Komentāri

Kad 2023. gada vasarā krita Krišjāņa Kariņa otrā valdība un tika uzsākta jaunas valdības veidošana, tad politikas kuluāros par tās bīstamāko zemūdens akmeni tika nosaukta gaidāmā “Rail Baltica” krīze. “Tad, kad sabiedrība beidzot uzzinās, cik dziļās auzās ar to projektu esam iebraukuši, cik miljardu tur izniekoti un cik vēl trūkst, valdībai klāsies plāni,” brīdināja politiskās dzīves zinātāji.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šā gada 31. martā nosūtījis Saeimas prezidijam likumprojektu “Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu””, kas paredz atvieglot prasības, kuras nepieciešamas, lai vēlētājiem būtu iespēja iesniegt pašu sagatavotus likumprojektus. Uzreiz jānorāda, ka prezidenta ierosinājumi neskar pašu referendumu sarīkošanas kārtību.

Baltijas militārajā konferencē, kas marta beigās notika Viļņā, ASV militārais eksperts Ričards D. Hukers izteicās, ka iespējamība, ka ASV varētu izvest daļu vai visu savu karaspēku no Eiropas, ir reāla, taču ļaunākais būtu tad, ja Vašingtona nolemtu aizvērt Eiropas valstu kodoldrošības lietussargu, kas šobrīd kalpo kā galvenais Krievijas atturēšanas rīks. Vai mums ir pamats uztraukumam par ASV spēku izvešanu no Eiropas, tostarp no Baltijas valstīm?

ASV prezidents Donalds Tramps savas darbošanās vulkānisko tempu nemazina. Katru dienu pa kādam spilgtam izteikumam. Otrdienas vakarā Vašingtonā Republikāņu partijas kongresa komitejas vakariņās viņš, teatrāli ākstoties, ar acīmredzamu tīksmi attēloja to pazemojošo stāvokli, kādā viņa “tarifu kara” dēļ ir nonākušas citas valstis: “Šīs valstis man zvana, viņi gatavi mirt, lai panāktu vienošanos, viņi man skūpsta pakaļu: Lūdzu, lūdzu, ser, panākam vienošanos. Es darīšu visu! Es darīšu visu, ser!”

Tas, ka apmaldījušies meža dīvainīši rīko protestus ar sūdzībām par transpersonu tiesību neievērošanu, nav nekas jauns. Tāpēc tas nav mūsu uzdevums – iedziļināties šo tā dēvēto transpersonu dažādu toņkārtu gaudās par it kā diskrimināciju. Taču gaudas skanēja, kad 3. aprīlī pie Saeimas pulcējās pārdesmit skarbās dzīves apdalīto “transīšu” un viņu atbalstītāju, lai “kvīru kora” izpildījumā paustu pasaulei savu sāpi. Tas viss būtu ikdienišķs sīkums, taču šajā “pasākumā” tika apgānīts Latvijas Republikas karogs. Par to arī turpmākais stāsts.

Vakar noslēdzās partiju sarakstu iesniegšana Centrālajā vēlēšanu komisijā 8. jūnijā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām. Pārlasot šo sarakstu programmas, aina zīmējas bēdīga. Pat neskatoties uz Trampa “jaunajiem laikiem”, pie mums viss saglabājies pa vecam. Partiju piedāvājums vēlētājiem ir ārkārtīgi izplūdis, vispārīgs, ar minimālu konkrētību.

“Viena no manām prioritātēm ir Latvijas aizsardzības industrijas un militārās rūpniecības attīstība,” aprīļa sākumā izplatītajā preses relīzē pauž aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”). Tāpēc, lai stiprinātu šo jomu, Aizsardzības ministrijas (AM) centienus nu balstīs četri jauni padomnieki “aizsardzības industrijas attīstības jautājumos”, kuriem ar nosaukto industriju ir visai attāla sakarība. Bet tas netraucē ministram pieņemt darbā indivīdus, kuru priekšrocība ir ideoloģiskā tuvība, nevis profesionālā atbilstība.

Kad pagājušajā nedēļā parādījās ziņa, ka Ķekavas novadā pašvaldības policija, braucot pa apkaimes viensētām, meklējot nereģistrētās sausās tualetes un draudot uzlikt naudas sodus, tad pirmā reakcija bija: tas jau 1. aprīļa joks. Taču izrādījās, ka tas nav nekāds joks, bet gan skaudra realitāte.

“Eurostat” ir publicējis jaunākos datus par Eiropas Savienības valstu iekšzemes kopproduktu pēc pirktspējas paritātes. Šie dati ļauj spriest par valsti – par to, kāda tajā ir turība vai nabadzība.

Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa kā vienu no svarīgākajām prioritātēm ir izvirzījusi mērķi savā valdības restarta karagājienā samazināt birokrātiju un administratīvo slogu par 25%. Kas ar to domāts?

Atbildes uz jautājumu par brīvdienu skaitu, visticamāk, būs dažādas, jo ir gan darba devēji, gan darba ņēmēji – intereses viņiem var nesakrist. Šis gads ar brīvdienām atkal būs dāsns, un darba devējiem jau laikus jāsāk domāt par to, kā organizēt ražošanas procesu, kas tiek pārtraukts atkal un atkal.

“Financial Times” pagājušajā nedēļā publicēja rakstu “Ministri brīdina, ka pamiers Ukrainā palielina Krievijas draudus Baltijā”, kurš izsauca divdomīgu reakciju pasaulē. Rakstā tika citēts Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs: “Mēs visi saprotam, ka tad, kad karš Ukrainā tiks apturēts, Krievija ļoti ātri pārdalīs savus spēkus [uz citiem reģioniem]. Tas nozīmē, ka arī draudu līmenis pie mūsu robežām strauji pieaugs.”

ASV paziņojums par distancēšanos no Krievijas paveikto kara noziegumu izmeklēšanas raisa apjukumu demokrātijas citadeli cienošo cilvēku prātos. Kā tad tā – vai tad nākamais solis būs šo noziegumu attaisnošana, bet aiznākamais – vainas uzvelšana Ukrainai par kara izraisīšanu un posta nodarīšanu?

Krievija gatavojas sākt pilna mēroga karu ar NATO – par šādu iespējamību nesen paziņoja Vācijas federālais izlūkdienests. Šo iespējamību pastiprināja arī ziņa, ka Krievijas diktators Putins gatavojas no 1. aprīļa līdz 15. jūlijam armijā iesaukt 160 000 pilsoņu vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Vai drīz varam sagaidīt okupantu pūļus pie Latvijas robežas? Jautājums ir skarbs, taču pamatots. Tomēr jāatgādina, ka militārā kontingenta papildinājums Krievijā notiek divas reizes gadā, tā ka šis ir vienkārši kārtējais iesaukums.

Pirmdien “Neatkarīgā” publicēja žurnālista Armanda Pučes tīmekļa ierakstu par to, ka Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) notiekot štatu samazināšana birokrātijas nīdēšanas nolūkos, turklāt pirmais izkapts cirtiens esot skāris armijas kaujas grupas atbalstošās struktūras. Protams, sākotnējā doma: kā tas “iet kopā” ar vienību kaujas spējām? Vai birokrātijas apkarošana tiešām jāsāk ar bruņotajiem spēkiem? Vakar sagaidījām atbildes no NBS un Aizsardzības ministrijas. Videokomentāru par šiem jautājumiem “nra.lv” sniedza arī aizsardzības ministrs.

Ikgadējā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru sapulcē 27. martā tika prezentēts uzņēmēju viedoklis par visiem Latvijas ministriem. LTRK biedriem balsojumā bija jāatbild uz jautājumu – kurus no valdības sastāva vērtējat vispozitīvāk?

Latvijā strauji būvējas dažādi saules un vēja “parki”. Ja ar parku bez pēdiņām saprotam kādu jauku, sakārtotu rekreācijas zonu, kurā patīkami atrasties, tad šajos gadījumos būtu jāsaka – strauji izvēršas antiparku būvniecība, jo šīs ir vietas, kuras vidi krasi izmaina un kurās uzturēties reizēm nav patīkami.

Sestdien Jelgavā notikušajā Latvijas Zemnieku savienības kongresā iezīmējās vairākas tendences. Pirmkārt, partija ir stabili atgriezusies uz “lielās skatuves” kā pastāvīgs un vērā ņemams spēlētājs. Atgādināsim, ka pēc 2018. gada vēlēšanām ZZS (LZS ir tās lielākā sastāvdaļa) tika pasludināta par “nepieskaramo” politisko spēku, kam nav vietas starp “solīdajām” partijām. Tagad šī “stigma” ir pilnībā noņemta.

Tīmeklī zibensātri izplatījās žurnālista Armanda Pučes publicētā ziņa par notiekošo Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS). Pučem ir piezvanījis kāds armijas cilvēks, kurš izstāstīja draudīgas, nepatīkamas ziņas par “birokrātijas optimizāciju” Latvijas armijā. Mēģināsim skaidrot, cik tur patiesības, cik – izdomājumu. Mūsu palīgi šodien: Jānis Sārts un Gaidis Andrejs Zeibots.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas statistikas apstrādes struktūrvienības “Eurostat” datiem, 2023. gadā visvairāk līdzekļu no sava iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzībai bija tērējusi Latvija – 3,1%. Igaunija un Lietuva bijušas otrajā un trešajā vietā. Ceturtā lielākā IKP atvēlētāja aizsardzībai bija Grieķija, bet Polija bija piektajā vietā.

Var dažādi vērtēt ASV prezidenta Donalda Trampa politiskās aktivitātes, taču grūti noliegt, ka viņš ir ienesis politiskajā praksē sen nebijušu dinamiku. Ierastās rutīnas vietā parādījies kaut kas agrāk neredzēts. Šeit to atzīmēju bez pozitīva vai negatīva vērtējuma. Tas vienkārši tā ir.

Situācijā, kad sabiedrībā pieaug sapratne, ka nepieciešams strauji kāpināt izdevumus aizsardzībai, vienlaikus parādās gaudas, ka neesot nekādas jēgas tērēt naudu aizsardzībai, jo no tā jau tāpat nekas nemainīšoties. “Nekā nedarīšanas” apoloģēti atsaucas uz Otrā pasaules kara pieredzi, kad Latvija it kā esot stipri bruņojusies, bet tas nekādi nav Latviju glābis no sekojošām okupācijām.