ASV valsts sekretārs Marko Rubio, nacionālās drošības padomnieks Maiks Volcs un īpašais sūtnis Tuvajos Austrumos Stīvs Vitkofs otrdien tikās ar Krievijas amatpersonām, lai apspriestu iespējamo uguns pārtraukšanu Ukrainā un “turpmākās sadarbības jautājumus”. Lai ko tas arī nozīmētu, skaidrs ir viens: Krievijas diktators Putins, pateicoties ASV prezidenta Trampa laipnībai, vairs nav nekāds kara noziedznieks, bet gan “miera sarunu” subjekts. Kā vērtēt šo situāciju? Par to saruna ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieri (1999–2003, 2010–2017), ģenerāli Raimondu Graubi.
Valdības nama aizkulisēs jau kādu laiku runā par valdības ministru maiņu. Bet tā nav gluži tehniska lieta: ja neprasmīgi paraus aiz vienas dzītiņas, var izirt viss adījums. Proti, var sagāzties visa valdība. Vai to vēlas kāds no koalīcijas dalībniekiem? Noteikti nevēlas. Bet reizēm daudz kas notiek pretēji karstām vēlmēm. Par to – saruna ar politologu Filipu Rajevski.
Ar vienu no partijas “Latvijas ceļš” bijušajiem līderiem Andreju Panteļejevu vienmēr ir interesanti un lietderīgi parunāt, jo viņam ir ne tikai ass, matemātiski loģisks, analītisks prāts, milzīga politisko procesu pārzinātāja pieredze, bet arī politisko uzskatu neitralitāte, kuru neapgrūtina amatpersonas vai diplomātiskā dienesta statuss.
Uz valsts iestādi cilvēki neiet tāpat vien, kā, piemēram, dažreiz uz veikalu apskatīties, ko šodien piedāvā – cilvēki iet ar konkrētu vajadzību. Tāpēc nav pieļaujama situācija, ka iedzīvotāji vai uzņēmēji nevar satikt atbildīgos darbiniekus klātienē. Par to tiek saņemtas sūdzības, intervijā “Neatkarīgajai” atzīst Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.
Ogrē top Neatkarības laukums. Tā ir teritorija Brīvības ielas daļā, un šāds nosaukums tai piešķirts ar 2021. gada 20. maija Ogres novada pašvaldības domes lēmumu, atbalstot biedrības “4. maija Deklarācijas klubs” ierosinājumu par valstiski nozīmīgu datumu un jēdzienu iemūžināšanu. Tā ir vieta, kur 1988. gada 18. novembrī notika viena no pirmajām tautas sanākšanām, mītiņā pulcējot simtiem cilvēku, kad Ogres Tautas nama tornī tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs. Taču šodien atrodas indivīdi, kuri vēlas bremzēt raiti ritošos laukuma tapšanas darbus.
Nepieciešamība strauji kāpināt tēriņus militārām vajadzībām nepaliks bez sekām. Tā vai nu sagraus valsts ekonomiku, vai, gluži otrādi, dos iespēju izrauties no ekonomiskās atpalicības. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds sarunā ar “nra.lv” atzīst nepieciešamību aktīvāk iesaistīt vietējos ražotājus militārā industrijā. Tomēr bez radikāliem politiskiem lēmumiem, kuri nodrošinātu bruņošanās vajadzībām nodalīto naudu paturēt mūsu ekonomikā, neiztikt.
Līdz ar mencu iznīkšanu Baltijas jūrā reņģu un brētliņu nozvejas samazinājumu sezonalitātes problēmām zvejniecības uzņēmumos, problēmām ar finansēm darbinieku algām un beidzot ar nejēdzīgi svārstīgām gatavās produkcijas cenām zvejnieka profesija Latvijā pamazām iznīkst. Par to, kādēļ tā notiek, “nra.lv” intervijas turpinājumā ar ilggadējo Ventspils zvejniecības uzņēmuma vadītāju Juri Pētersonu.
Eiropas Savienības (ES) vadības līmenī ir izskanējis priekšlikums atvieglot ES budžeta deficīta ierobežojumus aizsardzības ieguldījumiem. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pieļauj izņēmumus valstu tēriņiem aizsardzībai. “Tas var sniegt būtisku labumu Latvijai un visai Eiropai. Šī iniciatīva ļaus straujāk attīstīt aizsardzības spējas, palielinot fiskālo elastību, kas ir īpaši svarīgi izaugsmei,” interneta vietnē “X” raksta ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS). Bet, kas tieši jādara, kādus pasākumus veiks Ekonomikas ministrija, kas jādara valdībai – par to “nra.lv” saruna ar Viktoru Valaini.
Par krievu valodu sabiedriskajos medijos, par Krievijas propagandas kanālu bloķēšanu, par cenzūru un žurnālistu iebiedēšanu “nra.lv” saruna ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju Ivaru Āboliņu.
Kāpēc mūsu Baltijas jūras mencas kritiski nīkuļo, kas notiek ar Latvijas zvejas floti un zivju kvotām, un kāpēc uzņēmumi ar mazvērtīgiem aktīviem tiek pārdoti par milzu naudām — saruna ar Ventspils zvejnieku kompānijas “GRIFS” ilggadējo vadītāju Juri Pētersonu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudē secinājis, ka Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa amata pienākumu pildīšana ir notikusi atbilstoši interešu konflikta novēršanas regulējuma normām. Taču Eiropas Komisijas projektu konsultants Ģirts Lapiņš ir diametrāli pretējās domās.
Par "airBaltic" darbinieku sūdzībām saistībā ar darba apstākļiem un uzņēmuma vadības attieksmi pret algoto darbaspēku, par darba ņēmēju stāvokli Latvijā kopumā un nozarēm, kurās tas ir sevišķi smags, par arodbiedrību lomu un streiku kā pēdējo iespēju vai līdzekli, lai cīnītos par savām tiesībām, “nra.lv” saruna ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) valdes priekšsēdētāju Egilu Baldzēnu.
“Mēs bijām milimetra attālumā no civilizācijas kolapsa,” vērtēdams ASV prezidenta vēlēšanas, teic Ēriks Stendzenieks, reklāmas guru un politikas vērotājs, kurš jau kādu laiku mitinās Kolkā un no malas vērtē procesus. Saruna ar Stendzenieku ne tikai par ASV prezidentu, bet arī par situāciju Latvijā.
Pēc 88 gadu pārtraukuma šovasar Latvijā medaļas dalīs Eiropas spēcīgākie basketbolisti – uz Rīgu brauks vienas no pasaules basketbola lielākajām zvaigznēm serbs Nikola Jokičs, francūzis Viktors Vembanjama, slovēnis Luka Dončičs un daudzi citi. Daži no šiem atlētiem gadā pelna pat 40 miljonus ASV dolāru. Ko pretī liks mūsējie ar Kristapu Porziņģi priekšgalā, vai pēc “Ajax” futbola līdzjutēju izraisītajām nekārtībām varam gaidīt, ka Brīvības piemineklim uzbruks serbi, kāda būs Rīga laika posmā no 27. augusta līdz 14. septembrim – par šīm un citām tēmām “nra.lv” saruna ar Eiropas basketbola čempionāta organizācijas komitejas izpilddirektoru Kristapu Janičenoku.
Kādas izmaiņas šogad gaidāmas pensijās un pabalstos; kāda loma un liktenis lemts otram pensiju līmenim; vai pašreizējā pensiju sistēma ir ilgtspējīga; vai ir jēga cerēt uz vecuma pensijām šodienas divdesmitgadniekiem; kā naudas vajadzība aizsardzībai ietekmēs pensiju apmērus; cik stabila būs valdība gaidāmajās diskusijās par to, kur ņemt naudu – “nra.lv” saruna ar labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS).
Kad tauta varēs saprast, kā strādā jaunā zāļu cenu sistēma; kāpēc valsts pilnībā nekompensēja slimā Gabriela ārstēšanu; kādā stadijā ir iespējamie Ārstniecības vai citu likumu grozījumi, kas skar Latvijas pilsoņus, kuri dzīvo ārvalstīs, gūst tur ienākumus un brauc ārstēties uz Latviju, šeit nemaksā neko vai maksā krietni mazāk, lai gan neveic šeit nekādu sociālo ieguldījumu; vai lielajās valsts slimnīcās tiks mazināta birokrātija un štata vietas – intervijas turpinājums ar veselības ministru Hosamu Abu Meri (“Jaunā vienotība”).
Šveices pilsētā Davosā notiek ikgadējais Pasaules ekonomikas forums. Mūsu valsti tajā pārstāv Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Ar viņu intervija par gaidāmo no Donalda Trampa prezidentūras, par Latvijas aizsardzības spējām, par zaļajiem sektantiem un daudz ko citu.
Veikt reformas, kuru dēļ samazinās peļņa farmācijas gigantiem nav nekāda izklaide; asa pretdarbība, dažādu šķēršļu likšana reformām un farmācijas lobisma dažādās sejas, taču reformas virzās un zāļu cenas samazinās un samazināsies tuvāko trīs mēnešu laikā jau ikviena maciņam daudz jūtamāk; veselības nozarē tiks ieviesti vēl daudzi jauninājumi - par to visu nra.lv saruna ar veselības ministru Hosamu Abu Meri.
Pirms 34 gadiem, naktī uz 13. janvāri, PSRS karaspēka īpašās vienības uzbruka Viļņas TV tornim, ar bruņutransportieriem iebrauca TV torņa aizstāvjos, šķaidot neapbruņotos cilvēkus. Toreiz gāja bojā 14 cilvēki, tika ievainoti ap tūkstoti. Īpašo vienību rīkļurāvēji ieņēma Lietuvas TV un radio komiteju, tika pārtraukti TV un radio raidījumi.
Intervija ar īpašo uzdevumu vēstnieku, ANO Drošības padomes kampaņas sekretariāta vadītāju Andreju Pildegoviču: par to, kāpēc Latvijai jākļūst par ANO Drošības padomes locekli, par to, kāpēc “sliktie zēni” neiet prom un kāpēc ANO ģenerālsekretāram vāja izpratne par Austrumeiropas reģionu, kāpēc Latvija nopirkusi vēl vienu ēku Ņujorkā, vai tā kļūs par patvēruma vietu valdībai kara gadījumā, un kā labāk palīdzēt Latvijas uzņēmējiem.
Īpašo uzdevumu vēstnieks, ANO Drošības padomes kampaņas sekretariāta vadītājs Andrejs Pildegovičs intervijā Neatkarīgajai skaidro, kāpēc Latvijai ir jābūt ANO. "Citas alternatīvas nav," intervijā saka A. Pildegovičs, vienlaikus uzverot, ka Latvijas diplomātija ir guvusi mācību.
Par to, kāpēc Latvija gandrīz visos makroekonomikas un biznesa dinamikas rādītājos atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, par to, kas traucē un kas jādara, lai kaimiņus panāktu, par pētījumiem, kas šajā virzienā tiek veikti, “nra.lv” saruna ar Dauni Aueru.
