Novados

“Manai mammai ir 77 gadi. Viņa dzīvo piecus kilometrus no Suntažiem. Autobuss brauc garām, jo tuvākā pietura Kastrāne. Nieka četri kilometri. Vai tas ir normāli?” Šādi un līdzīgi ieraksti regulāri parādās sociālajos tīklos. Līdztekus pārspriedumiem, ka eksistējot kaut kāds speciāls lauku iznīcināšanas plāns, kurš paredz lauku iedzīvotāju dzīvi padarīt pavisam neciešamu.

Autobuss lauku iedzīvotājiem kļūst kā laimests loterijā: varbūt pienāks, bet varbūt nepienāks; varbūt apstāsies, bet varbūt pabrauks garām; varbūt tiks, bet varbūt netiks saglabāts pēc kārtējās maršrutu tīkla saīsināšanas.

Finanšu ministrijas sagatavotajā pārskatā par naudas apriti Latvijā 2023. gadā redzams 156 miljonu eiro deficīts pašvaldību kopējā budžetā. Tas ir milzīgs kritiens lejup, jo 2022. gadā vēl bija 62,9 miljonu eiro pārpalikums.

Rēzeknes pilsētas pašvaldības faktiskais bankrots izskaidrojams gan ar konkrētās pilsētas priekšnieku avantūrām, gan ar pašvaldību naudas izsīkšanu kopumā.

Pirmo reizi Latvijas vēsturē kāda no pilsētām iekļāvusies UNESCO radošo pilsētu tīklā kā literatūras pilsēta. Taču jau kopš pirmajām minūtēm jaunajā statusā Tukuma literātiem nākas pierādīt, ka viņu nokļūšana starptautiskajā apritē nav nejauša.

Valsts meža dienests informē, ka ir izsniegta viena vilka medību atļauja ar mērķi nomedīt konkrēto indivīdu, kas Jelgavas novada Vilces pagastā uzbrucis mājdzīvniekiem un uzglūnējis to saimniekiem. Lēmums pieņemts, lai pārtrauktu vilku uzbrukumus mājdzīvniekiem.

2. janvārī saņemta informācija no Jelgavas novada Vilces pagasta pārvaldes, ka Vilces pagastā uzradušies vilki, kas viensētās saplosījuši vismaz četrus suņus. Par to, ka suņus saplosījuši vilki, var secināt pēc zemē, sniegā atstātajām pēdām. To, ka tās ir vilku pēdas, apstiprinājuši vietējie mednieki. Par šo faktu informēts Valsts meža dienests (VMD), kas izvērtēs gadījumus, lai rastu risinājumu un nepieļautu turpmākus vilku uzbrukumus.

Starpsvētku dienas bija īstais brīdis, kad Talsu novada domes sēdē deputāti par pašvaldības izpilddirektora vietnieku attīstības plānošanas un nekustamā īpašuma jautājumos apstiprināja Valdi Bārdu - Talsu novada domes deputātes Andras Grīvānes-Bārdas dzīvesbiedru.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs paredz gadu mijā ūdens līmeņa maksimumu visā Latvijā, taču ūdens tecēs Jēkabpilij garām un šā gada janvāra plūdu draudi pilsētai neatkārtosies.

Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, ogām un augļiem pievienotās vērtības nodoklis (PVN) nākamgad noteikts 12 procentu. To paredz Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Līdz šim “mūsu” augļiem un dārzeņiem bija piecu procentu PVN, taču Saeimas gudrinieki to “pazemināja” līdz 12%. Sarunā ar “Neatkarīgo” šādu lēmumu par aplamu nodēvēja Juris Lazdiņš, Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs.

Ņemt mutē saldo uzvaras vārdu ir gribējuši daudzu un dažādu vietu un lietu saimnieki, uzņēmumu un iestāžu darbinieki, procesu un notikumu dalībnieki. Tajā skaitā Cēsīs celts, gāzts un atjaunots Uzvaras piemineklis, kopts Uzvaras parks un svētku gājienos deldēts Uzvaras laukums.

Ar daudzo skaitļu un faktu gūzmu valdība cenšas parādīt, ka tā dara visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk pietuvotos 33 valsts neatkarības gadu laikā neīstenotam valsts austrumu robežas izbūves noslēgumam. Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par pastāvīgās infrastruktūras uz valsts ārējās sauszemes robežas izbūves turpināšanu un šim mērķim nepieciešamo finansējumu".

Labklājības trūkums Latvijas reģionos jau ir kļuvis par vispārēju normu, un tas ir spogulis mūsu valsts līdz šim visai bēdīgajai reģionālajai politikai, reizēm arī vietējās varas, kā minimums, nekompetencei ekonomiskajos jautājumos.

Uzvaras parkam Rīgā ir jaunākais brālis Jelgavā. Uzvaras parku ģimenes bizness ir kalpot jebkurai varai par apliecinājumu, ka uzvarējusi visas citas varas ir tā vara, kas spējīga sapulcināt Uzvaras parkā ļaužu masas.

Valmieru otrdien piemeklēja līdz šim vēl neredzēts, neticams tracis – 12. septembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iepriekš sāktā kriminālprocesā veica kriminālprocesuālās darbības, tajā skaitā vairāk nekā 20 kratīšanas, izņemšanas un nopratināšanas vairākos objektos. KNAB ir aizdomas, ka Valmieras pašvaldības amatpersonas kopā ar vairāku uzņēmumu pārstāvjiem veikušas nelikumīgas darbības, lai pašvaldība prettiesiski iegūtu vairāk nekā četru miljonu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu. Lietas ietvaros aizturēts arī pats Valmieras mērs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei").

Ogres Valsts ģimnāzijai jauna ēka un infrastruktūra. Ogre šogad ir vienīgā zināmā vieta Latvijā, kur ekspluatācijā tiek nodota jauna skola un netiek slēgtas esošās skolas. “Neatkarīgā” pārliecinājās, ka skola patiesi uzbūvēta atbilstoši mūsdienu vajadzībām un, cerams, spēs skolēnus iekārdināt gūt kvalitatīvu, konkurētspējīgu izglītību.

Uz Latvijas valstiskuma noliegšanas robežas balansējošie Rēzeknes pilsētas vadītāji iztukšojuši pašvaldības kasi un it kā esot ar mieru atdot valstij pilsētas finanšu vadīšanu apmaiņā pret uzkrāto parādu segšanu.

7. augusta vētras postījumu sekas joprojām nav apzinātas, un pieteikumu skaits turpina pieaugt. Apdrošinātāji izrāvuši darbiniekus no atvaļinājuma, Dobeles domes priekšsēdētājs joprojām plēš matus, bet Tērvetes pagasta pārvaldes apkārtne palikusi bez kokiem, kuri izrauti ar visām saknēm.

Latgale nav iespējama bez pārsteigumiem. Arī šogad tie bija. Piemēram, Daugavpils. Domājām: latviešu valodu nedzirdēsim. Nē, mēs nedzirdējām krievu valodu. Ak, jā, kāda kundzīte man krieviski pajautāja: kur atrast bankomātu? Es latviski atbildēju: kā, lūdzu? Viņa zibenīgi pārgāja uz latviešu valodu, un viss tika noskaidrots. Protams, tas nav galvenais aspekts, lai raksturotu Latgali, turklāt ne visur viss ir ideāli. Bet ceļojums varēja sākties…

Divpadsmit metru joslā ap ES un NATO ārējo robežu sāk čabēt zāle, locīties krūmi, un starp tiem parādās Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča kalsnais stāvs, kuru pavada Valsts robežsardzes elite. Ko prezidents redzēja uz “zaļās” robežas un ko Rinkēviča darbībās saskatīja apkārtējie – “Neatkarīgās” reportāža no mūsu valsts austrumu robežas.

Kā sērkociņi salauzti koki, koki bez lapām un izrauti ar saknēm, nogāztas ceļa zīmes, norauti jumti, izsisti logu un automašīnu stikli, lauki, kas izskatās kā pēc ražas novākšanas, bet šos laukus ir "novākusi" stihija, kas pirmdien plosījās Latvijā.

Vakar izpostītajā Jaunpils pilī notika talka. Kā pārliecinājās "Neatkarīgā", darba šajā postažā bija daudz. No kokiem norautās lapas klāja visu zemi, un kājas tajās grima dziļāk par potītēm.