Novados

Turpinājums intervijai ar Liepājas domes priekšsēdētāju Gunāru Ansiņu.

Liepājas mērs Gunārs Ansiņš vada pilsētu salīdzinoši nesen. Kopš iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā. Tad Liepājas partija, kuras saraksta pirmais numurs viņš bija, uzvarēja vēlēšanas, iegūstot sešas vietas no 15. Otrajā vietā atstājot Jāņa Vilnīša (iepriekšējā mēra) Reģionu apvienību.

Spēcīgā vētra jūlija nogalē pamatīgi izpostījusi Jūrmalu. Pilsētā joprojām turpinās vētras postījumu novēršanas darbi, bet jūrmalnieki "Neatkarīgajai" pauduši neapmierinātību par naktī neapgaismotajām pilsētas ielām un daudzviet nenovāktiem bīstamiem kokiem. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība skaidro, ka tiekot darīts viss iespējamais, bet konkrētus darbu pabeigšanas termiņus šobrīd vēl neesot iespējams nosaukt.

Pilsētā, kuru visa Latvija lepni sauc par Ainažiem, kur kuģniecības vēsture sastopas ar mūsdienu realitāti, veiksmīgi rosās no Rīgas pārcēlušies uzņēmēji ar mērķi iedvesmot pilsētniekus un pilsētas viesus. Sabiedriskā ēdināšana – viens no veidiem, kā pierobežas pilsētā gūt ieņēmumus un priecēt ļaudis. "Neatkarīgā" ciemojas pie Roberta Rosa Stepanova, uzņēmēja un profesionāla bārmeņa, kurš uzņēmies risku atvērt savu ēdināšanas iestādi Ainažos. Roberts – gana ambicioza personība, cilvēks, kurš sevi ir parādījis pasaules gaismā, piedaloties smalkos bārmeņu konkursos un laužot stereotipus arī par kokteiļu pagatavošanu.

Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu likumā ir noteikti sociālie pakalpojumi, kuriem jau pašlaik ir jābūt pieejamiem ikvienā Latvijas pašvaldībā. Tomēr reālā situācija ir tāda, ka tikai viens no sociālajiem pakalpojumiem ir nodrošināts visās pašvaldībās, norāda Labklājības ministrijā.

Ar karoga pacelšanu daudzdzīvokļu īres nama būvlaukumā Valmierā 5. jūlijā sākas gadus desmit solītā valsts īres māju celtniecība pilsētās, kurās darba vietu vairāk nekā darbinieku.

Jūrskolas muzejs ir gandrīz vienīgais muzejs pasaulē, kurā ir piemineklis kartupeļu maisam. Muzeja dārzā aplūkojamas jūrskolas dibinātāju, veco Ainažu jūras vilku Jura Veides, Andreja Veides un Jāņa Miķelsona koka skulptūras, kā arī piemineklis kartupeļiem, ko ainažnieki pārdeva Pēterburgā, lai atvērtu jūrskolu. A. Veide šim mērķim bija atvēlējis vienu telpu savā kalpu mājā, kur tagad arī atrodas muzejs. Katru apmeklētāju, iegriežoties ceļā uz muzeju, sveicina no jūras dzelmes izceltā Ainažu ostas viļņlauža bāka.

Iveta Erdmane jau vairāk nekā 40 gadus pārvalda Ainažu jūrskolas muzeja valstību. Viņa saņēmusi vienu no augstākajiem valsts apbalvojumiem – Atzinības krusta IV šķiru –, ir divu vēsturisku pētījumu – "Dzelzs vīri, koka kuģi" un "Jūras vilki sarakstē un atmiņās" – autore, kā arī spiedusi roku bijušajam Valsts prezidentam Valdim Zatleram, kurš muzejā bija ieradies pa ceļam uz Igauniju. Taču šoreiz "Neatkarīgā" lūdza aprakstīt muzeja vērtības, visvērtīgākās lietas un pastāstīt par Ainažu jūras vilkiem un vienu no tiem satika klātienē.

Latviešu valodas jautājums otrajā lielākajā Latvijas pilsētā – Daugavpilī – vienmēr ir bijis ass un svarīgs. Noturēt pilsētu uz latviskuma ceļa – tas nav vienkārši. It sevišķi tad, ja pilsētas vadība tikai formāli iekļaujas Latvijas valstiskuma prasībās, paralēli apgalvojot, ka Daugavpils ir “multinacionāla pilsēta”. Ko tas nozīmē? Ka Daugavpils dome noliedz Satversmi?

Daugavpils pilsētas svētki plaši atbalsojās sociālajos tīkos un plašsaziņas līdzekļos, galvenokārt pateicoties plašajam krievu valodas skanējumam dažādos formātos. Nebūt ne visi daugavpilieši par notikušo ir gandarīti – ne tikai latvieši, arī krievi.

Kamēr Rīgā, Saeimā, deputāti lauž spalvaskātus par Rēzeknes domes (ne)atlaišanu, tikmēr – kā apgalvo zinātāji, – Latgales lielpilsētas bijušais mērs Aleksandrs Bartaševičs (“Kopā Latvijai”) joprojām sēž savā kabinetā, kaut gan ir vairs tikai domes deputāts. Tostarp Saeimas juridiskais birojs apgalvo, ka rīkojumam atlaist Rēzeknes domi nav juridiskās argumentācijas, tālab ir ļoti liela varbūtība, ka Satversmes tiesa apstrīdēs atlaišanu, ja tāda notiks.

Paši ventspilnieki saskata kuģa siluetu Piejūras brīvdabas muzeja jaunuzceltajā ēkā, kas vakar, 27. aprīlī, tika atvērta apmeklētājiem.

Vai gaidāms jauns administratīvi teritoriālās reformas vilnis; kas notiks ar Rēzeknes pašvaldības vadību; vai ir plāns, kā apturēt Latvijas iztukšošanos no cilvēkiem; cik pretimnākošas ir pašvaldības skolu reformu jautājumos; vai ir iespējams mazināt plaisu starp nabagajām un bagātajām pašvaldībām – TV intervijas turpinājums ciklā "Nra.lv sarunas" ar  vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri Ingu Bērziņu (“Jaunā vienotība”).

Kādēļ VARAM jākļūst par DARĀM, un kādēļ DARAM nepārcelsies uz Kuldīgu; vai būs pieejami Kohēzijas fonda līdzekļi arī pēc 2027. gada, kā Latvijai sokas ar Kohēzijas fonda līdzekļu apgūšanu, un kur redzami rezultāti; kā risināt Rīgas bedraino ielu jautājumu – par šīm un citām tēmām TV intervija ciklā "Nra.lv sarunas" ar  vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri Ingu Bērziņu (“Jaunā vienotība”).

Saruna ar Valmieras novada domes priekšsēdētāju Jāni Baiku par to, kā turpmāk attīstīsies Valmieras centrs; ko jaunu Valmiera piedāvās transporta jomā; kā noritēja administratīvā reforma Valmierā un apkaimē; kā sokas ar pašvaldības un centrālās varas sadarbību un kas notika ar krievu skolu Valmierā.

Vai graudkopība ir salīdzinoši prognozējams bizness; cik izdevīgi ir audzēt graudaugus uz Latvijas zemes; kas notiktu ar Latvijas lauksaimniecību, ja nebūtu platību maksājumu; kāda varētu būt Latvijas lauku rītdiena; par cik var nopirkt lauksaimniecības zemi Jēkabpils novadā; kāds noskaņojums cilvēkos valda laukos – par šīm un citām tēmām TV intervijas turpinājums ciklā “Nra.lv sarunas” ar zemnieku un topošo žurnālistu Andi Beitānu.

Māte sita savu trīs gadus veco meitu no divām līdz desmit stundām, sagādājot viņai sevišķas fiziskas un morālas ciešanas. Mazai meitenītei tika nodarīti 87 traumatiski sitieni, un mazulīte nomira. Beidzot bērna slepkavu notiesājošais spriedums stājies spēkā.

Kopš 2001. gada Baltijas valstis ir pazaudējušas 80% lauku iedzīvotāju. “Kontekst.lv” pētīja, kādas sekas būs lauku depopulācijai un kā šo problēmu risina citās valstīs.

“Manai mammai ir 77 gadi. Viņa dzīvo piecus kilometrus no Suntažiem. Autobuss brauc garām, jo tuvākā pietura Kastrāne. Nieka četri kilometri. Vai tas ir normāli?” Šādi un līdzīgi ieraksti regulāri parādās sociālajos tīklos. Līdztekus pārspriedumiem, ka eksistējot kaut kāds speciāls lauku iznīcināšanas plāns, kurš paredz lauku iedzīvotāju dzīvi padarīt pavisam neciešamu.

Autobuss lauku iedzīvotājiem kļūst kā laimests loterijā: varbūt pienāks, bet varbūt nepienāks; varbūt apstāsies, bet varbūt pabrauks garām; varbūt tiks, bet varbūt netiks saglabāts pēc kārtējās maršrutu tīkla saīsināšanas.

Finanšu ministrijas sagatavotajā pārskatā par naudas apriti Latvijā 2023. gadā redzams 156 miljonu eiro deficīts pašvaldību kopējā budžetā. Tas ir milzīgs kritiens lejup, jo 2022. gadā vēl bija 62,9 miljonu eiro pārpalikums.

Rēzeknes pilsētas pašvaldības faktiskais bankrots izskaidrojams gan ar konkrētās pilsētas priekšnieku avantūrām, gan ar pašvaldību naudas izsīkšanu kopumā.