Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa projekta īstenošanas plāni tiek turēti slepenībā arī no sabiedriskajām organizācijām, kuras aizstāv plānotajam terminālim apkārt dzīvojošo iedzīvotāju intereses. Šāda tautu nievājošā varas attieksme sabiedriskās organizācijas spiež rīkoties aktīvāk un jau tuvākajā laikā ir gaidāmi protesti, “Neatkarīgajai” apliecināja Piekrastes vides aizsardzības biedrības pārstāve Marta Timrote.
Valdība tur slepenībā gan Skultes sašķidrinātā dabasgāzes termināļa investora vārdu, gan nosacījumus, ar kādiem tas gatavs investēt būvniecībā savu naudu. Sabiedrībai joprojām nav sniegts pamatojums, vai projekts tiešām Latvijai būtu ekonomiski izdevīgs un nepieciešams. Informācija par investoru un turpmākajiem plāniem un iespējamām valdības garantijām nav pieejama nedz sabiedrībai, nedz pašvaldībām, nedz arī iedzīvotāju intereses aizstāvošajām sabiedriskajām organizācijām.
Piekrastes vides aizsardzības biedrības pārstāve Marta Timrote “Neatkarīgajai” atklāja, ka biedrība jau sen kā nosūtījusi iesniegums Ekonomikas ministrijai, kur pieprasīts ekonomiskais pamatojums Skultes termināļa būvniecībai. “Izrādījās, šie dati ir noslepenoti, un tie mums nebija pieejami. Tāpat mēs esam rakstījuši gan 13., gan 14. Saeimas deputātiem par savām bažām attiecībā uz termināli. Piemēram, nesen nosūtījām vēstuli pašreizējam klimata un enerģētikas ministram Raimondam Čudaram, taču konkrētas atbildes nav. Redzam, ka projekts ir ļoti slepens, sasteigts, nepamatots un necaurspīdīgs. Mēs vēlamies, lai tiek izvērtēta un pamatota gan termināļa būvniecības vietas izvēle, gan izmaksas, gan termināļa nepieciešamība kopumā,” atzina M. Timrota.
Viņa arī uzsvēra, ka gan gāzes pārvades operatora “Conexus”, gan “Latvenergo” vadība ir izteikusies, ka reģiona gāzes apjoms ir pietiekams. Līdz ar to rodas šaubas, vai Skultes LNG termināļa projekts ir tiešām nepieciešams.
“Ja būtu uzskatāmi pierādīts, ka terminālis ir nepieciešams, varētu sākt vietas izskatīšanu, bet šobrīd ne termināļa nepieciešamība, ne Skulte kā piemērotākā lokācija nav pamatota, ir tikai spekulācijas. Attiecībā uz termināļa potenciālo ietekmi uz vidi, nav veikti konkrēti pētījumi par ietekmi, ir izteikti tikai vispārīgi apgalvojumi, spekulācijas. Mēs esam vaicājuši par potenciālajām termināļa būvniecības sekām, taču uz mūsu jautājumiem netiek atbildēts, tāpēc mēs iestājamies par to, ka ir nepieciešams pētījums un novērtējums par termināļa iespējamo ietekmi uz vidi, taču tāda nav. Arī vides ekspertiem ir grūti prognozēt, kādas sekas atstās termināļa būvniecība, jo šo pētījumu vienkārši nav.”
M. Timrote atklāja, ka viņas pārstāvētā biedrība nav vienīgā, kura izrāda interesi par Skultes projektu un tā sekām. “Ir vairākas biedrības, kuras ir mūsu domubiedri Skultes termināļa jautājumāun kuras ir satrauktas par Skultes termināļa projektu, piemēram, biedrība “Zaļā brīvība” un biedrība “Protests”. Tuvāko protesta rīkošanu ir uzņēmusies biedrība “Protests”. Tā plāno tuvāko nedēļu laikā veikt protestus. Pagaidām turpinās organizatoriskais process, līdz ar to konkrētāk komentēt nevarēšu,” skaidroja M. Timrote.
Kā sarunā uzsvēra aktīviste, vienīgais, par ko šobrīd ir skaidrība, “gāzes apjomu Latvijas patēriņam var nodrošināt kaimiņvalstu termināļi, kuriem mēs savukārt esam interesanti ar Inčukalna gāzes krātuvi. Būtiska problēma termināļa būvēšanas procesā ir slepenība no valdības un projekta attīstītāju puses. Protams, mēs sekojam līdzi valdībā izskatītajiem priekšlikumiem saistībā ar Skultes termināli un tā investoriem, bet informācija ir nepieejama. Izskatās, ka jaunā valdība ir tikpat noslēpumaina, cik iepriekšējā. Informāciju par plānotajām norisēm termināļa projekta īstenošanā galvenokārt iegūstam no medijiem, jo valsts un pašvaldību institūcijas vai nu pašas nav lietas kursā, vai aizbildinās ar slepenību”.
