Māja

Ar kle­pu dau­dziem Lat­vi­jas ie­dzī­vo­tā­jiem ir da­rī­ša­na bie­žāk, ne­kā gri­bē­tos. Da­ba, ra­dot kle­pu, ir gri­bē­ju­si ti­kai la­bu – tā ir or­ga­nis­ma aiz­sar­gre­ak­ci­ja, lai da­bū­tu pro­jām no elp­ce­ļiem vī­ru­sus, bak­tē­ri­jas, gļo­tu sa­bie­zē­ju­mus, sveš­ķer­me­ņus, lai ne­ļau­tu tiem vir­zī­ties tā­lāk un iz­rai­sīt ie­kai­su­mu. Bet kle­pus var būt arī ļo­ti ap­grū­ti­nošs, tā­pēc mēs cen­ša­mies no tā tikt va­ļā, kā nu pro­tam. Lai ne­no­da­rī­tu sev pā­ri, ik­vie­nam bū­tu jā­ie­mā­cās iz­vēr­tēt, kāds ir kle­pus rak­sturs, pa­rei­zi iz­vē­lē­ties un lai­kus sākt lie­tot pret­kle­pus lī­dzek­ļus un arī iz­prast, kā­dās si­tu­ā­ci­jās no­teik­ti jā­mek­lē ār­sta pa­lī­dzī­ba.

Ie­stā­jo­ties auk­stā­kam lai­kam, ir vērts ne­vis uz­reiz mek­lēt ap­tie­kā vit­amī­nus, bet gan tu­rēt uz gal­da kā­du aug­li, ku­ra sa­stāvs ir tik ba­gāts, ka tas der ne­lie­las mā­jas ap­tie­ci­ņas vie­tā. Tāds ir ābols.

Vit­amī­ni ir or­ga­nis­ki sa­vie­no­ju­mi, ku­ri ir ne­pie­cie­ša­mi or­ga­nis­ma funk­ci­o­nē­ša­nai un viel­mai­ņas bio­ķī­mis­ka­jiem pro­ce­siem.

Rudenī jo īpaši kārdinoši šķiet kartupeļi ar sēņu mērci, klasiski saldie ēdieni, biezzupas... Tie ir tikai daži ēdieni, no kuriem mēdz izvairīties cilvēki, kas cenšas ēst veselīgi un domā par savu figūru. Tomēr, izprotot produktu uzturvērtību un liekot lietā radošu pieeju, iespējams atrast vidusceļu, neatteikties no iecienītajiem ēdieniem, bet samazināt uzņemto kaloriju slogu.

Kad vasarai uz papēžiem jau min rudens, ir īstais brīdis parūpēties par vasaras saulē cietušo sejas ādu – remdēt sausumu, novēršot savilktas un niezošas ādas sajūtas un atjaunojot nepieciešamo mitruma līmeni.

Septembris ir īstais laiks, kad uzturā lietot mežos atrodamās ēdamās sēnes. Šoreiz "Rimi gardēži" piedāvā recepti latviskajam sēņu plācenim.

Ši­ta­kē, rei­ši, kor­di­ceps, mai­ta­kē, Bra­zī­li­jas at­ma­te­ne – tās ir pa­sau­lē vis­vai­rāk iz­pē­tī­tās sē­nes, ku­ras dod vis­lie­lā­ko la­bu­mu cil­vē­ku ve­se­lī­bai. Sē­nes tiek iz­man­to­tas tau­tas me­di­cī­nā jau tūk­sto­šiem ga­du. Arī mū­su zā­ļu sie­vi­ņu krā­ju­mos ta­ču al­laž bi­ju­ši at­ro­da­mi, pie­mē­ram, ze­mes­tau­ki un bēr­zu pie­pe jeb ča­ga, bet vis­pla­šāk sē­nes tau­tas me­di­cī­nā lie­to Ķī­nā un Ja­pā­nā, kur se­nos trak­tā­tos ir mi­nēts ap 100 ārst­nie­cis­ko sē­ņu.

Ie­rasts do­māt, ka rū­pes par zā­lie­nu sva­rī­gas ti­kai pa­va­sa­rī un pa­šā va­sa­ras piln­brie­dā, ta­ču tā glu­ži nav. Arī augus­ta iz­ska­ņā un ru­de­nī mau­ri­ņa kop­ša­nas dar­bi ir ak­tu­āli – tas piln­vēr­tī­gi jā­sa­mēs­lo veik­smī­gai pār­zie­mo­ša­nai un, lai zā­les se­ga ne­zau­dē­tu sa­vu glī­to iz­ska­tu, jā­tur­pi­na re­gu­lā­ri pļaut.

Pie­re­dzē­ju­ši dārz­ko­pji zi­na, ka ru­de­nī sā­kas pats īs­tā­kais dar­ba cē­liens.

Zināmā mērā pārsteidzoša šķita ziņa, ka Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotajā aptaujā visos četros Latvijas novados tieši kartupelis atzīts par ēdienu, kas izturējis gadsimtu pārbaudi. Un labi vien ir, ka šis gods ticis tādam šķietami parastam, vienmēr pieejamam un ēdienkartē pašsaprotamam produktam, ko ikdienas steigā ne vienmēr novērtējam.

Lai labi garšo!

Dzē­rie­nu HO­RO­SKO­PI

Pirmā skolas diena ar savu svinīgumu un skaistajiem mirkļiem gribot negribot liek palepoties par īpašo dienu un parādīt citiem, kā atvase dodas uz savu pirmo skolas dienu vai jau atgriežas starp savējiem klasē. Tomēr drošības dienesti aicina vecākus šos mirkļus atstāt iemūžinātus vien ģimenes lokā nevis publicēt internetā. Kāpēc?

To­mā­ti ir iz­man­to­ja­mi da­žā­dos ēdie­nos, ta­ču viens no kla­sis­kā­ka­jiem, vieg­lāk pa­ga­ta­vo­ja­mā­ka­jiem un arī garš­īgā­ka­jiem ir to­mā­tu zu­pa. Tai ie­spē­ja­mi vai­rā­ki iz­pil­dī­ju­mi – to­mā­tu zu­pa ar ga­ļu, asā to­mā­tu zu­pa, ve­ģe­tā­rā un da­žā­das ci­tas va­ri­āci­jas, kas vieg­li pie­lā­go­ja­mas da­žā­dām gau­mēm un vēl­mēm. Mā­ja pie­dā­vā sil­tum­nī­cā no­ga­ta­vo­ju­šos apa­ļos sār­tvai­džus pa­pil­di­nāt ar ci­tu ru­dens vel­šu garš­as ni­an­sēm un pār­vērst ko­šā, aro­mā­tis­kā un tu­mī­gā zu­pā, kas, ba­gā­ti­nā­ta ar krauk­šķī­giem za­ļu­mu grauz­di­ņiem, kļūst ga­na ba­ro­jo­ša.

Varbūt tikai ziemā mājokļos neieviešas nelūgti kaimiņi – grauzēji un kukaiņi. To klātesamība ir ne tikai nepatīkama, bet arī kaitējoša un pat bīstama cilvēka veselībai. Blusas, peles, žurkas, prusaki, blaktis ir visbiežāk sastopamie nelūgtie daudzdzīvokļu mājās. Un, ak šausmas, ja kāds no kaimiņiem ir ķēries pie grauzēju nīdēšanas koplietošanas telpās! Tad beigtā žurka smird baisāk nekā Zviedrijas pūdētā siļķe.

Kā ģi­me­ne va­rē­tu pa­lī­dzēt pirm­klas­nie­kam, lai vi­ņam sko­lā veik­tos la­bi? To Mā­ja jau­tā­ja psi­ho­lo­ģei Ai­jai Luk­sti­ņai.

Rudenī, kad var mieloties ar dažādiem gardumiem, vislielākās problēmas sagādā izvēle. It īpaši šogad, kad tik daudz dažādu velšu ir dārzos. Tomēr ir daži argumenti, lai šobrīd pastiprinātu uzmanību pievērstu spinātiem.

Lai labi garšo!

Saldējuma vēsture ir ļoti sena un bagāta, bet Eiropa par šo auksto desertu pirmo reizi uzzināja 1292. gadā no itāļu ceļotāja Marko Polo. Savukārt tā rūpniecisko ražošanu aizsāka amerikānis Kristiāns Nelsons 1919. gadā. Kopš tā laika saldējums kļuvis daudzveidīgs, krāsains gan pēc garšas, gan vizuālā iepakojuma.

Ra­sai­na­jā zā­lē zem ābe­lēm kat­ru rī­tu sa­bi­ris smar­žī­gu ābo­lu klā­jiens. Ne­ba nu vis­iem ļaut lē­ni sa­pūt vai tikt lap­se­ņu cau­ru­mo­tiem. Ābo­li vien­kār­ši jā­sa­la­sa, jā­no­mi­zo, jā­sa­griež un jā­sa­ga­ta­vo zie­mai. Bez cu­ku­ra pie­vie­no­ša­nas ne­iz­tikt, bet ti­kai no tā dau­dzu­ma at­ka­rīgs ābo­lu že­le­jas uz­gla­bā­ša­nas il­gums – vi­sai ga­ra­jai zie­mai vai ti­kai tā­dam ne­vai­nī­gam naš­ķim.

Tuvojas rudens, kas nozīmē, ka aktīvās atpūtas sezona iet uz beigām — šis ir laiks, kad gribas ieritināties zem segas ar siltas tējas krūzi, nevis pavadīt vakarus, peldoties vai braucot ar riteni. Neauglības ārstēšanas kampaņa aicina — neļaujies rudens melanholijai un sporto!

Lai labi garšo!