Ukrainas kara bēgļu pieplūdums Igaunijā mazinājies

Lielākajai daļai Ukrainas kara bēgļu, kuri pašlaik ierodas Igaunijā, jau ir skaidrs, kur viņi dzīvos un ar ko nodarbosies, tādēļ sociālā palīdzība nepieciešama aizvien mazākā apmērā.  © AP/Scanpix

Beidzamo mēnešu laikā stabilizējies Igaunijā ieceļojušo Ukrainas kara bēgļu skaits. Vidēji dienā valstī iebrauc aptuveni 70 līdz 80 cilvēki, turklāt vismaz puse no viņiem Igauniju izmanto vien kā tranzītvalsti, faktiski nekavējoties dodoties kaut kur tālāk. Vienlaikus pieaug to kara bēgļu skaits, kuri pēc kāda laika, kas pavadīts Igaunijā, dodas atceļā uz dzimteni.

Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR” norāda, ka “pašlaik Igauniju pamet vairāk ukraiņu bēgļu, nekā ierodas”. To apstiprinājis Policijas un robežapsardzes pārvaldes (“PPA”) krīzes centra vadītājs Gerts Kaju, piebilstot, ka šāda situācija novērojama jau kopš 2023. gada sākuma. Viņš arī norādījis, ka Igaunijā uz ilgāku laiku neplāno palikt vairāk nekā puse ieceļojušo. Gandrīz visi no viņiem jau zina, uz kuru valsti dosies tālāk - tur jau dzīvo viņu tuvinieki vai draugi, turklāt nereti sarunāts arī darbs.

Igaunijas sociālās apdrošināšanas pārvaldes (“SKA”) pārstāvis Kirils Badikins uzsver, ka arī tie Ukrainas kara bēgļi, kuri izvēlas palikt Igaunijā, jau pirms ierašanās ir kontaktējušies ar saviem radiem vai paziņām, un vairākumam jau zināms, uz kuru pilsētu vai novadu viņi dosies. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ Tallinā jau slēgts autoostā funkcionējušais informatīvais centrs kara bēgļiem - līdz maija beigām tas gan turpinās darboties uz ostā noenkurotā prāmja “Isabelle”, kas pilda arī mājokļa funkciju tiem no Ukrainas bēgušajiem, kuri vēl nav paspējuši iekārtoties Igaunijā. Taču Badikins uzsvēris, ka šādu cilvēku ir aizvien mazāk un mazāk.

Domājams, ka tas ir tikai laika jautājums, kad šo prāmi, uz kura vēl pērn dzīvoja ap 2000 bēgļu, atkal varēs izmantot kuģniecībā. Viens no ukraiņiem - Danila, kurš Igaunijā ieradies kopā ar māti un māsu, intervijā “ERR” stāstījis, ka viņam izdevies atrast darbu, un tagad ģimene domājot par dzīvokļa īrēšanu. “Man šķiet, ka to atrast nebūs lielas grūtības. Vienīgā problēma - mums ir prāvs suns, kura klātbūtne dažiem potenciālajiem izīrētājiem varētu nepatikt,” viņš sacījis.

Badikins uzsvēris, ka beidzamo mēnešu laikā aptuveni 4500 bēgļu, kas Igaunijā pavadījuši ilgāku laiku, atstājuši valsti, turklāt vairums no viņiem devušies atpakaļ uz Ukrainu. Šiem cilvēkiem esot lauku īpašumi kara nosacīti maz skartajā Ukrainas rietumu un centrālajā daļā, un viņi vēloties tos sakopt, ķeroties pie pavasara lauksaimniecības darbiem. Daudzi sacījuši, ka Ukrainā uzturēsies vismaz līdz vasaras beigām, bet tad jau pieņems lēmumu atkarībā no karadarbības attīstības. Šie ļaudis, protams, gribētu palikt dzimtenē, taču, ja karš ievilksies, rudenī viņi atkal varētu atgriezties Igaunijā. Saskaņā ar “ERR” datiem, kopš pagājušā gada 24. februārī notikušā Krievijas agresīvā iebrukuma Ukrainā, gandrīz 45 000 Ukrainas pilsoņi lūguši bēgļu statusu Igaunijā. Vismaz 19 000 no viņiem šogad vēlējušies to pagarināt.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.