Virtuve

Rīdzinieces Annas Birmanes iemīļots hobijs, ko viņa apguvusi pašmācības ceļā, ir gatavot dažādus konditorejas izstrādājumus. «Manā ģimenē nevienam nav ciešas saistības ar ēst gatavošanu, it īpaši ar kūku cepšanu,» stāsta Anna Birmane.

Lēcas pazīst kā pākšaugus, kuros olbaltumvielas lieliski asimilējas organismā. Pēc dzelzs daudzuma tās ir līderes starp visiem pākšaugiem. Lēcas ir bagātas ar B1 vitamīnu un neizstājamām aminoskābēm. Lēcas ir noderīgas, ja ir gremošanas traucējumi, tās normalizē cukura līmeni asinīs, neuzkrāj toksīnus.

Vistas gaļu daudzi uzskata par sausu, taču no tās var pagatavot sulīgas un gardas nagetes, ar kraukšķīgu brūnu garoziņu. Tās var pagatavot mājās, var arī nopirkt veikalā un atliek tikai uzsildīt. Šāds gatavs pusfabrikāts nav jāuzskata par kaitīgu ātrās ēdināšanas produktu.

Kad sakārojas kādas īpašas uzkodas no gaļas, visbiežāk rodas ideja pagatavot gardus mēlīšu salātus. Liellopa vai cūkgaļas mēli bieži vien dēvē par īstu delikatesi, jo tā ir maiga un garšīga.

«Tagad cenšos veidot pēc iespējas veselīgāku ēdienkarti – izmantot zaļumus un dārzeņus. Pēdējā laikā esmu iecienījusi rukolu ar patīkamo riekstu garšu,» savus ēšanas paradumus atklāj Baltijas komunikāciju centra projektu vadītāja asistente Danuta Trušele.

Lieldienu pusdienu galds nav iedomājams bez olām, tāpēc šoreiz piedāvāju vienkāršus, bet ārkārtīgi sātīgus un gardus olu ēdienus, ar kuriem priecēt ciemos sabraukušos radus un draugus.

Lieldienas pazīstam kā pavasara saulgriežus – jau senču paražās tās tika svinētas par godu pavasara atnākšanai un saules atdzimšanai.

Ik pa laikam ēdienkartē izmanto cūkas, liellopa vai jaukto malto gaļu, no kuras var pagatavot kotletes, frikadeles, cepeti, maltās gaļas bumbiņas, ko pilda ar zaļumiem, sieru, utt. Un kur nu vēl kāpostu tīteņi, ko papildina ar malto gaļu, vai pīrādziņi ar pildījumu.

Lai gan nosaukums žuljēns šķiet kaut kas smalks, patiesībā tas ir vienkāršs ēdiens, kura noslēpums saistīts ar to, kā produkti ir sagriezti. Tulkojumā no franču valodas šis vārds nozīmē – jūlija, vasarīgs.

Pret kalmāriem rodas daudz aizspriedumu, tos pat nenogaršojot. «Es neēdīšu krākenu!» savulaik teica bērni, noskatījušies filmu par Karību jūras pirātiem. Arī pieauguši cilvēki palaikam noskurinās – kā var ēst tādu glumu briesmoni ar taustekļiem...

Profesionāla pavāre Astrīda Čeppe, mācot, kā gatavojams grūbu risotto ar kastaņiem un krēmsieru, saka: «Latvieši grūbas, manuprāt, ir nepelnīti aizmirsuši, taču tās ir universālas, jo vienlīdz labi der gan ikdienišķas maltītes pagatavošanai, gan ir labs papildinājums svētku reizes ēdieniem, piemēram, kopā ar pīles vai vistas cepeti.

Izcila pavārmeistare Dina Čibireva savulaik Rojā atvēra divas kafejnīcas, brīvdienās tur rīkoja atpūtas pasākumus un klientiem piedāvāja dažādu tautu ēdienus. Paralēli klāja galdus banketiem, veidoja ēdienkartes vairākām Rīgas kafejnīcām un apmācīja jaunos pavārus.

Restorāns Pastnieka māja atrodas pašā Liepājas centrā, taču mazliet sānis no steigas un satiksmes trokšņiem. Pavisam līkā, šaurā, bet patiesībā garā sānieliņā, kas nosaukta Friča Brīvzemnieka vārdā.

No ikdienišķiem, diendienā lietojamiem pārtikas produktiem, ja vien ir kaut drusciņ vēlēšanās un iekšā sēž eksperimentētāja gars, ik reizi iespējams pagatavot nedaudz citādu maltīti, kas gan garšas kārpiņas lutina, gan acis priecē.

Barankas, ko atceramies jau kopš padomju gadiem (tās ir viens no senākajiem daudzveidīgajiem maizes izstrādājumiem!), ar ovālu vai apaļu formu tiek uzskatītas par pašu diētiskāko produktu salīdzinājumā ar citiem maizes izstrādājumiem.

No ikdienišķiem, diendienā lietojamiem pārtikas produktiem, svētku reizē iespējams pagatavot nedaudz citādu maltīti.

Saldi un kraukšķīgi cepumi ir universāls gardums – tos var salikt kristāla traukā un rāmos vakaros mierpilni baudīt pie siltas tējas, bet tikpat labi tos var sabērt krāsainās dāvanu tūtās un ņemt līdzi, dodoties ciemos.

Vīnogu kauliņu vai vīnogu eļļa, ko dēvē par lielisku bāzes eļļu, ir bagāta ar E vitamīnu, šajā ziņā apsteidzot saulespuķu eļļu un olīveļļu. Salīdzinājumā ar olīveļļu, vīnogu kauliņu eļļā šā vitamīna ir pat 10 reižu vairāk.

Kamēr vairākums Latvijas ļaužu nekad nav nogaršojuši kvinoju un daudzi pat nenojauš, kas tā tāda ir, ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ir oficiāli pasludinājusi 2013. gadu par Starptautisko kvinojas gadu.

Saulespuķu eļļa, ko iegūst no saulespuķu sēklām un ko pazīstam jau sen, no visām augu eļļām izceļas ar vitamīnu aktivitāti un neitrālu garšu. Tā ir laba, jo satur polinepiesātinātās taukskābes, fosfatīdus, tokoferolu (E vitamīnu), F vitamīnu, pēc kura organisma vajadzības ir lielākas nekā pēc citiem vitamīniem, arī A un D vitamīnu, kā arī citas vielas.

Svaigi augļi un ogas ir gardi ne vien paši par sevi, tie spēj padarīt interesantākas un daudzveidīgākas pat visvienkāršākās maltītes.

Svaigus zaļumus var steidzināt visu ziemu. Uz virtuves palodzes sadīguši sīpoli, ķiploki, pētersīļi, selerijas vai cigoriņi ar šā gada pirmo svaigo vitamīnu devu iepriecinās drīz, jo dārzeņu jauno dzinumu augšana notiek uz saknēs uzkrāto barības vielu rēķina un nav atkarīga no šā brīža niecīgā dabiskā apgaismojuma.