Intervijas

Ko darīt ar arhitektoniskajiem svešķermeņiem Vecrīgā, kuras celtnes atjaunot un kurām piešķirt aizmirstības statusu, modernā arhitektūra kropļo vai papildina pilsētas centra vaibstus, vai un kā “Rail Baltica” ienākšana Rīgā izmainīs pilsētu, kas notiks ar Latvijas muižām, vai cerīgi ir politiķu solījumi zinātnei palielināt finansējumu, – par šīm un citām tēmām Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents, akadēmiķis Ojārs SPĀRĪTIS intervijā “Neatkarīgajai”.

Ko politikā nozīmē podu veči un traģikomiski personāži, ko tauta gaida no valdības, vai Latvijā iespējams izveidot politisku nāciju, kādēļ ministrijas nepārceļas uz reģioniem: žurnālistes Elitas Veidemanes intervijas turpinājums TV ciklā “Nra.lv sarunas” ar aģentūras "Latvijas fakti" vadītāju Aigaru Freimani.

Kopš 2021. gada Penpa Cerings ir Tibetas trimdas valdības vadītājs. Savas pirmās vizītes Latvijā laikā viņš tikās ar rīdziniekiem kinoteātrī "Splendid Palace" un pēc tam sarunājās ar Kontekst.lv korespondentu.

Kāda politisko un sociālo procesu vērotājam no malas izskatās mūsu sabiedrība, mūsu valdošā elite, kādēļ valdība ir tik stabila, vai mēs gaidām un kā gaidām savu “melno gulbi”, kādēļ sabiedrībā nav sajūtamas bailes – par šīm un citām tēmām TV ciklā "Nra.lv sarunas" žurnāliste Elita Veidemane iztaujā aģentūras "Latvijas fakti" vadītāju Aigaru Freimani.

Šīs nedēļas notikumi mudina atgādināt par mūsu koalīcijas ciešo saliedētību un viedokļu vienprātību.

LMT prezidents Juris Binde ir arī viens no Latvijas Industriju attīstības konfederācijas vadītājiem un Mākslīgā intelekta (MI) izmantošanas aktīvs popularizētājs. Aicināju Bindi uz sarunu par MI nākotnes attīstības perspektīvām, riskiem un iespējām, kā arī par LMT nākotni. Šī ir sarunas otrā daļa.

Kādēļ Vladimirs Putins lēma iebrukt Ukrainā, kāds varētu būt asiņainā kara atrisinājums, Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekme uz “Saskaņas” likteni, vai bedres Rīgas ielās būs mūžīgas, kādēļ latvieši ir tik kašķīgi un kādiem jābūt mūsu valsts vadītāju stratēģiski svarīgākajiem darbiem – TV intervijas turpinājums ar Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Nilu Ušakovu ciklā "Nra.lv sarunas"

Mūsu acu priekšā notiek lietas, kuras politiķi un amatpersonas līdz šim tā arī nav spējuši tautai izskaidrot. Pērn Daugavpilī tika saražoti, notestēti un pilsētas satiksmē palaisti četri jauni tramvaji. Ne sals, ne sniegs, ne lietus, ne vēji, ne atkala jauno tramvaju darbību nespēja ietekmēt. Turpretim Čehijā ražotie vilcieni atteicās strādāt pat salīdzinoši nelielā salā. Kādēļ šādas lietas notiek, ekspresintervija ar AS “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca” valdes locekli un komercdirektoru Vladislavu Pavloviču.

2024. gada 24. janvārī tika izveidota jauna organizācija: Latvijas Industriju attīstības konfederācija (LIAK). Viens no šīs konfederācijas vadītājiem, kura pārraudzībā ir aizsardzības rūpniecības jautājumi, ir ilggadējais LMT prezidents Juris Binde. Aicināju viņu uz sarunu par valsts industriālo politiku, tās problēmām un attīstības perspektīvām, īpaši aizsardzības un globālās nestabilitātes kontekstā.

Vai viegli notērēt Eiropas Parlamenta deputātam atvēlētos 38 000 eiro mēnesī, kā Eiropā aizstāvēt Latvijas nacionālās intereses, vai arī Eiroparlamenta deputātiem nāksies kļūt caurspīdīgākiem, vai Vladimirs Putins sarokojoties skatās acīs – par šiem un citiem jautājumiem saruna ar Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Nilu Ušakovu TV ciklā "Nra.lv sarunas".

Kādēļ Latvijas politikā ir apokaliptisks humora un pašironijas trūkums, kādēļ politiķi neprot publiski atzīt savas kļūdas, tās nožēlot un plašas publikas priekšā pateikt vienkāršu sirsnīgu uzrunu tautai, kādēļ tante laukos politiķim dusmās met ar kurpi, kādēļ cilvēki laukos jūtas pamesti, – par šīm un citām Latvijas un pasaules sabiedrībā skaudrām tēmām “Neatkarīgās” saruna ar reklāmas speciālistu Ēriku Stendzenieku.

Kāds ir regulējums saistībā ar Krievijas graudiem, kādēļ zemniekiem Latvijā nav pamata protestēt kā Lietuvā, Vācijā, Francijā, cik reāla ir Zemkopības ministrijas pārcelšana uz Jelgavu, kādas izmaiņas gaidāmas Zemkopības ministrijas pārziņā esošajās sabiedrībās un struktūrās, “Neatkarīgās” saruna ar zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS).

Galvenais šobrīd ir atjaunot normālu pasažieru vilcienu satiksmi, arī vainīgie vilcienu nelaimēs ir saredzami – par to, kādi ir galvenie iemesli jauno vilcienu ķibelēs, “Neatkarīgās” intervija ar bijušo satiksmes ministru (2013.–2015. g.) Anriju Matīsu.

Kādēļ ražojam lētu elektrību, bet dārgi par to maksājam; par ko un kāda atbildība jāuzņemas a/s “Latvenergo” vadībai un tās īpašniekam valstij; vai joprojām no ministra tiek slēpta informācija; kas notiks ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru; kā izrāpties no atpalicības bedres ekonomikā – turpinājums intervijai ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) raidījumā "Nra.lv sarunas".

Ko ekonomikas ministrs un viņa ministrija dara, lai neceltos cenas veikalos un degvielas uzpildes stacijās; vai mūsu uzņēmēji tiek sadzirdēti un viņu priekšlikumi respektēti; kādēļ valsts šķērdējusi miljonus naftas magnātiem par tukšu gaisu; cik skaļi jābļauj Eiropas Komisijā, lai Latvijas intereses tiktu ņemtas vērā, raidījumā "Nra.lv sarunas" skaidro ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

“Lai pieņemtu lielus lēmumus, vajag lielus cilvēkus, tādus, kādi savulaik bija Čērčils, Tečere, Reigans… Diemžēl Latvijā un daudzviet Rietumu pasaulē pie varas ir mazi un maziski cilvēki,” ar rūgtumu atzīst vēsturnieks un politiķis, Vecrīgas aizsardzības operatīvā štāba priekšnieks Odisejs Kostanda, ar kuru runājam ne tikai par Barikāžu laiku, kas jau 33 gadus jauns, bet arī par to, kas notiek pasaulē un Latvijā.

“Pērn pret kovidu vakcinējās aptuveni 37 000 cilvēku. Tā kā vakcīnas bija kopīgs ES iepirkums, tika nolemts, ka šis iepirkums tiks samazināts. Mēs vakcīnas saņemsim šogad un nākamgad. Mēs varējām atteikties un tās nesaņemt, bet nauda par tām tik un tā jāmaksā. Tad labāk saņemt, jo ir vēl cilvēki, kuri vēlas vakcinēties. Un ir vēl daudzi nāves gadījumi,” skaidro veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV). Par šo un daudzām citām problēmām – “Neatkarīgās” intervija ar ministru.

Latvijas iepriekšējā valdība kopā ar jaunradīto Klimata un enerģētikas ministriju (KEM) atstāja mantojumā arī jautājumu, vai ministriju kompetenču pārdalei nevajadzētu beigties ar kādas ministrijas likvidēšanu. Lai gan tagadējās valdības veidotāji šādu jautājumu nesadzirdēja, nespēs aizvien mazāks iedzīvotāju skaits uzturēt aizvien vairāk ierēdņu. Aizdomīga no šāda viedokļa izskatās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kurā ministre tagad ir premjeres partijas “Jaunā Vienotība” pārstāve Inga Bērziņa.

Kādēļ vistas ola jāizklaudzina ar 16 āmurīšiem, kādēļ olas dzeltenums Skandināvijas vistām ir blāvs, bet Spānijas, Itālijas vistām oranži dzeltens, kādēļ Eiropā ir liels pieprasījums pēc vārītām olām, ko nozīmē vistu labturība un vai vistām tiek atskaņota mūzika – sarunas turpinājums ar a/s “Balticovo” valdes locekli, komunikācijas un attīstības direktoru Tomu Auškāpu TV raidījumā "Nra.lv sarunas".

“Reizēm naktīs nevaru pagulēt: nāk atmiņas… Par to, kā krievu gūstā mani spīdzināja. Bet vairāk tomēr manī mājo mīlestība: pret Ukrainu, pret ģimeni. Es gribu normālu dzīvi: lai vīrs atgrieztos no kara, lai mums būtu bērni,” stāsta Ukrainas bruņoto spēku vecākā kareive Marija Čeha, kura šobrīd iziet rehabilitācijas kursu Latvijā.

A/s “Balticovo” top pirmā un Baltijā pagaidām vienīgā biometāna ražotne. Kāds sakars Baltijā lielākajam vistu olu ražotājam ar biometāna ražotni; kāda saikne vistām ar biometānu; vai vistu vērtība ir tikai izdētajās olās – par šīm un citām tēmām saruna ar a/s “Balticovo” valdes locekli, komunikācijas un attīstības direktoru Tomu Auškāpu TV raidījumā "Nra.lv sarunas".

“Valstī tiek radīta baiļu atmosfēra – tā vietā, lai vēsu prātu izvērtētu, kas ir nepieciešams, lai Latvijas un visas Austrumeiropas gatavība varbūtējai Krievijas agresijai būtu pietiekami liela un atvēsinātu “krievu pasaules apvienotāju” dedzību,” “Neatkarīgās” intervijā par kara draudiem Eiropā, par situāciju Ukrainā, par mūsu varasvīru rīcību norāda Starptautiskā Nobela informācijas centra Ukrainas ofisa moderators Andris Ruģēns.