“Aizvadītajā gadā Krievija pilnībā sagrāva līdzšinējo Eiropas drošības arhitektūru,” Saeimas ārpolitiskajās debatēs norādīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Sakot A, jāsaka arī B. Ja jau drošības arhitektūra ir sagrauta, tātad steidzami jābūvē jauna. Vai jaunās drošības ēkas aprises šajās debatēs tika iezīmētas?
Pēc Latvijas Bankas sniegtās informācijas, līdz 24. janvāra dienas beigām garantētās atlīdzības izmaksas veiktas 542 “Baltic International Bank” (BIB) klientiem – gan juridiskajām, gan fiziskajām personām. Kopējā garantētās atlīdzības izmaksu summa pašlaik ir 15,98 miljoni eiro.
Vienu brīdi šķita, ka valdība vairs nav tik naska sniegt Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa projektam ekonomiskā nodrošinājuma valsts garantijas. Taču izskatās, ka projekts nekur nav pazudis. Drīzāk otrādi. Pie tā bīdīšanas pieslēdzies “Vienotības” saimnieciskais spārns.
Drīz būs pagājuši desmit (!) gadi kopš traģēdijas, bet skaidrības par notikušo joprojām nav. Vismulsinošākais ir tas, ka par vainīgo ir atzīts tikai viens cilvēks, kurš – loģiski spriežot – pat teorētiski nevar būt vienīgais vainīgais. Bet tas nozīmē, ka vienkārši ir atrasts pārmijnieks, kuram uzkraut pilnīgi visu vainu.
Saulkrastu un Limbažu pašvaldības vistiešākajā veidā skars Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta realizācija, taču valdība informāciju par plānoto no tām slēpj. Pašvaldības šobrīd ne tikai nav tiesīgas ko lemt saistībā ar projektu, bet tās pat nedrīkst par to neko zināt.
“Atnācu uz tā saucamo Okupācijas muzeju. (..) Gids stāsta savu – paralēlo, izdomāto vēsturi. (..) Apskatījām visus eksponātus un sapratām: re, kā mūs muļķo. Ja es agrāk domāju, ka pie mums ir propaganda, tad, izejot cauri šim muzejam, tu saproti, kas tas ir – īsta propaganda,” kārtējās ģeķības sociālajā tīklā klāsta Saeimas deputāte Glorija Grevcova (“Stabilitātei”). Ar vienu krimināllietu šai būtnei nepietiek. Vajag vēl vienu. Ja sanāks – vēl kādu. Rekords jāsasniedz!
“Ārkārtas situācija [Baltkrievijas pierobežas joslā] ir jāatceļ, jādod piekļuve medijiem un nevalstiskajām organizācijām, ukraiņu bēgļu uzņemšana ir jaunais standarts Eiropā, kas parāda, uz ko mēs un visa pārējā Eiropa esam spējīgi, uzņemot cilvēkus,” pagājušajā nedēļā “Delfi TV” raidījuma ēterā sacīja “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja vadītājs Nils Muižnieks.
Eiropas struktūrās atkarībā no amata hierarhijā alga mēnesī pirms nodokļu nomaksas ir no 9800 līdz pat 27 436 eiro mēnesī. Uz šī fona mūsu Saeimas priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna, Valsts prezidenta Egila Levita un premjera Krišjāņa Kariņa atalgojums 7962 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas tāds nieks vien ir.
Mēnesi pēc publikācijas portālā "nra.lv" par, iespējams, bīstamajiem un estētiski nebaudāmajiem elektrības kabeļiem pie sabiedriskā transporta pieturvietu stendiem Rīgas dome pieņēmusi lēmumu līdz šā gada pirmajam aprīlim tos demontēt un turpmāk rūpīgi uzraudzīt domes noteiktās kārtības ievērošanu.
Tādi notikumi negadās bieži. Ne katrai paaudzei tādus izdodas piedzīvot. Tieši piedzīvot, jo tas bija piedzīvojums. Kas galu galā dzīvē ir galvenais? No kā sastāv dzīve? No piedzīvojumiem. Protams, īstiem. Nevis no tām par naudu pērkamajām izklaidēm, ko piedzīvojumu trūkuma dēļ par tādiem cenšas uzdot.
Ekoloģiskā aktīviste, var pat teikt, kustības ikona – Grēta Tūnberga – atkal nonākusi mediju starmešu gaismā. Attēli, kuros redzams, kā viņu arestē Vācijas policija protesta akcijas laikā, aplidojuši pasaules medijus. Tiesa, drīz vien medijus aplidoja arī citas bildes, kurās redzams, cik šis arests bijis teatrāls.
Viens partijas “Jaunā Vienotība” finanšu ministrs Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori no amata atstādina, un jau pēc īsa brīža nāk nākamais finanšu ministrs no tās pašas valdošās partijas un ģenerāldirektori atstādina atpakaļ. Tā ir partija vai kas – loģisku jautājumu sev uzdod tautas domājošā daļa.
„20. janvāra naktī operēju vienu ievainoto – man trāpījās Bauskas milicis. Ļoti smags ievainojums: cauršauta femorālā artērija. Netiku ar šo operāciju galā, jo šautie ievainojumi mūsu slimnīcā nebija operēti... Docents Ņikitins nāca palīgā. Pacients izdzīvoja. Bet tā nakts bija šausminoša,” stāsta Rīgas 1. slimnīcas ķirurģe Larisa Ķirse, atceroties 1991. gada barikādes, kad OMON vienība uzbruka Iekšlietu ministrijai, bet kāds „trešais spēks” apšaudīja Bastejkalnā esošos cilvēkus.
Igaunijas iedzīvotāji uzticas savam prezidentam vairāk nekā jebkurai citai politiskai institūcijai. Sociologu firma “Turu – uuringute AS” pēc Igaunijas Valsts kancelejas pasūtījuma ir veikusi pētījumu, kurā konstatēts, ka 71% Igaunijas iedzīvotāju uzticas prezidentam Aleram Karisam, bet 20% neuzticas. Uzticību aptaujā pauduši vairāk vidēja un vecāka gadagājuma respondenti – 75% cilvēku vecumā no 64 līdz 74 gadiem, bet vecumā virs 75 gadiem 92% (!) uzticas prezidentam.
Ziņa, ka finanšu ministrs Arvils Ašeradens atjaunojis darbā iepriekšējā ministra Jāņa Reira atlaisto VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, izraisījusi pretrunīgu sabiedrības reakciju. Daļa sabiedrības šajā atjaunošanā saskata valdošās politiskās šķiras nevēlēšanos cīnīties ar korupciju, bet lielākajai sabiedrības daļai šīs jautājums ir dziļi vienaldzīgs. Kāpēc?
„Es neuzskatu, ka tas būtu jādara, es uzskatu, ka mums ir šī atalgojuma reforma jāveic,” ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) TV3 raidījumā „900 sekundes” atbild uz jautājumu par to, vai būtu atbalstāma iniciatīva, kurā rosināts iesaldēt algas valsts vadošajām amatpersonām un tautas priekšstāvjiem to līdzšinējā apmērā. Jā, alkatīgajām amatpersonām tā ir reforma. Pārējie var iesālīties.
Vācijas interneta izdevums “Die Achse des Guten”/achgut.com (vācu valodā – labā ass, pretēji ļaunuma asij) vairākos rakstos izvērtējis Eiropas Komisijas (EK) vadību – tās priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu un viņas trīs viceprezidentus – Franci Timmermani, Margretu Festāgeri un Valdi Dombrovski. Kas šajos rakstos teikts par mūsējo?
Finanšu ministra Arvila Ašeradena (“Jaunā Vienotība”) pieņemtais lēmums atjaunot amatā VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi ir ne tikai brutāla priekšteča, paša partijas biedra Jāņa Reira uzsāktās VID attīrīšanas izbeigšana, bet arī apliecinājums tam, ka dažu politisko spēku it kā piedzīvotā sakāve vēlēšanās, iespējams, ir visnotaļ iluzora
„Nesen dotie solījumi par smago kara tehniku ir svarīgi,” intervijā vācu laikrakstam „Handelsblatt” sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, paužot cerību, ka nākotnē izskanēs vairāk šādu solījumu. Šis gan vairāk izklausās pēc slavenā „Kā var nesolīt?”, tomēr cilvēkiem piemīt ieradums ticēt labākai nākotnei, kaut arī stabila pamata šai ticībai nav. Kā tad īsti ir, par to iztaujāju domnīcas „Ziemeļeiropas politikas centrs” direktoru Arti Pabriku.
Neraugoties uz Krievijas centieniem piesaistīt karadarbībai aizvien jaunus papildspēkus, Ukrainas armija uzvarēs šajā karā līdz šā gada vasaras beigām, paziņoja Ukrainas Augstākās Radas deputāts Oleksandrs Marikovskis, uzstājoties Austrumu-Rietumu Stratēģisko pētījumu institūta rīkotajā diskusijā Rīgā, Melngalvju namā.
Latvijas prezidents Egils Levits kopā ar pavadošo grupu šajās dienās (no 16. līdz 20. janvārim) uzturas Davosā, kur piedalās ikgadējā Pasaules ekonomikas forumā. Tur viņam paredzēta piedalīšanās diskusijās par demokrātiskās iekārtas stiprināšanu nākotnē un Ukrainas tematiku. Tāpat prezidentam plānotas divpusējas tikšanās ar Šveices prezidentu Alēnu Bersē, Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu un Pasaules ekonomikas foruma dibinātāju un valdes priekšsēdētāju Klausu Švābu.
