Ierēdņi pēc iespējas lēnāk pilda Ostu likumā noteikto Rīgas un Ventspils brīvostu pārvalžu likvidāciju, bet Satversmes tiesa vēl lēnāk pārbauda Ostu likuma likumību.
Lai arī gribētos runāt, ka sabalansētā tautsaimniecībā visam būtu jānotiek tandēmā, par mūsu valsts uzņēmēju apetīti dažādās nozarēs to diemžēl nevaram teikt. Lai arī publiski nav pieejami dati par to, kurš mazumtirgotājs un cik lielus uzcenojumus piemēro konkrētai precei, aizvien vairāk šķiet, ka gan atsevišķu lauksaimniecības organizāciju sūdzības, gan arī zemkopības ministra neapmierinātība ar tirgotāju uzcenojumiem ir visai pamatota.
Pēc kara sākuma Rīgā tika atvērti vairāki jauni restorāni un viens bārs, un visiem tiem ir tāds vai citāds sakars ar Ukrainu. Ukraiņu virtuve kļūst par aktuālu tendenci. Cik ienesīgs ir šāds bizness un kāds tas būs pēc kara, pētīja “rus.nra.lv”.
Mainoties laikiem, ir mainījušies arī vasaras saulgriežu svinēšanas tikumi, un, ja kādreiz varēja šķist, ka svinēšana bez alus un siera nav īsti iedomājama, tad tagad skatījums ir daudz demokrātiskāks. To nosaka ne tikai globalizācija, bet arī meteoroloģiskie faktori.
Mirkli pirms 1. jūlijā noteiktā elektroapgādes tarifu pieauguma Saeimas deputāti pamanīja, ka šis pieaugums būs tikai ieskriešanās vai iesildīšanās vēl augstākam pieaugumam jau pēc pāris gadiem.
Aizvien augstā inflācija pagājušajā nedēļā Eiropas Centrālajai bankai (ECB) lika nākt klajā ar vēl vienu paziņojumu par bāzes procentu likmes celšanu, to kāpinot par 0,25% līdz 4% līmenim. Šis likmju kāpums tiek motivēts ar nepieciešamību ierobežot kreditēšanu, tā slāpējot patēriņa pieaugumu un šī lielā patēriņa veicināto inflāciju. Lai arī likme ir nonākusi jaunā augstākajā punktā kopš “treknajiem gadiem”, jau tagad analītiķu vidē tiek spriests, ka šis nebūs pēdējais procentu likmju celšanas piegājiens un jau nākammēnes tā varētu pieaugt vēl.
Pensiju indeksācijā ņem vērā ne tikai inflācijas rādītājus, bet arī algas pieaugumu, un līdz šim vidējā alga ir kāpusi, līdz ar to atstājot pozitīvu ietekmi uz pensiju indeksāciju.
Bankas Latvijā ir vāji integrētas vietējās ekonomikas attīstībā – šis rādītājs mūsu valstī ir viens no zemākajiem Eiropā. Ir grūti saņemt aizdevumu bankā, lai gan pašas finanšu iestādes uzskata, ka tas saistīts ar iedzīvotāju zemo pieprasījumu un aizņēmēju kvalitāti.
Pērnais gads daudziem degvielas tirgotājiem, arī tiem, kas darbojas Latvijā, ir vainagojies ar peļņas pieaugumu, kas varētu radīt jautājumus par to, ka straujajā naftas cenu kāpumā arī degvielas tirgotāji uzlikuši papildu uzcenojumus, lai tiktu pie lielākas peļņas.
Eiropas Centrālās bankas vakardienas lēmums tirgus analītiķiem nebija pārsteigums – t.s. galvenās bāzes procentu likmes palielināšana par 0,25 procentu punktiem līdz 4% bija tikai kārtējais pakāpiens nu jau gadu ilgušajā procentu likmes audzēšanā. No Latvijas viedokļa šādos apstākļos gan ir ļoti grūti, ja ne pat neiespējami panākt daudzu politiķu un arī Latvijas Bankas piesaukto nepieciešamību pēc kreditēšanas palielināšanas.
Aizvien ieilgstošais Eiropu pārņēmušais sausums sola kārtējos izaicinājumus ne tikai lauksaimniekiem, bet arī tiem, kas viņu produkciju patērē. Trešdienas rītā Maljorkā piedzīvotais negaiss un spēcīgā lietusgāze ir laba zīme, ka Eiropas lauki pavisam bez valgmes šovasar nepaliks, un ir cerība uz to, ka apcirkņi nebūs pilnīgi tukši, taču nekādam lielam optimismam nav pamata.
Vairākus desmitus gadu ilgstoša neprofesionāla reģionālā politika novedusi valsti pie pamatīgas noslāņošanās starp galvaspilsētu un attālākām Latvijas vietām. Kamēr Rīgā vidējais Eiropas Savienības labklājības līmenis varētu būt manāms jau pie horizonta, tikmēr 200 un pat mazāk kilometru attālumā ir bēdu ieleja, kas izpaužas arī vairākus desmitus procentu zemākās algās.
Tā kā politiķu vidū acīmredzami no jauna ir aktualizējies jautājums par iespējamo ārkārtas virspeļņas nodokļa ieviešanu komercbankām, banku lobijs ir sarosījies. Vakar ar īpašu paziņojumu šajā sakarā klajā nāca Finanšu nozares asociācija, klāstot, ka šāds nodoklis mazināšot kreditēšanu un valsts budžeta ieņēmumus.
Inflācijai pamatīgi “iztīrot” iedzīvotāju makus, aizvien izteiktākas blaknes ir vērojamas uzņēmējdarbības sektorā. Pagājušajā gadā cenu pieaugums bija veicinošs lielākai korporatīvajai peļņai, šogad redzamas pretēja procesa ievirzes – krītoties iedzīvotāju pirktspējai, arī daudzos uz vietējo patēriņu orientētajos sektoros peļņas iespējas samazinās.
Finanšu tirgus ekspertu ieteikumi būt pacietīgiem vērtspapīru cenu lejupslīdes laikā sevi pēdējo dažu mēnešu laikā ir attaisnojuši. Ieguldījumu atdeve 12 mēnešu periodam, kas vēl pirms dažiem mēnešiem bija rakstāma pat ar padsmit procentu kritumu, patlaban ir vai nu mazos vienciparu mīnusos, vai pat nokļuvuši “pozitīvajā teritorijā”.
Neraugoties uz to, ka pēdējais gads vai pusotra lielai Latvijas iedzīvotāju daļai no labklājības un pirktspējas izmaiņu viedokļa nav bijis sevišķi labs, ir pamats domāt, ka situācija īstermiņā uzlabosies un gan darbarūķis, gan tas, kurš ir devies pelnītā atpūtā, kādu brīdi varētu dzīvot mazliet labāk nekā līdz šim vai vismaz nepiedzīvot savas pirktspējas samazinājumu.
Inflācijas frontē jaunumi un secinājumi ir gan labi, gan slikti. Viena no labajām ziņām ir tā, ka pavasarī inflācijas kritums Latvijā kļuvis izteiktāks un tagad patēriņa cenu indeksa skrējiens gada izteiksmē jeb gada inflācija ir līdzīga tai, kāda tā ir abās pārējās Baltijas valstīs.
Kamēr viena sabiedrības daļa aizvien biežāk runā par nonākšanu krīzes situācijā, cita materiālā ziņā jūtas visai komfortabli un ar saviem tēriņiem pat spēj aktivizēt valsts tautsaimniecību. Tomēr, visticamāk, šādam stāvoklim ir vien pagaidu raksturs. Ziņas par mūsu ekonomikas virzību un hipotēzes par iedzīvotāju iespējām nopelnīt iztiku ir pretrunīgas – gan skaudras, gan optimisma pilnas, tomēr šķiet, ka pēdējā laikā kopējā garšas buķetē sevi piesaka aizvien nepatīkamākas notis.
Latvijas ekonomiskais sniegums ir raibs kā dzeņa vēders, vienas ekonomikas nozares ietvaros uzņēmumiem piedzīvojot gan vērā ņemamu izaugsmi, gan samērā izteiktu kritumu. Tomēr kopējais signāls ir vērsts situācijas pasliktinājuma virzienā, ko apliecina arī atsevišķu uzņēmēju aptauju dati. Tādējādi varam teikt, ka gan pasaules ekonomikas atslābums, gan inflācijas izraisītā iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās jau ir sākusi negatīvi ietekmēt Latvijas ekonomiskās izaugsmes ātrumu.
Igaunija joprojām tiek uzskatīta par vienu no visdārgākajām Baltijas valstīm. “Neatkarīgā” nolēma pārbaudīt, vai tas atbilst patiesībai. Atklājās, ka atsevišķām pārtikas preču grupām cenas ir ievērojami zemākas nekā Latvijā.
Nepārliecinošā ekonomiskā fona dēļ pasaules investīciju vidē šis gads ir sācies ar zināmu trauksmi, tomēr tas nav kļuvis par šķērsli ļoti apjomīgam cenu kāpumam tehnoloģiskā sektora akciju segmentā.
Tuvākajās nedēļās aizvien aktuālāks kļūs jautājums, vai ASV likumdevējiem izdosies vienoties par valsts parāda griestu palielināšanu, kas palīdzētu novērst iespējamas valsts maksātnespējas iestāšanos. Protams, neviena no abām ASV vadošajām partijām nav ieinteresēta valsts maksātnespējā, un ir ļoti ticams, ka pēc ilgstošas stīvēšanās jautājums kārtējo reizi tiks atrisināts, kā tas bijis iepriekšējās 78 reizes kopš 1960. gada.
