„Šis ir mūsu paaudzes laiks. Ja orki nāks, sitīsim viņus, cik spēsim, bet par velti neko neatdosim! Šī ir mūsu zeme. Un jauniešiem ieteiktu nebaidīties, bet apgūt pamatzināšanas, lai spētu aizstāvēt sevi un savus mīļos,” raksta aktieris un režisors Intars Rešetins. Vienkārši un saprotami. Tomēr uzskatu un viedokļu kariņš, ko izsauca aizsardzības ministra Arta Pabrika deklarētais starts virzienā uz vispārējo karaklausību (obligātais militārais dienests, OMD), turpinās joprojām.
Latvijas politiskās dzīves īpatnība ir tā, ka īsi pirms vēlēšanām partijas savos sarakstos aktīvi rekrutē sabiedrībā populāras personas. Nupat “Attīstībai/Par!” (atparisti) paziņojusi, ka apvienības sarakstā būšot pazīstamais dakteris Anatolijs Danilāns, bijušā Igaunijas prezidenta dzīvesbiedre Ieva Ilvesa un no Krievijas atbēgušais Solovjova TV aktieris Andris Lielais.
Krievijas armija bez kādas veselajam saprātam raksturīgas motivācijas 24. februārī iebruka Ukrainā un turpina tur darīt briesmu lietas – nogalināt, izvarot, laupīt, graut infrastruktūru. Un melot – visu laiku melot.
Pagājušās nedēļas nogalē Karakalpakstānu, kas ir autonoma republika Uzbekistānas sastāvā, pārklāja vardarbīgu un asiņainu protestu vilnis. Uzzinot, ka ieplānotajos Uzbekistānas konstitūcijas grozījumos vairs nebūs panta, ka Karakalpakstāna ir suverēna republika, kurai pat ir teorētiska iespēja ar referenduma palīdzību nodalīties no Uzbekistānas, Karakalpakstānas galvaspilsētā Nukusā un citviet sākās masu nemieri.
Aizsardzības ministra Arta Pabrika izteikumi par obligātā militārā dienesta ieviešanas nepieciešamību izraisījuši pamatotas diskusijas, jo neskaidru jautājumu ir daudz. Nespekulēsim par to, cik šis Pabrika gājiens ir bijis pieskaņots gaidāmajām vēlēšanām, cik reālajai nepieciešamībai. Iespējams, abas šīs lietas sakrita. Parunāsim par strīdīgo sieviešu dienesta jautājumu. Kāpēc sievietēm dienests ir brīvprātīgs?
Straujš cenu kāpums vērojams visā pasaulē, bet no eirozonas valstīm Latvija šajā rādītājā izvirzījusies pirmajās vietās. Maijā gada inflācija Latvijā bija 16,9%. Dati par jūniju tiks publicēti rīt, taču būtiskas izmaiņas nav gaidāmas. Ko šie skaitļi nozīmē, un ko varam gaidīt nākotnē?
Lai ekonomika augtu un labklājība palielinātos, ir nepieciešams, lai uzņēmēji nemitīgi investētu jaunās iekārtās, būvēs utt. Ja investīcijas tiek veiktas šodien, tad ir pamats cerēt uz ienākumiem rīt. Ja investīcijas netiek veiktas, tad tas nozīmē mazāku ienākumu daudzumu nākamo piecu līdz desmit gadu laikā.
Publiskā telpā pieaug trauksmaina bažīšanās par gluži vai nepanesamiem siltumtarifiem nākamajā apkures sezonā. Saglabājoties kosmosā uzlidojušām gāzes cenām, arī apkures rēķini draud kļūt astronomiski. Kāds ir risinājums?
Partiju jūnija reitingi (SKDS) liecina, ka apstiprinās socioloģijā pazīstamais “saliedēšanās ap karogu” princips – krīzes situācijās pieaug pie varas esošo spēku popularitāte.
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotajiem datiem, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās maijā, salīdzinot ar 2021. gada maiju, pieauga par 23,6%. Tā kā gada laikā vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā šajā laikā palielinājās par 16,9%, tad pirkumu fiziskais apjoms maijā bija par 6,7 procentu punktiem lielāks nekā pērn.
Pagājušās nedēļas sākumā Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans piekrita atbalstīt Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO. 28. jūnijā Somija, Zviedrija un Turcija parakstīja memorandu, kurā Somija un Zviedrija apņēmās ātri un rūpīgi izskatīt Turcijas lūgumus izdot vai deportēt Turcijā terorismā aizdomās turētās personas.
Aizvadītajā nedēļas nogalē Cēsīs notika ikgadējie latviešu politisko runu svētki, lepni saukti par festivālu “LAMPA”. Šogad tā rīkotāji nebija novērtējuši pasaulē notikušās izmaiņas, kā rezultātā izcēlās politisks skandāls, kurš aizēnoja pasākuma pamatuzdevumu.
Ilgi gaidītais un jau iepriekš par vēsturisko nosauktais NATO Madrides samits noslēdzies. Lai arī vienmēr var teikt, ka varēja būt labāk, kopumā ar tur pieņemtajiem lēmumiem varam būt apmierināti. Tā galvenais rezultāts – jaunā NATO stratēģija, kurā par galveno draudu nosaukta Krievija.
Kā liecina “International Trade Center” (ITC) apkopotie dati, 2021. gadā Latvijas uzņēmumu ienākumi no kviešu (precīzi – kviešu un kviešu rudzu maisījuma) eksporta bija 499 miljoni eiro, kas ievērojamai pārsniedza eksporta ienākumus, kurus, piemēram, ik gadus sagādā Latvijas dzelzceļš.
Jo ilgāk ukraiņi pretosies, jo vairāk mēs slepkavosim civiliedzīvotājus – aptuveni tāda bija Krievijas ārlietu ministra doma, ko viņš pauda preses konferencē pēc barbariskā terorakta Kremenčugā, kur tika noslepkavots vēl nezināms skaits Ukrainas civiliedzīvotāju. Vairs nevar saprast, kurš no Kremļa melīgajiem purniem šobrīd ir pretīgākais. Taču skaidrs ir viens: Krievija ir izteikti fašistiska valsts, un šim nepieciešamajam atzinumam ir pierādījumi un konsekvences.
Kāda privātpersona iesniedza Valsts valodas centrā (?) pieteikumu izvērtēt vai ielas, kuras nosauktas dažādos ar Krieviju saistītu personu vārdos varētu tikt pārdēvētas nozīmīgu latviešu kultūras un zinātnes personu vārdos. VVC atzina – pārdēvēt var, iebildumu nav.
Kā liecina “International Trade Center” apkopotie dati, tad 2021. gadā pēc eksportēto rudzu kopējā apjoma (161 tūkstotis tonnu) Latvija bija ceturtajā vietā pasaulē. 2021. gadā Polija eksportēja 1,06 miljonus tonnu rudzu, Vācija – 376 tūkstošus tonnu rudzu, bet Kanāda eksportēja 142 tūkstošus tonnu rudzu. Pēc rudzu eksporta kopējā apjoma Latvija 2021. gadā apsteidza Krieviju, Ukrainu, Čehiju, Lietuvu un citas valstis.
Uz kopējo ekonomisko problēmu fona īpašu ievērību neizpelnījās visai pozitīvais fakts, ka šī gada pirmajos trīs mēnešos pieauga gandrīz visu Latvijas kravu pārvadājumu rādītāji.
Pirms gadiem divdesmit labais tonis pieprasīja būt satiksmē “eiropietim”, bet tagad tendence ir mainījusies. Braukt pieklājīgi, palaist pa priekšu, ievērot visus rakstītos un nerakstītos satiksmes kultūras noteikumus nozīmē būt par “muļķi”, jo regulāri sanāk blakus redzēt nekaunīgus ceļa nogriezējus, pārgalvīgus apdzinējus un pat agrāk neiedomājamo – masveida braukšanu “pāri sarkanajam”.
Salīdzinot ar 2014.–2016. gada vidējo līmeni, pārtikas cenu indekss 2022. gada aprīlī bija +58,5%. Augu eļļas cena četros gados ir pieaugusi par 137,5%. Graudaugu cena ir pieaugusi par 69,5%. Taču tie vēl ir tikai “ziediņi”.
Sestdienas vēlā pievakarē Maskavas centrā bija bloķēta satiksme, lai Kremlī lielā ātrumā varētu iebrauktu prezidenta kortežs. Nekavējoties izplatījās runas, ka tiek gatavots kāds speciāls, ārkārtējs paziņojums.
ASV Augstākā tiesa (AT) 24. jūnijā pieņēma spriedumu – atcelt tās pašas AT agrākos spriedumus, kuri aizliedz aizliegt abortus. Tagad katra ASV pavalsts atkal varēs lemt par abortu jautājumiem pati pēc savu iedzīvotāju vairākuma ieskatiem.
