Komentāri

“Šajā gadījumā, kāpēc tas tā noticis, es varētu izvirzīt vēl vienu tēzi. Tāpēc, ka viņš [Rusiņš] pasēdēja divdesmit cik tur dienas un cilvēkam pilnīgi mainījās attieksme pret visu pasauli. Un viņš kļuva vēl vardarbīgāks jau ar darbībām, jo līdz cietumam viņš tomēr visu laiku, kā es sapratu, šo sievieti tiranizēja attālināti,” savu vērtējumu par Jēkabpils apkaimē notikušo sievietes slepkavību TV raidījumā “De facto” klāsta LR ģenerālprokurors Juris Stukāns. Jā, jūs nepārlasījāties: nevis pļāpīgs onkulītis, kas krāmu tirgū pārdod vecas naglas, bet ģenerālprokurors.

“Šis metro nebūs rīdzinieku ērtībām. Šis metro ir atkal kāda tehnokrātiska iecere. Tas jau tā nolaisto pilsētu pārvērtīs par nebeidzamu būvlaukumu un pievedceļu ķēdi,” vēstulē avīzes “Padomju Jaunatne” redakcijai rakstīja salaspilietis Vilhelms Delvers. Pagājušā gadsimta 80. gadu beigās Rīgā tā arī nesāka celt metro – lielā mērā pateicoties tieši tautas protestiem. Kopš “neuzcelšanas” pavasara ir pagājuši 35 gadi.

“Vienīgais, ar ko izcēlās topošā izglītības ministre Anda Čakša: viņa pērn Saeimā iestājās pret jēdzienu “tikumība”,” ar ironiju atceras bijusī Saeimas deputāte Inguna Rībena. Tolaik Čakša uzsvēra: tikumības normas panākušas, ka izglītības procesā ir cenzūra, kas traucē attīstīt loģisko un kritisko domāšanu, kā arī lēmumu pieņemšanu. Bet ne jau tikai atmiņu ģenerēšanu veicināja nule notikušais pedagogu protesta gājiens un sapulce Doma laukumā.

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2022. gadā bija 1,7 miljardi eiro jeb 4,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds bija 15,9 miljardi eiro jeb 40,8% no IKP, un gada laikā tas pieaudzis par 1,26 miljardiem eiro.

Satversmes 93. pants skan: “Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums.” Valsts ir apņēmusies darīt visu iespējamo, lai aizsargātu savu pilsoņu dzīvības. Šī iemesla dēļ tiek uzturēti bruņotie spēki, iekšlietu struktūras, drošības iestādes, prokuratūra, tiesa, dažādi dienesti. Tomēr, izrādās, valsts gadiem nespēj tikt galā ar vienu varmāku un pat pēc izdarītās īpaši nežēlīgās slepkavības nevar viņu notvert. Tajā pašā laikā valsts augstākās amatpersonas apgalvo, ka mēs esot gatavi potenciālam Krievijas uzbrukumam.

Otrdien, 25. aprīlī, valdības sēdē Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda izbrīnu par atsevišķu pašvaldību vadītāju spēju savienot amatus. "Kas šie ir par amatiem, un kā tos var savienot? Esmu nedaudz mēms," komentēja premjers.

Visi, kuriem nav slinkums, šobrīd piedalās spēlē “Kurš būs prezidents?”, un nav pat svarīgi, cik sakarīgi ir “piedāvājumi” un “izvēles”. Piemēram, politpulciņš “Par!” piedāvā par Valsts prezidenti izvēlēties sievieti – sarakstā ir Anda Čakša, Sanita Osipova, Baiba Sipeniece-Gavare, Marija Golubeva un citas zvaigznes. Bet nost ar nepamatotu seksismu: daudzos piedāvājumos ir arī vīrieši. Palūkosim.

Uz trim vakantajiem “airBaltic” padomes locekļu amatiem pieteikušies 68 pretendenti. Ir sākusies pretendentu izvērtēšana. Pēc “Neatkarīgās” rīcībā esošās informācijas, uz amatu kandidējot arī sabiedrībā labi pazīstamas un ietekmīgas personas.

Latviešu tauta runā latviski. Gan Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga, gan izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) par pedagogu streiku izsakās latviešu valodā. Tomēr klausītājam no malas rodas iespaids, ka viena runā svahili, bet otra hindi valodā, un tā vien šķiet, ka viena otru nemaz nesaprot.

“Vakarnakt mēs atkal kaimiņos dzirdējām kliegšanu, lamāšanos un raudāšanu. Retas ir tās naktis, kad ir klusums. Bet mēs tur neko nevaram mainīt.” Tādus un līdzīgus tekstus regulāri var lasīt sociālajā tīmeklī. Varbūt vārda “nevaram” vietā jāliek vārds “negribam”? Mēs lielākoties tikai dīki fiksējam vardarbību, par to pat nevīžojot paziņot policijai. Jo – ko gan tā policija izdarīs, vai ne?

Jau 2019. gadā “Neatkarīgā” brīdināja par datu glabāšanas un uzturēšanas sistēmu Latvijas valsts iestādēs izstrādātāju iespējamu saistību ar Krieviju, Baltkrieviju, Ķīnu. Tagad sāk pienākt signāli, ka līdzīga situācija valda mums piedāvātajos aviācijas pakalpojumos. Varas iestādes pagaidām klusē.

Populistiski noskaņotais Eiropas Parlamenta vairākums pirms pāris dienām nobalsoja par atbalstu Migrācijas paktam. Tas gan vēl nav pieņemts galīgi un neatgriezeniski, jo balsošanai jānotiek arī pāris atbildīgajās eiroinstitūcijās, kuras joprojām nevar vienoties par kopīgu nostāju migrantu jautājumā. Taču, ja tas notiks, Eiropas Komisija varēs piešķirt “obligātās migrantu pārvietošanas kvotas” jebkurai valstij. Arī Latvijai. Dārgie Āfrikas draugi – baru bariem – tad būs ierasta ikdiena. Bet varbūt tomēr ne?

Ceturtdien Lietuvas Repulikas Seima plenārsēdes laikā tika prezentēts Finanšu ministrijas piedāvātais likumprojekts par pagaidu banku solidaritātes iemaksu.

Koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdē 17. aprīlī premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) īgni “braucis virsū” “Apvienotajam sarakstam” (AS), pārmetot viņiem arhitekta Ulda Pīlēna virzīšanu Valsts prezidenta amatam, bet tautas uzticību iemantojušā Egila Levita nevirzīšanu. Tamdēļ tiekot grauts koalīcijas vienotības stingrums un kropļota koalīcijas rietumnieciskā seja.

Faktiski tas nav brīnums, ka Nacionālā apvienība (NA) domes sēdē izlēma atbalstīt Egilu Levitu. “Levitam nevar pārmest nacionālās idejas atbalstīšanas iztrūkumu vai neprasmi veidot latviešu valodas politiku. Nekas jau nebija nepareizi, ko viņš teica, Tā jau viņš ir simpātisks un jauks, bet jēgas par ekonomiku viņam nav nekādas. ” “Neatkarīgajai” skaidro Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA).

Krišjāņa Kariņa (JV) valdības acīs mirdz viltība. LIZDA priekšsēdētājai Ingai Vanagai uz valdības manevriem vajadzētu reaģēt ar dziesmu “Par vēlu tu nāc!”.

Uzreiz jānorāda, ka virsrakstā minēto tēzi minu tikai kā absurda piemēru tai loģikai, ar kuru tiek pamatota ideja, kāpēc nedrīkst ļaut tautai pašai lemt par valsts pirmās personas izvēli.

Intriga ir iesēta. Šobrīd izskatās, ka Valsts prezidentam Egilam Levitam maz izredžu pirmajā kārtā iegūt 51 Saeimas deputāta balsi. Arī uzņēmējam Uldim Pīlēnam kādas nieka balss var pietrūkt. Kurš varētu un vai varētu iesēsties prezidenta krēslā otrajā balsojumā?

Egils Levits “spētu visus putnus, kam nošļukuši knābji, ar savu lielo ticību Latvijas valstij un latviešu nācijai atkal celt spārnos”, 2019. gada februārī teica tautā iemīļotā dzejniece Māra Zālīte. Tagad dzejniece klusē.

Kādā veikalā mani uzrunāja krieviski, jautājot, vai nevar kaut kā palīdzēt. Es pagriezos pret jautātāju un diezgan pikti attraucu: “Runājiet latviski!” Tad vaicātāja norādīja uz piespraudi “Esmu ukrainiete, mācos latviski”, un es atvilgu. Pamācīju viņai, kā uzrunu pateikt latviski, viņa smaidīja un atkārtoja, un mēs šķīrāmies. Domāju, ka jaunā sieviete visu apgūs. Tur viss būs kārtībā. Bet ne vienmēr tā ir.

Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr. Kārtējo reizi šo teicienu var piemērot Latvijai: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir izsniegusi aptuveni 10 000 identifikācijas (eID) karšu, ko var izmantot ļaunprātīgos nolūkos. Un šo dokumentu piešķiršana tā dēvētajiem Āfrikas bēgļiem notikusi, pateicoties savulaik Jura Pūces (“Attīstībai/Par”) izlolotajiem likuma grozījumiem.

Ziņu ar virsrakstu “Pīlēns atklāti pasaka, ko domā par Levitu” sociālā aktīviste Elīna Kursīte sociālajā vietnē “Twitter” komentēja, demonstratīvi izrādot nevērību: “Jēzu, it kā kādam baigi interesē, ko viņš domā.”