Pasaulē

“Es joprojām esmu iestrēgusi 2021. gada 21. novembrī,” žurnālistiem sacījusi 50 gadus vecā spāņu alpīniste Beatrisa Flamini, kura 500 diennaktis pavadījusi pilnīgā izolācijā kādā 70 metrus dziļā alā Spānijas dienvidos. Viņas piedzīvojums bija daļa no eksperimenta “Timecave”, kura laikā speciālisti, vadoties pēc Flamini veiktajiem ierakstiem, kas viņiem tika nodoti, pētīja, kādu iespaidu tik ilga vientulība un arī laika izjūtas zaudēšana atstāj uz cilvēku.

Sestdien Vācijā no energotīkla tika atslēgti pēdējie trīs kodolreaktori, un no šī brīža var uzskatīt, ka Vācija ir atteikusies no atomenerģijas. AES slēgšanu aktīvi atbalstīja valdošajā koalīcijā pārstāvētās sociāldemokrātu un Zaļo partijas, taču to par pārsteidzīgu soli nodēvējuši opozīcijā esošie konservatīvie un koalīciju pārstāvošie Brīvie demokrāti. Paradoksāli, taču tieši šīs divas partijas bija valdībā 2011. gadā, kad kanclere Angela Merkele paziņoja par AES slēgšanu līdz 2022. gada nogalei.

Latvijai dāsni iedotā nauda bēgļu uzņemšanai varētu nozīmēt pienākumu atslogot Vāciju, kuras dzīvojamo fondu un sociālo infrastruktūru pašlaik aizskalo bēgļu plūdi.

Vakar Bostonas tiesas priekšā bija jāstājas 21 gadu vecajam ASV Nacionālās gvardes ierindniekam Džekam Teišeiram, kurš tiek vainots Pentagona slepeno dokumentu nopludināšanā. Varētu šķist dīvaini, ka tik jaunam un nepieredzējušam darbiniekam bijusi piekļuve dokumentiem, kurus Pentagons nodēvējis par īpaši slepeniem un ar valsts nacionālo drošību saistītiem, taču ir zināms, ka Teišeira strādājis gvardes izlūkdienesta informācijas tehnoloģiju nodaļā, kas arī izskaidro viņa pieeju šiem failiem.

Francijas prezidents Emanuels Makrons jau kārtējo reizi nodemonstrējis savu savdabīgo izpratni par ģeopolitiku. Lielās Eiropas Savienības valsts līderis, kurš iepriekš regulāri centies sazvanīties ar agresorvalsts Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, tagad pieglaimojies Ķīnai, pavēstot, ka Francijai ir savs viedoklis par Pekinas un Taibejas attiecībām un ASV pavadā šī valsts neiešot.

Itālijas ziemeļos, Trento pilsētas apvidū aprīļa sākumā notikusi traģēdija – kāds brūnais lācis saplosījis jaunu vīrieti, kurš bija devies skriet pa meža taciņām. Noskaidrots, ka šī lācene jau iepriekš uzbrukusi cilvēkiem, tāpēc pieņemts lēmums to likvidēt.

Jau vairāk nekā nedēļu pasaules medijos tiek apspriesti no Pentagona nopludinātie dokumenti. Nekādu lielo sensāciju tajos nav, ja par tādu neuzskata faktu, ka amerikāņu izlūkošanas dienesti rūpīgi seko līdzi ne tikai politisko pretinieku, bet arī tradicionālo Vašingtonas sabiedroto darbībai. Taču amatpersonu paziņojumi ir tik miglaini, ka nekļūst īsti skaidrs – cik lielā mērā šie dokumenti ir autentiski, bet cik lielā safabricēti.

Spānijas policija arestējusi vairāk nekā desmit cilvēkus, kuri bija izkrāpuši naudu no turīgu brazīliešu ģimenēm, apsolot, ka spēs to gados jaunās atvases padarīt par pasaules līmeņa futbola zvaigznēm. Uz šo vilinošo piedāvājumu iekrituši vairāk nekā 70 puišu, taču, neraugoties uz lielajiem tēriņiem, nevienam no viņiem tā arī nav izdevies noslēgt ienesīgu profesionālo līgumu.

Igaunijas parlamenta jaunizveidotā koalīcija, kuru veido trīs partijas – Reformu partija, liberālā partija “Eesti 200” (partija “Igaunija 200”) un Sociāldemokrātiskā partija, plāno vairākas būtiskas nodokļu izmaiņas. Lielākā no tām ir ienākuma nodokļa palielināšana no 20% līdz 22% un PVN likmes palielināšana par diviem procentiem līdz 22%.

2023. gads iesākās visai cerīgi. Eiropas politikā (pirmām kārtām Vācijā) krita nerakstītais smagās kaujas tehnikas piegādes Ukrainai liegums. Šķita, ka slūžas beidzot vaļā – frontei tik nepieciešamie smagie ieroči plūdīs platā straumē, un Krievijas armijas izdzīšana no Ukrainas ir ne pārāk ilga laika jautājums.

Šajās dienās tiek atzīmēta 25. gadskārta, kopš Lielās piektdienas vienošanās pielika punktu vairāk nekā 30 gadu ilgušajai vardarbībai Ziemeļīrijā, kas prasīja vismaz 3600 cilvēku dzīvības. Politiskas pretrunas šajā Apvienotās Karalistes provincē pastāv joprojām, par ko spilgti liecina fakts, ka jau 14 mēnešus ir bloķēts provinces parlamenta jeb Ziemeļīrijas asamblejas darbs.

Nodokļu palielināšana, militāro izdevumu pieaugums un izglītības pāreja valsts valodā – šādi īsumā ir Igaunijas jaunās koalīcijas valdības darba plāni

Iepretim Latvijas Bankas visai skeptiskajai attieksmei pret ārkārtas nodokļa ieviešanu komercbankām Lietuvas Centrālā banka šādu soli atbalsta. 2022. gadā Lietuvas banku sektors, pēc neauditētiem datiem, nopelnīja 468 miljonus eiro jeb par 42% vairāk nekā 2021. gadā. Pēc Lietuvas Bankas domām, šādu peļņas pieaugumu ir izraisījuši ārkārtas apstākļi, kas eirozonā iepriekš nav bijuši, proti, pēkšņs un straujš procentu likmju pieaugums likviditātes pārpalikuma klātbūtnē, raksta portāls “respublika.lt”.

Pēkšņais naftas cenu lēciens, kas pāršalca pasauli pagājušās nedēļas sākumā, neturpinājās, un pagaidām ir iemesls uzskatīt, ka melnā zelta sadārdzināšanās varētu būt izsmelta. Taču vēl pastāv iespēja, ka tuvāko nedēļu laikā tiks piedzīvots vien relatīvi neliels kāpums.

Karš Ukrainā būtiski mainīja Tallinas plānus līdz 2035. gadam pilnībā atteikties no fosilās degvielas transporta. Tomēr pilsētā veiksmīgi funkcionē viens zaļais transports, un izskatās, ka tas pilsētas ielās ērti iekārtojies uz palikšanu.

Bijušā Dienvidāfrikas paraolimpieša Oskara Pistoriusa, kurš notiesāts par savas draudzenes slepkavību 2013. gadā, advokāti solījušies turpināt cīņu par viņa apžēlošanu. Pagājušajā nedēļā par farsu izvērtās apžēlošanas komisijas sēde, kurā sākumā tika uzklausīti pušu argumenti, bet tad komisija pēkšņi paziņoja, ka Pistoriuss vēl nav izcietis pusi no piespriestā cietumsoda, tāpēc apžēlošanas lūgumu varēs iesniegt vien nākamā gada augustā. Pie neskaidrās situācijas novedušas daudzās apelācijas šajā lietā, kuru dēļ nav īsti skaidrs, kuru datumu tad uzskatīt par brīdi, kad Pistoriuss sācis izciest piespriesto sodu.

"Man paveicās, es izdzīvoju un tagad varu jums visas pārdzīvotās šausmas pastāstīt," intervijā www.nra.lv saka Tatjana Sokolova, Mariupoles dzemdību nama vecmāte, kura tagad dzīvo Igaunijā. Gandrīz 50 dienas viņa un viņas kolēģes zem sprāgstošiem lādiņiem pieņēma dzemdības Mariupoles dzemdību nama Nr. 2 pagrabā.

Šā gada 30. septembrī beigsies NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga pilnvaru termiņš. Lai gan Ziemeļatlantijas alianses valstu vadītāji ar ASV prezidentu Džo Baidenu priekšgalā cenšas viņu pierunāt palikt amatā uz vēl vienu gadu, pašlaik Stoltenbergs ir nelokāms, apgalvojot, ka rudenī atgriezīsies Norvēģijā. Oficiāli tiek noliegtas arī baumas par tādu Eiropas līmeņa "smagsvaru" kā Eiropas Komisijas prezidente Urzulas fon der Leiena un Nīderlandes premjers Marks Rite kandidēšanu, bet starp potenciālajiem Stoltenberga pēctečiem, kas varētu apmierināt ne visas NATO dalībvalstis, minēta virkne ES (un ne tikai) politiķu, starp kuriem ir arī Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa.

Vakar vizītē Ķīnā ieradušies Francijas prezidents Emanuels Makrons un Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena, kuriem šodien paredzēta kopīga tikšanās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu. Eiropas līderi centīsies panākt, lai Ķīna mazina savu atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā, starp galvenajām sarunu tēmām būs arī savstarpējās tirdzniecības jautājumi un iespējami kopīgi pasākumi globālo klimata pārmaiņu mazināšanai.

Eiropas Komisija ar ES Padomi pagājušajā nedēļā vienojās par jaunu, pārstrādātu ES Atjaunojamās enerģijas direktīvas projektu, kas paredz krietni paaugstinātus atjaunojamās enerģijas īpatsvara mērķus gan enerģijas ražošanas, gan transporta un rūpniecības sektoros. Latvija direktīvas grozījumus atbalstot, taču vēloties diskutēt par atsevišķiem direktīvas punktiem, “Neatkarīgo” informēja Klimata un enerģētikas ministrijā.

Lietuvas Seims galīgajā lasījumā pieņēmis likumu “Par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar militāru agresiju pret Ukrainu”. Noteikta stingrāka uzturēšanās atļauju un vīzu izsniegšanas kārtība Krievijas pilsoņiem, bet aizliegums Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saņemt Lietuvas pilsonību, kas raisīja vislielākās diskusijas Lietuvas sabiedrībā, netika ieviests.

“Bēgļi vai “hibrīdie ieroči”. Kas notiek uz ES austrumu robežas?” Ar šādu vēstījumu klajā nākusi Apvienotajā Karalistē bāzētā raidorganizācija BBC, klaji nomelnojot un diskreditējot Latvijas valsti par nelegālo migrantu iegrūšanu atpakaļ (“push back”) Baltkrievijā un it kā nežēlīgu un cietsirdīgu izturēšanos pret nelegālajiem bēgļiem no Sīrijas uz Latvijas – Baltkrievijas robežas.