Latvijas Boksa federācijas ilggadējā valdes locekļa un arī šīs federācijas prezidenta, bijušā Ekonomikas policijas priekšnieka vietnieka Nila Žuravļova pilnvaru termiņš beidzas šā gada 24. jūlijā. Par to, kas notiek Latvijas boksā, kas varētu un kam vajadzētu mainīties, intervijā “Neatkarīgajai” viens no pretendentiem uz Latvijas Boksa federācijas prezidenta amatu, Saldus novada domes priekšsēdētājs un Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Māris Zusts.
Par narkotiku apkarošanu un narkotiku lietošanas dekriminalizāciju, par tiem, kuri mirst pārdozēšanas dēļ, par bezmaksas narkotiku paraugiem, par tīmekļa lietotnes “Telegram” “palīdzību” narkotiku tirdzniecībā un par spaisa epidēmiju, kas tika apturēta, “Neatkarīgās” saruna ar Veselības ministrijas galveno speciālistu sabiedrības veselības jautājumos Pēteri Apini.
Par dārgajām zālēm Latvijā nav jābrīnās, un tam ir racionāls skaidrojums – skarbi secinājumi par konkurences neesamību un ačgārnībām normatīvajos aktos saistībā ar farmācijas tirgus regulējumu Latvijā lasāmi Konkurences padomes atbildēs uz “Neatkarīgās” jautājumiem.
Imants Nartišs, tālbraucējs kapteinis, sarunā ar "Neatkarīgo" apgāž mītus par kuģu stabilitāti, stāsta, kāpēc ūdens dzīles ir pilnas ar kravas konteineriem, kā pazudusi nauda no seifa, un skaidro, kā nolasīt karti un aprēķināt attālumus, orientēties pēc saules, zvaigznēm.
Piektdienas pusdienas laikā plašsaziņas līdzekļos izplatījās ziņa, ka it kā
Latvijas valstij tiek piedāvāts zaudēt kontroli pār LMT un akcijas kotēt biržā.
Šādai ziņai varētu arī nepievērst īpašu uzmanību, ja vien LMT nebūtu pelnošs un stratēģiski svarīgs uzņēmums, kurš pilda svarīgas funkcijas valsts drošības un militārās aizsardzības nodrošināšanā.
“Digitālā pasaule atņem teātrim dzīvo emociju apmaiņu, kas ir starp skatītāju un mākslinieku uz skatuves. Pareizi izveidots digitālais saturs ļauj atrast jaunus veidus, kā uzrunāt auditoriju skatīties teātri un mākslu. Arī tos, kurus grūti pierunāt aiziet uz teātri, kuri vairāk “sēž datorā”,” intervijā “Neatkarīgajai” saka Paula Lieldidža-Kolbina – topošā žurnāliste un baletdejotāja.
Jūrnieks trešajā paaudzē Imants Nartišs, tālbraucējs kapteinis, kurš bēdzis no pirātiem pie Nigērijas krastiem, stāsta par ikdienu uz tankeriem, par bandītiem un pirātiem. Viņa dzīves skatījums aptver visas sadzīves jomas, nav tēmas, par kuru kapteinim nebūtu sava, kā pats saka, "citiem nepatīkamā un neērta viedokļa".
Kādas ir kodolenerģijas perspektīvas Latvijā; kurās vietās būtu pareizāk būvēt kodolreaktorus; kādas ir ūdeņraža ieguves un uzglabāšanas tehnoloģijas; cik reāla ir to ieviešana Latvijā; vai Latvijā jau tiek gatavoti speciālisti jaunajām tehnoloģijām un jauniem izaicinājumiem enerģētikā, “Neatkarīgās” intervijas turpinājums ar valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” padomes priekšsēdētāju Aigaru Laizānu.
Par Latviešu valodas aģentūras likteni un iespējām atteikties no krievu valodas; par krāpšanos ar valodas sertifikātiem un pedagogu trūkumu skolās, kā arī par mācību iestāžu slēgšanu un “kompetenču izglītību” intervija ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu (JV).
Par Gruzijas vīnu unikalitāti pasaules vīna piedāvājuma klāstā, par gruzīnu vīndarīšanas tradīciju tūkstošgadīgo vēsturi un tās lomu tautas kultūrā, par sadarbības iespējām starp Latvijas ostām un Gruzijas vīna ražotājiem, kā arī par gruzīnu tautas lepnumu un nešaubīgo pārliecību par piederību vienotai Eiropai – saruna ar Gruzijas Bolnisi reģiona vīna darītavas “Barbele” pārstāvi, uzņēmēju Berdiu Berišvili.
Par peļņu nesošo valsts uzņēmumu kotēšanu biržā; ko nozīmē “Latvenergo” “zaļā meita”; cik veiksmīga ir “Latvenergo” komercdarbība kaimiņzemēs; kā uzkrāt vēja un saules enerģiju; kādēļ mums nepieciešams savs elektropārvades kabelis ar Zviedriju, par šiem un citiem jautājumiem intervijā “Neatkarīgajai” valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” padomes priekšsēdētājs Aigars Laizāns.
Ilggadējo Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktoru Andri Vilku nomaina jaunā direktore Dagnija Baltiņa. Par mūsu Nacionālās bibliotēkas saimniecību, grāmatām un lasīšanu “nra.lv” saruna ar jauno LNB direktori.
Turpinājums sarunai ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedru un partijas “Progresīvie” līdzpriekšsēdētāju Andri Šuvajevu.
Sabiedrības apspriešanai ir nodots jauns zāļu uzcenojuma modelis, līdz ar kura ieviešanu Veselības ministrija iecerējusi samazināt recepšu zāļu cenas par aptuveni divdesmit procentiem. Tas ir visai ambiciozs plāns. Intervijā “Neatkarīgajai” veselības ministrs Hosams Abu Meri skaidro, kā viņš to iecerējis sasniegt. “Mēs ejam visās frontēs,” kopumā par visiem iesāktajiem darbiem veselības nozarē saka ministrs.
“Neatkarīgās” TV cikla “nra.lv sarunas” ir nopietnas arī tad, ja konkrētā saruna bija par jokiem. Juris Rijnieks stāstīja par viņa nodibināto teātra apmeklējumu sagatavošanas institūciju “Panna”, kas cilvēkus izklaidē un padara priecīgus ar izrādēm “stand-up” stilā. Sarunā iezīmējām šādu izrāžu vietu Latvijas teātru kopainā un nonācām līdz “Pannas” jaunā projekta “Sekss un mazpilsēta" pieteikšanai.
Publiskajā telpā nerimst runas par gaidāmo “nodokļu celšanu”. Izskan dažādi varianti, jo ar nodokļu sistēmu īsti apmierināta nav gandrīz neviena iedzīvotāju grupa. Lai gūtu kādu lielāku skaidrību, uz sarunu aicinājām Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedru Andri Šuvajevu. Viņš ir arī Finanšu ministrijas organizētās nodokļu darba grupas loceklis un partijas “Progresīvie” līdzpriekšsēdētājs.
Juris Rijnieks ir bijis ne vien liecinieks, bet arī līdzdalībnieks tam, kā kopš senseniem padomju laikiem līdz šai baltai dienai Latvijā dibinātas un likvidētas teātru trupas, mainījušās aktieru paaudzes, iemirdzējušas un apdzisušas skatuves zvaigznes. Šo pārvērtību skaidrošana kļuva par vienu no tēmām, kad J. Rijnieks piedalījās “Neatkarīgās” TV ciklā “nra.lv sarunas”.
20. maijā tika izsludināts jauns konkurss uz vakanto Latvijas ekonomikai ļoti svarīgo un apjomīgu investīciju piesaistīt potenciāli spējīgo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietu. Līdz konkursa noslēgumam direktora pienākumus pildīs Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raivis Bremšmits. Par to, kā LIAA iztiek bez nomināli īsta priekšnieka, par projektiem, kuri turpinās, un par apbrīnojami lieliem, daudzos simtos miljonu eiro vērtiem projektiem nra.lv saruna ar Raivi Bremšmitu.
Ko Eiropai darīt ar Krieviju mīlošo Ungāriju; par peripetijām ap “Maskavas namu” un iespējamo Krievijas atbildes reakciju, par Eiropas atbalstu Ukrainai un mūsu tiesnešu lojalitāti, par iespējamo koalīcijas paplašināšanu; kā, aprakstot amata kandidātu, neiekulties kriminālapsūdzībā; kādēļ iezīmējusies tendence kriminalizēt aizvien vairāk darbību; vai ir pareizi, ja valsts izlūdzas ārvalstu sankcijas pret saviem pilsoņiem; vai pienācis laiks paplašināt koalīciju ar “Apvienotā saraksta” politiķiem – “Neatkarīgās” sarunas turpinājums ar tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri (“Jaunā vienotība”).
Kā valdībai būtu jāpārrauga un kā tā pārrauga apjomīgu investīciju projektus, kā atrast atbildīgos valsts līdzekļu iztrallināšanā; vai patiesi tautai atkal nāksies par nejēdzībām dārgi maksāt, sagaidot nodokļu kāpumu; kādēļ būtu nepieciešama diskusija par obligātu pienākumu doties vēlēt; kādēļ jāsaglabā atklātais balsojums ģenerālprokurora amata kandidāta apstiprināšanā un vai turpmāk drīkst lietot vārdu “kolaborants” – “Neatkarīgās” saruna ar tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri (“Jaunā vienotība”).
Par Dziesmu svētku apdraudējumu un uzbrukumiem režisoram Alvim Hermanim, par akustiskās koncertzāles “apstāšanos” un integrācijas nejēdzību, par neskatīšanos vēsturē un par riskiem, kurus vajadzētu apzināties premjerministrei Evikai Siliņai (JV): saruna ar bijušo kultūras ministru Nauri Puntuli (NA).
Pagājušā gada oktobrī teroristiskā organizācija “Hamās” veica negaidītu liela mēroga uzbrukumu Izraēlai, nogalinot simtiem mierīgo iedzīvotāju, saņemot gūstā lielu skaitu ebreju un aizvedot viņus uz Gazas joslu. Izraēla ieveda armiju Gazā, lai dotu atbildi uzbrukumam savas valsts pastāvēšanai. Viens no Latvijas ebreju kopienas līderiem Dmitrijs Krupņikovs atsaucās Izraēlas valsts aicinājumam nākt palīgā. Viņš iesaistījās armijas pārtikas apgādē Bērševas pilsētā. Par to, kā Izraēlas pieredzi iespējams izmantot militārā konflikta gadījumā Latvijā, uzņēmējs dalījās ar nra.lv.
