Intervijas

Gandrīz visas sanatorijas Jūrmalā ir vai nu nograutas, vai pārveidotas par dzīvokļu mājām, vai vienkārši “aizklapētas”. Runas par pilsētas kā kūrorta atjaunošanu pieklusušas, kaut gan Jūrmala ir pilsēta ar vislielākajām iespējām atjaunoties tieši kūrortpilsētas statusā. Par to runājam ar profesoru Aivaru Vētru, jūrmalnieku, kurš pārzina pilsētas situāciju.

Nesen FIZMIX erudīcijas konkursa laikā veikta 10.–12. klašu skolēnu aptauja, kurā konstatēts, ka 41% jauniešu vēlētos saņemt vairāk izsmeļošas informācijas par klimata izmaiņām. Aptaujāti 1000 skolēnu. 76% no viņiem piekrīt vai drīzāk piekrīt apgalvojumam, ka videi draudzīgas tehnoloģijas un zaļais dzīvesveids var palīdzēt novērst klimata izmaiņas un globālo sasilšanu. Tāpat vairākums uzskata, ka viņu ikdienas izvēlēm ir nozīme klimata izmaiņu mazināšanā. Ko no tā var secināt – “nra.lv” saruna ar Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru Ojāru Spārīti.

Māris Kučinskis (AS) uzskata, ka līdz vasarā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām valdība neafišēs iespējamu nodokļu celšanu, tā vietā naratīvs koncentrēsies uz konsolidāciju un naudas atrašanu citos veidos.

Latvijā būs Mākslīgā intelekta centrs. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos - Gatis Ozols stāsta, ka jaunās institūcijas pamatmērķis ir veicināt IT un mākslīgā intelekta jomas attīstību Latvijā.

Kur pazudis ģenerālprokurora Jura Stukāna pirms vairākiem gadiem Tieslietu ministrijā iesniegtais priekšlikums, kas uzņēmējiem dotu iespēju vienoties ar prokuroru par lietas izbeigšanu?

Valsts pārvaldes sistēmu, kas nostiprinājusies Latvijā, kontekstā ar birokratizāciju skeptiski vērtē ekspremjers (1997–1998), bijušais EP deputāts Guntars Krasts. Saruna ar viņu arī par to, kādi cilvēki nonāk valsts pārvaldē, par to, vai iespējams cīnīties pret birokrātiju, par to, vai ir mūsu spēkos apturēt latviešu izzušanu un vai darbaspēku aizstās roboti un mākslīgais intelekts.

"Mums jāuzticas mūsu bruņotajiem spēkiem. Bruņotajos spēkos, Aizsardzības ministrijā un padotības iestādēs ir ļoti godprātīgi cilvēki," sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds, atbildot uz jautājumu, vai Latvijas iedzīvotāji var būt droši, vai Latvijas armijā nenotiek zagšana.

Valdības restarts ir noticis, jūs Saeima ievēlēja ar būtisku balsu pārsvaru. Premjere paziņoja, ka no jaunajiem ministriem gaida reformu pārskatīšanu, ar ko acīmredzot bija domāts no jaunapstiprinātajiem ministriem sagaidīt to, lai viņi pārskata savu priekšteču reformas, to jēgu, varbūt mainīt kādas nianses. Ko jūs mainīsiet, vai mainīsiet, varbūt pilnveidosiet Ulda Auguļa sāktajā ceļā?

Bijušais ministru prezidents (1994–1995) Māris Gailis, tagad – uzņēmējs, Riharda Vāgnera biedrības valdes priekšsēdētājs, šodien ir visvairāk sašutis par birokrātijas “mazināšanas” pasākumiem, kas jau sākotnēji izskatās pēc nepārdomātas klaunādes. Bet vai latvieši spēj sacelties pret varu, ja tā ir aprobežota un netalantīga? Un ko Māris Gailis darītu pirmām kārtām, ja būtu premjers? Par šīm un citām tēmām “Neatkarīgā” runā ar Māri Gaili.

Ar valdības lietām mēdz notikt brīnumi – pietiek nomainīt ministru, un vēl nesen skandalozajam “Rail Baltica” atrodas finansējums, arī skandāli apklusuši. Vai viss ir tik vienkārši, kā izskatās – ekspresintervija ar satiksmes ministru Ati Švinku (“Progresīvie”).

Šobrīd ir daudz labu projektu, kam nepieciešams finansējums, bet ir grūtības to saņemt, norāda ministrs komentējot situāciju tautsaimniecības kreditēšanā. Viņaprāt, bankas kreditē pārāk kūtri un tām vajadzētu uzņemties lielākus riskus.

“Amerikāņi saka: jūs, eiropieši, esat vāji, esat lūzeri un paši esat pie tā vainīgi. Jūs esat militāri gandrīz bezvērtīgi, jo resursus ieguldāt nevis tehnoloģijās, drošībā un aizsardzībā, bet absurdās, no pirksta izzīstās idejās par daudzveidīgas sabiedrības priekšrocībām, klimata, dzimuma maiņas un citos bezjēdzīgos projektos, uzturat milzu birokrātiju, uzturat pret jums naidīgi noskaņotus citu valstu un importētus liekēžus. Jūs esat sevi padarījuši atkarīgus no lētiem importa resursiem, tajā skaitā no lēta darbaspēka. Turklāt jūs vēl vajājat tos, kas pret to visu iebilst. Kādēļ lai mēs jūs aizstāvētu, tērētu savus resursus, ja paši negribat to darīt? Eiropas izšķiršanās ir vienkārša – visu to mainīt mēnešu, bet ne gadu laikā, jo tik daudz laika vairs nav, vai arī Eiropa paliks tikai par ģeogrāfisku jēdzienu. Savukārt, ja Latvija turpinās būt par hronisku Eiropas lūzeri, tad mēs vispār nevienam, izņemot Krieviju, nebūsim vajadzīgi. Tad var iznākt, ka platsliežu dzelzceļš un krievu valodas zināšanas tomēr būs noderīgākas,” tiešsaistes vietnē “Facebook” ierakstījis ekonomists, kādreizējais finanšu ministrs (1993–1994) Uldis Osis. Arī mūsu saruna ir par Donaldu Trampu, ASV, Eiropu, Latviju un mūsu nākotnes attīstības scenārijiem.

Mierpilnais klusums no Aizsardzības ministrijas puses acīmredzot liecina par to, ka “pie mums viss kārtībā”. Taču zinām arī to, ka šā gada septembrī Baltkrievijā notiks kārtējās militārās mācības “Zapad”. Sabiedrība ir norūpējusies par šo mācību ģeogrāfisko tuvumu, kā arī par to, ka uz robežām var tikt izvietotas kājnieku mīnas. Par šo situāciju uzdevām jautājumus Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam.

Valda vai nevalda Latvijā demokrātija; vai tā ir demokrātija, ja ar valsts naudu dāsni tiek baroti liberāli kreisie mediji, bet konservatīvās domas paudējiem ne nieka netiek; vai valstiski pareizi noniecināt konservatīvo domu – par šīm un citām tēmām “Neatkarīgās” intervija ar filoloģijas zinātņu doktori, portāla “Telos” galveno redaktori Agnesi Irbi.

Ukrainas ārlietu ministra vietnieks un bijušais Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko sarunā ar “nra.lv” uzsver: "Ukrainas karavīri šodien mirst par Eiropas vērtībām.

Par valdības rīkoties spēju un neredzamo valsts aizsardzību, par krāpniecisko CO2 kursu un izplūdušajām partijām, par to, kas ir mūsu lielākais drauds – un vēl par daudz ko citu “Neatkarīgās” intervijā ar Valsts prezidentu (2011–2015) Andri Bērziņu.

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV) nodokļu samazināšanu šobrīd neplāno pilnīgi noteikti. Bet kā ar nodokļu celšanu? No tā vai cita nodokļa celšanas atkarīgs, kuras iedzīvotāju grupas cietīs pirmās.

Ko mums sola jaunā "Ghetto Games" sezona, "nra.lv" saruna ar "Ghetto Games" dibinātāju Raimondu Elbakjanu.

Akciju sabiedrības “SAF Tehnika” valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs tīmeklī publicējis sašutuma pilnu ierakstu par birokrātiskajām nejēdzībām, ar kurām dāsni bagāta Eiropas Savienība. “Šobrīd SAF kvalitātes vadītāja prioritāte ir: avio komandējumu CO2 izmešu aprēķināšana. Tas ir info, kas jāiekļauj ilgtspējas ziņojumā. Tiešām bez tā nevar iztikt? Varbūt komisija var ieviest kaut nedaudz veselā saprāta tajā zaļajā trakumā?” Par veselo saprātu un citām fantastiskām lietām – “Neatkarīgās” saruna ar uzņēmēju Normundu Bergu.

Mākslīgais intelekts un citas viedās tehnoloģijas ir “ielauzušās” praktiski visās dzīves jomās. Pateicoties internetam, pasaule ir kļuvusi daudz pieejamāka, un tas, par ko pirms gadiem desmit tikai domājām, ir šodienas realitāte – viens klikšķis internetā var likt iekārotajam zīmuļu asinātājam sākt ceļu, piemēram, no Ķīnas, lai pēc īsāka vai garāka laika posma ierastos pie mums mājās. Bet kāds ir zīmuļu asināmā ceļš no ražotāja līdz manam galdam?

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs: "Ja mēs izsludinām karu ar birokrātiju, tad uzvar birokrātija!"

Tagad tā vairs nav milzīga ķecerība runāt, ka vajadzētu kaut kā pagrozīt Eiropas Savienības (ES) “zaļo kursu” uz CO2 emisijas un piesaistīšanas līdzsvaru 2050. gadā. Pat ES augstākie politiķi un ierēdņi pretendē uz publikas atzinību, ja kaut ko tādu pasaka. Bet vai runām sekos atbilstoši darbi? Par to “Neatkarīgās” saruna ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētāju Gunti Gūtmani.