Komentāri

Sausais atlikums no veiksmīgi saorganizētā “seksa skandāla” Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā (JVLMA) ir rektora Guntara Prāņa piespiedu aiziešana no amata, divu pasniedzēju patriekšana, flautistes Ilonas Meijas ielikšana rektora pienākumu pildītājas amatā. Bet kā policijai veicas ar pierādījumu iegūšanu lietā par pasniedzēju uzmākšanos studentēm? Pagaidām nekā. Vismaz Māris Kupčs – kā iespējamais uzmāceklis – vēl ne reizi nav saukts uz pratināšanu. Toties linča tiesa darbojas bez aizķeres.

Rīgas apgabaltiesa ceturtdien turpināja otrajā instancē izskatīt krimināllietu, kurā apsūdzēti VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) bijušais valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis un Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

Alfrēds Čepānis bija viens no tiem, kuri labprāt mēdza uzkāpt uz Vecpilsētas ielas 13/15 nama ceturto stāvu – lai patriektu ar žurnālistiem kādu nopietnu vai pat nenopietnu tēmu. Laikraksta “Atmoda” redakcija bija īstā vieta, kur to darīt. Alfrēdam bija lieliska humora izjūta un izcils sarkasms. Un viņam bija dziļas zināšanas politikas jomā.

“Esam pietuvojušies konstitucionālajai krīzei,” ir pārliecināts politologs Filips Rajevskis, vērtējot kārtējo skandālu, kas skāris “Jauno vienotību”. Partijas nu jau bijušais ģenerālsekretārs Artis Kampars esot mēģinājis mainīt Saeimas vēlēšanu rezultātus – tā raidījumā “Kas notiek Latvijā?” apgalvoja uzņēmuma SOAAR līdzīpašnieks Renārs Kadžulis.

Okupācijas muzejam ir trīs “nepabeigti darbiņi”, kuru nepabeigšanā muzejs gan it nemaz nav vainojams, jo finiša lentes sasniegšana ir atkarīga no citām institūcijām – ne no muzeja. Palūkosimies uz trim darbiem kopā ar muzeja direktori Solvitu Vību.

Politekonomisku grupējumu savstarpējo cīņu intrigas no Rīgas domes pārsviedušās arī uz valdības līmeni – Latvijas politiskā elite ir sapratusi, ka nevajag ļaut sev kāpt uz galvas politekonomiskam veidojumam, kurš nav vinnējis vēlēšanās un lien pie varas labumiem caur sētas pusi.

ASV Kongresa Pārstāvju palāta sestdien nobalsoja par likumprojektu, kas paredz 61 miljarda ASV dolāru palīdzību Ukrainai, kas ietver militārās tehnikas un munīcijas piegādes. Šonedēļ dokumentu izskatīs Senāts. Ja arī Senāts to apstiprinās, tad ASV prezidentam Džo Baidenam atliks to parakstīt, jo viņš ir atbalstījis šo dokumentu. Ko tas nozīmēs Ukrainai? Situāciju skaidro Jānis Sārts un Kārlis Daukšts.

Valsts aizsardzības mācība (VAM), kas no 2024. gada septembra obligāti ieviešama jebkurā Latvijas vidusskolā, rada daudzus jautājumus. Bet lielais jautājumu daudzums attiecas galvenokārt uz skolām, kas līdz šim nav pievērsušas uzmanību tik specifiskām mācībām. Siguldas Valsts ģimnāzija ieviesusi VAM jau pirms vairākiem gadiem. Protams, tas notika uz brīvprātības pamatiem. Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns sarunā ar “Neatkarīgo” atzīst: VAM ieviešana izrādījās ārkārtīgi noderīga.

Latviešu populārākais un, tagad jau jāsaka, arī pretrunīgāk vērtētais režisors Alvis Hermanis Jaunajā Rīgas teātrī iestudējis izrādi “Melnais gulbis” pēc Fjodora Dostojevska romāna “Idiots” motīviem. Šis iestudējums neapšaubāmi ir ar noteiktu politiski ideoloģisku ievirzi, tāpēc daži vārdi par pašu Dostojevska daiļradi, viņa literāro un politisko mantojumu.

Rīgas domes deputātu vairākums trešdien neatbalstīja bijušās Valsts vides dienesta (VVD) vadītājas Elitas Baklānes-Ansbergas apstiprināšanu pilsētas izpilddirektora vietnieka amatā, lai arī viņa bija uzvarējusi pašvaldības izsludinātajā konkursā, kurā bija piedalījušies 30 pretendenti. Līdz ar to vējā ir viss sviedrainais darbs, ieviešot izmaiņas Rīgas domes nolikumā un rīkojot konkursu uz vakanto vietu. Diezin vai pie izpilddirektora vietnieka jautājuma pašvaldība atgriezīsies agrāk nekā pēc gada.

Šveices kuluāru sarunās – kā pērn apgalvoja politikas pētniece, “Sorosa fonda Latvija” pirmā izpilddirektore Vita Matīsa, – esot izskanējis, ka Raiņa un Aspazijas muzejs Šveicē, Lugāno, varētu izbeigties 2025. gadā. Muzejs durvis vēra 1980. gadā, Matīsa piedalījusies tā veidošanā. Ne jau satura dēļ, bet, visticamāk, telpas vajadzīgas citiem mērķiem, un kas gan šveiciešiem ir Rainis un Aspazija? Situāciju skaidrot devās kultūras ministre Agnese Logina.

Viens no Latvijas iekšējās nestabilitātes faktoriem, kas laiku pa laikam uzpeld, šūpojot kopējo laivu, ir valodu jautājums. Šobrīd tas atkal aktualizējies saistībā ar Nacionālās drošības koncepcijā ierakstīto prasību no 2026. gada 1. janvāra sabiedrisko mediju saturu veidot tikai latviešu valodā un valodās, kas piederīgas Eiropas kultūrtelpai, un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) paziņojumu, ka tā šo prasību izpildīt nevar, jo tas būšot pretrunā ar Satversmē ierakstītajām mazākumtautību tiesībām.

Naktī uz trešdienu Ukrainas bruņotie spēki deva sekmīgu triecienu pa Krievijas militāro aerodromu Džankojas pievārtē (Krimas ziemeļdaļā) un tur esošo raķešu noliktavu. Iznīcinātas S-300/S-400 raķešu palaišanas ierīces, kā arī vairākas “Cirkon” raķetes. Krievija atbildēja sev raksturīgi – ar trīs raķešu “Iskander” uzbrukumu Čerņihivas pilsētas centram laikā, kad cilvēki devās uz darbu. Ir vismaz desmit bojā gājušie un daudzi ievainoti.

Jaunajā mācību gadā – 2024./2025. – valsts aizsardzības mācība būs obligāts priekšmets visās skolās, tās apguve notiks astoņas mācību stundas vienu dienu mēnesī (izņemot septembri un janvāri) divus secīgus mācību gadus. Šos grozījumus paredz valdības nule atbalstītie grozījumi vispārējās vidējās izglītības standartā. Atvaļinātais ģenerālis Raimonds Graube šos grozījumus uzskata par pēdējo 30 gadu svarīgāko pasākumu jaunatnes patriotiskās audzināšanas jomā. Protams, ir arī problēmas.

Laiku pa laikam tiek ziņots par kautiņiem, saduršanas gadījumiem pie tirdzniecības centra “Origo”. Nupat sociālajos tīklos izplatījās video, kurā vairāki jaunieši Stacijas laukumā ar dūrēm noskaidro attiecības. Garāmgājēji neiejaucas, policiju nemana.

Negaidīti kaismīga aizkulišu cīņa par deputātu balsīm izvērtusies Rīgas domē, kur pagaidām burtiski vienas balss pietrūkst, lai amatā tiktu apstiprināta pilsētas izpilddirektora vietniece Elita Baklāne-Ansberga. Izskatās, ka kandidatūra izpilddirektora vietnieces amatā var nonākt, pateicoties arī Latvijas Krievu savienības balsīm.

Naktī uz svētdienu Irāna atbildēja uz pirms tam notikušo Izraēlas raķešu uzbrukumu Irānas vēstniecībai Damaskā. Sākotnējā Izraēlas triecienā gāja bojā astoņi cilvēki, tajā skaitā Irānas “Islāma sargu” vienības “Quds” brigādes ģenerālis Reza Zahedi un citi augsta ranga virsnieki. Atbildes trieciens bija neizbēgams. Jautājums vienīgi – cik tas būs spēcīgs? Kāds būs šīs atbildes raksturs: sāpīgi nopietns, vērsts uz konflikta eskalāciju vai simbolisks, lai varētu atrunāties, ka esam reaģējuši?

Ārlietu ministres amata kandidāte Baiba Braže, taujāta par prioritātēm, izteicās, ka svarīga ir Latvijas drošība, Latvijas kā NATO spēcīgas dalībvalsts stiprināšana, nacionālās ekonomikas izaugsme un konkurētspējas paaugstināšana, Latvijas valstspiederīgo aizstāvība pasaulē. Viņa arī akcentēja, ka Latvija var darīt vairāk, lai nepieļautu Krievijas militāro spēju atjaunošanos un mangāna rūdas piegādāšanu Krievijai (vai tas tēmējas uz mangāna rūdas tranzītu, ko čakli veic Latvija?). Ko par Baibu Braži un viņas prioritātēm domā ārlietu speciālisti un politiskie novērotāji?

“Vienotība” solīja nosaukt jauno ārlietu ministru jau pirms nedēļas, jo 10. aprīlī amata pienākumus beidza pildīt iepriekšējais ministrs Krišjānis Kariņš. Runāja, ka šis amats tiks uzticēts Inesei Lībiņai-Egnerei, bet pienāca pirmdiena, un paziņots, ka jaunā ārlietu ministra vārds vēl netiks nosaukts. Šajā nedēļas nogalē viss atkārtojās no jauna. Tikai ministra vārds bija cits – pieredzējusī diplomāte Baiba Braže.

Izraēlas armijas pārstāvis Daniels Hagari svētdienas rītā pavēstīja, ka Irāna raidījusi pret Izraēlu 170 bezpilota lidaparātu, vairāk nekā 30 spārnoto raķešu un vairāk nekā 120 ballistisko raķešu. Izraēlai izdevās pārtvert 99% no droniem un raķetēm, ko Hagari nodēvēja par “ļoti nozīmīgu stratēģisku panākumu”. Vai būs eskalācija? Kā situāciju vērtē politiskais apskatnieks un žurnālists Edvīns Inkēns?

“Ir jauna realitāte,” ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" paziņoja finanšu ministrs Arvils Ašeradens, komentējot gaidāmos nodokļu ieņēmumus, kuri varētu būt mazāki, nekā plānots.

Saeima ar 49 balsīm par, 19 pret un 14 atturoties ceturtdien otrajā lasījumā pieņēma likumprojektu, kas paredz, ka turpmāk kriminālsodāma būs ne tikai kukuļa ņemšana un došana, iepriekš par to vienojoties, bet arī pateicība, ko kāds cilvēks izsaka amatpersonai par to, ko tā kaut kad agrāk viņa labā izdarījusi.