Neļausim iznīdēt Latvijas ostas!

© Aivars Ķesteris/F64

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Satversmes 72. pantā teikts, ka Valsts prezidentam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja referendumu pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa jeb aptuveni 155 000 vēlētāju.

Valsts prezidenta vēstījums, pamatojot savu soli, ir tāds, ka viņš jau neko citu nevarēja darīt un tā viņam vajadzēja rīkoties, jo Satversme tā saka - ar gariem zobiem.

Valsts prezidents nav vērtējis ostu likumu un nav nosaucis to par visaugstākā mēra nejēdzību. Žēl, ka tā.

Referenduma latiņa ir ļoti augsta - valdošie politiķi savulaik ir veikuši visu, lai referendumi Latvijā nebūtu iespējami. Tomēr nav arī tik bezcerīgi - būs labi arī tad, ja pilsoņi savu viedokli paudīs un ļaužu skaits būs liels.

Saeimas pieņemtā ostu likuma galvenā būtība ir izsakāma diezgan vienkārši: tas ir likums, ar kuru Rīgas un Ventspils pašvaldībām tiek atņemta teikšana par savām brīvostām un nodota šauram interešu grupējumam - Satiksmes ministrijas un valdības klerkiem.

Pašvaldību izdzīšana no ostām savulaik tika pamatota ar it kā šaušalīgu korupciju tajās. Bēda tikai, ka realitātē nekādas korupcijas nav bijis - tās ir izrādījušās izdomātas raganas, kas bērniem miegu jauc. Ja par korupciju, tad vairāk būtu jāvaicā valdošās varas partijām, kur ir palikusi tā milzīgā nauda, “kuras ir vairāk nekā jebkad agrāk ir bijis”.

Ar šo likumu tiek izjaukta labi darbojusies sistēma, kur pašvaldības un valdības pārstāvjiem bija vienlīdz liela teikšana. Šāda sistēma savulaik tika pārņemta no Roterdamas Nīderlandē. Nīderlandē vēlāk ir iets pat tālāk - pašvaldībām ir dota vēl lielāka vara. Tikmēr Latvijā viss ir bijis virzīts pretēji - uz pašvaldību varas piesmiešanu un pazemošanu. Ar jauno likuma redakciju šī interešu sabalansētība ir izjaukta - pašvaldības no ostām tiek izdzītas.

Tas ir noticis tāpēc, ka viena no valdošajām politiskajām partijām - Jaunā konservatīvā partija (JKP) - ir ilgi un sviedraini strādājusi, lai grautu, sabotētu, traucētu Latvijas ostu attīstību.

Nākamajai, 14. Saeimai, ja tajā tiks ievēlēti saprātīgi, racionāli domājoši cilvēki, pirmais un svarīgākais darbs būs šā ostu likuma sarullēšana un izsviešana papīrgrozā.

Nupat pieņemtais ostu likums pēc būtības ir tas pats, kas Latvijas cukurfabriku nāves spriedums - likums par to, ka latviešiem nav jābrauc jūriņā un nekādas savas ostas nav vajadzīgas.

Tā kā Valsts prezidents ir apturējis ostu likuma publicēšanu un ir iespēja referendumam, šis ir brīdis, kad vajag būt pilsoniski aktīvam - ar savu parakstu jāpieprasa referenduma sarīkošana, jāaptur absolūti nejēdzīga ostu likuma stāšanās spēkā! Šī ir vienlaikus arī reize, kad var piestādīt rēķinu valdošajām varas partijām par mazspējīgo darbošanos kovidkrīzē, par dzīrēm mēra laikā!

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.