Intervijas

Kas koalīcijai aiz ādas saistībā ar nodokļu celšanu vai necelšanu, par metodēm, kā iegūt naudu aizsardzībai, par Donaldu Trampu, Eiropas ekonomiku un citām aktualitātēm “nra.lv” saruna ar nule kā darbu Saeimā pametušo Jāni Reiru (“Jaunā vienotība”).

"Politika Latvijā ir izmainījusies sīknaudā", intervijā raidījumā "nra.lv" sarunas saka politisko procesu vērotājs Andrejs Panteļējevs

Kādēļ vēl nesen pelnošākā un Baltijā lielākā Ventspils osta bankrota priekšā; vai kravu apgrozījuma kritumā varam vainot tikai karu Ukrainā; kāda loma ostu pārvaldīšanā pienākas uzņēmējiem; kādēļ lietuvieši pie mūsu robežām būvē lielas rūpnīcas un izmanto mūsu darbaspēku, bet mēs paši neko nespējam – “nra.lv” saruna ar bijušo Rīgas brīvostas pārvaldnieku, šobrīd Rīgas brīvostas padomes prezidentu Leonīdu Loginovu.

Par to, kāpēc šodien māksla un kultūra aiziet otrajā plānā un kāpēc cilvēkos parādās klīniskās depresijas pazīmes, par to, kāpēc valdība ir zaudējusi realitātes sajūtu un kāpēc jāaizskar ticīgo jūtas, par Kristianu Brekti, kurš nēsājās apkārt ar liellopa sirdi, par kultūras ministri Agnesi Lāci, kura kā filmas “Straume” “līdzautore” devās uz Losandželosu. Vēl par daudz ko citu: saruna ar Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru, tēlnieku Gļebu Panteļejevu.

Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis intervijā NRA atklāj: Latvijas armijā taps īpašs dronu uzbrukuma bataljons. Ukrainas pieredze rāda, ka divas trešdaļas iznīcinātās ienaidnieka tehnikas un dzīvā spēka ir tieši dronu nopelns – tāpēc arī mums jāstiprina šī joma.

Ko labu pensionāru dzīves uzlabošanā paveikusi Latvijas Pensionāru federācija; cik atsaucīgs bijis līdzšinējais labklājības ministrs Uldis Augulis; kādus noslēpumus sevī glabā jēdziens “bāzes pensija”; vai vajag mācēt aiziet pensijā pareizajā laikā un vai patiesi Latvijas pensionāri dzīvo labklājībā – “nra.lv” saruna ar Latvijas Pensionāru federācijas valdes locekli Rūtu Cipiju.

Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Dombrava sarunā ar NRA uzsvēra nepieciešamību pēc spēcīgas militārās industrijas Latvijā.

Bijušais premjers Indulis Emsis atzīst, ka situācija valstī kopumā ir bēdīga. Viņš ironizē par premjeres Siliņas “uzrāvienu”. “Padzīt ministrus, ja tev nav vietā labāki ministri – tas ir muļķīgi,” Emsis secina. “Vispirms jāatrod labāki ministri, jānoskaidro, ar ko viņi ir labāki, ko viņi darīs pareizāk. Un tad vecais ministrs sanāk kopā ar jauno ministru, izmet pūku, un premjere saka: redz, jaunais ir labāks,” turpina Emsis. Viņš sniedz “Neatkarīgajai” savu skatījumu uz notiekošo.

“Mēs vairs netiekam galā ar migrantiem,” atzīstas kāda Zviedrijas amatpersona, “veidojas bandas, pieaug noziedzība, sevišķi augsts ir izvarošanu un spridzināšanu skaits, notiek apšaudes un laupīšanas.” Cik ilgs laiks paies, līdz Latvijā nobriedīs līdzīga situācija? Par to “Neatkarīgā” runā ar politologu Andi Kudoru.

Latvijas ekonomika 2025. gadā nepiedzīvos ievērojamu izaugsmi, ekonomiskā uzrāviena nebūs, liecina ekspertu secinājumi. Kā valstij panākt ambiciozu mērķu sasniegšanu; ko šobrīd darām nepareizi; kādu ietekmi uz Latvijas ekonomiku atstās jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa ārpolitika – par šiem jautājumiem “nra.lv” izjautāja Rīgas Ekonomikas augstskolas profesoru un Valsts prezidenta izveidotās Valsts konkurētspējas komisijas priekšsēdētāju Arni Sauku.

Par sabiedrības neuzticēšanos valsts varai un iespējamiem naudas avotiem, par valdības mīņāšanos uz vietas un valsts pārvaldes kosmētisko remontu, par robežu slēgšanu ar Krieviju un Baltkrieviju, par ASV prezidenta Trampa skandalozajiem izteicieniem un vēl par daudz ko citu – intervija ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Kāpēc ļoti atšķiras ministru un ierēdņu algas par janvāri; kurš tad īsti izlēma, ar kādiem privātiem specreisiem jālido Krišjānim Kariņam; par valdības “restartu” un citām aktualitātēm “nra.lv” saruna ar bijušo Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski.

Par notiekošajām vētrām pasaules politikā “nra.lv” saruna ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru Kārli Bukovski.

ASV valsts sekretārs Marko Rubio, nacionālās drošības padomnieks Maiks Volcs un īpašais sūtnis Tuvajos Austrumos Stīvs Vitkofs otrdien tikās ar Krievijas amatpersonām, lai apspriestu iespējamo uguns pārtraukšanu Ukrainā un “turpmākās sadarbības jautājumus”. Lai ko tas arī nozīmētu, skaidrs ir viens: Krievijas diktators Putins, pateicoties ASV prezidenta Trampa laipnībai, vairs nav nekāds kara noziedznieks, bet gan “miera sarunu” subjekts. Kā vērtēt šo situāciju? Par to saruna ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieri (1999–2003, 2010–2017), ģenerāli Raimondu Graubi.

Valdības nama aizkulisēs jau kādu laiku runā par valdības ministru maiņu. Bet tā nav gluži tehniska lieta: ja neprasmīgi paraus aiz vienas dzītiņas, var izirt viss adījums. Proti, var sagāzties visa valdība. Vai to vēlas kāds no koalīcijas dalībniekiem? Noteikti nevēlas. Bet reizēm daudz kas notiek pretēji karstām vēlmēm. Par to – saruna ar politologu Filipu Rajevski.

Ar vienu no partijas “Latvijas ceļš” bijušajiem līderiem Andreju Panteļejevu vienmēr ir interesanti un lietderīgi parunāt, jo viņam ir ne tikai ass, matemātiski loģisks, analītisks prāts, milzīga politisko procesu pārzinātāja pieredze, bet arī politisko uzskatu neitralitāte, kuru neapgrūtina amatpersonas vai diplomātiskā dienesta statuss.

Uz valsts iestādi cilvēki neiet tāpat vien, kā, piemēram, dažreiz uz veikalu apskatīties, ko šodien piedāvā – cilvēki iet ar konkrētu vajadzību. Tāpēc nav pieļaujama situācija, ka iedzīvotāji vai uzņēmēji nevar satikt atbildīgos darbiniekus klātienē. Par to tiek saņemtas sūdzības, intervijā “Neatkarīgajai” atzīst Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.

Ogrē top Neatkarības laukums. Tā ir teritorija Brīvības ielas daļā, un šāds nosaukums tai piešķirts ar 2021. gada 20. maija Ogres novada pašvaldības domes lēmumu, atbalstot biedrības “4. maija Deklarācijas klubs” ierosinājumu par valstiski nozīmīgu datumu un jēdzienu iemūžināšanu. Tā ir vieta, kur 1988. gada 18. novembrī notika viena no pirmajām tautas sanākšanām, mītiņā pulcējot simtiem cilvēku, kad Ogres Tautas nama tornī tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs. Taču šodien atrodas indivīdi, kuri vēlas bremzēt raiti ritošos laukuma tapšanas darbus.

Nepieciešamība strauji kāpināt tēriņus militārām vajadzībām nepaliks bez sekām. Tā vai nu sagraus valsts ekonomiku, vai, gluži otrādi, dos iespēju izrauties no ekonomiskās atpalicības. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds sarunā ar “nra.lv” atzīst nepieciešamību aktīvāk iesaistīt vietējos ražotājus militārā industrijā. Tomēr bez radikāliem politiskiem lēmumiem, kuri nodrošinātu bruņošanās vajadzībām nodalīto naudu paturēt mūsu ekonomikā, neiztikt.

Līdz ar mencu iznīkšanu Baltijas jūrā reņģu un brētliņu nozvejas samazinājumu sezonalitātes problēmām zvejniecības uzņēmumos, problēmām ar finansēm darbinieku algām un beidzot ar nejēdzīgi svārstīgām gatavās produkcijas cenām zvejnieka profesija Latvijā pamazām iznīkst. Par to, kādēļ tā notiek, “nra.lv” intervijas turpinājumā ar ilggadējo Ventspils zvejniecības uzņēmuma vadītāju Juri Pētersonu.

Eiropas Savienības (ES) vadības līmenī ir izskanējis priekšlikums atvieglot ES budžeta deficīta ierobežojumus aizsardzības ieguldījumiem. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pieļauj izņēmumus valstu tēriņiem aizsardzībai. “Tas var sniegt būtisku labumu Latvijai un visai Eiropai. Šī iniciatīva ļaus straujāk attīstīt aizsardzības spējas, palielinot fiskālo elastību, kas ir īpaši svarīgi izaugsmei,” interneta vietnē “X” raksta ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS). Bet, kas tieši jādara, kādus pasākumus veiks Ekonomikas ministrija, kas jādara valdībai – par to “nra.lv” saruna ar Viktoru Valaini.

Par krievu valodu sabiedriskajos medijos, par Krievijas propagandas kanālu bloķēšanu, par cenzūru un žurnālistu iebiedēšanu “nra.lv” saruna ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju Ivaru Āboliņu.