Laucinieki un mednieki pret vides aizstāvjiem un zinātniekiem - šādu konfrontāciju (par laimi tikai verbālu) Zviedrijā izraisījušas pašlaik notiekošās lielās vilku medības. Valdība ļāvusi šajā sezonā, kas sākās 5. janvārī un ilgs līdz 15. februārim, nomedīt 75 vilkus. Vides aizstāvji uzskata, ka attiecībā pret kopējo vilku populāciju (ap 460 īpatņiem) tas ir pārāk liels skaits, un protestē pret šo dzīvnieku izšaušanu, brīdinot, ka var atkārtoties pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados pieredzētā situācija, kad vilki Zviedrijā bija izmiruši.
Pašreizējais Krievijas pareizticīgo baznīcas patriarhs Kirils, kurš atbalsta pret Ukrainu izvērsto agresiju, jau kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem strādājis Padomju Savienības Valsts drošības komitejas (VDK) labā. Par to vēsta vairāki Šveices laikraksti, atsaucoties uz šīs valsts arhīvos esošajām ziņām, kurām pagaidām vēl ir slepenības zīmogs. Cita starpā, par Maskavas patriarhijas ciešajām saiknēm ar VDK prese Latvijā rakstīja jau pirms 23 gadiem.
Pašreizējās Zviedrijas problēmas ar bandu kariem un asiņainiem noziegumiem analītiķi skaidro ar pārspīlēto zviedru vēlmi 20. gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados uzņemt migrantus no trešajām pasaules valstīm.
Nīderlandes pētnieks Frenks Hogerbēts postošo zemestrīci Turcijā un Sīrijā prognozēja trīs dienas pirms tam, kad tā nogalināja tūkstošiem cilvēku. Vai, ieklausoties šajā prognozē, būtu bijis iespējams sagatavoties gaidāmajai katastrofai, lai nepieļautu cilvēku upurus?
Viens no trāpīgākajiem putinologiem – Staņislavs Belkovskis – uzsver: vienmēr ļoti uzmanīgi jāklausās, ko cilvēki saka. Nevajag domāt, ka cilvēki runā tāpat vien. Uz Krievijas diktatoru Putinu tas attiecas ne mazāk kā uz jebkuru citu. Varbūt pat vairāk
Pagājušās nedēļas nogalē vairākās Itālijas pilsētās – Romā, Milānā, Neapolē, Parmā un Pizā – notikušas anarhistu protesta akcijas, kuru dalībnieki pieprasījuši mīkstināt ieslodzījuma režīmu viņu notiesātajam ideoloģiskajam vadonim Alfredo Kozpito, kurš jau vairāk nekā 100 dienas ievēro badastreiku. Kopš pagājušā gada nogales fiksēti arī desmitiem anarhistu uzbrukumu Itālijas diplomātiskajām, ekonomiskajām un kultūras pārstāvniecībām ārzemēs.
Spēcīga snigšana un stiprs vējš veicinājuši lavīnu rašanos Austrijas, Itālijas un Šveices Alpos. Pagājušās nedēļas nogalē dažādos kūrortos lavīnas prasījušas vismaz desmit ziemas prieku cienītāju dzīvības, un glābšanas dienesti nebeidz atkārtot - cilvēkiem jābūt uzmanīgiem un nevajag izaicināt likteni, braucot pa nogāzēm, kas atrodas ārpus oficiāli ierīkotajām trasēm.
Piektdien Kijivā notikušais samits ar Eiropas Savienības (ES) augstāko amatpersonu un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska piedalīšanos nedaudz atgādināja kara filmu gaisotni. Pilsētā nemitīgi skanot gaisa trauksmes sirēnām, ES Padomes prezidents Šarls Mišels un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena nāca klajā ar tādām iedvesmojošām atziņām kā “Kremlis mūs nav iebiedējis un neiebiedēs. Tāpēc, ka ES un Ukraina ir ģimene” vai arī “jūsu liktenis ir mūsu liktenis”.
Neraugoties uz to, ka iebrukums Ukrainā iestrēdzis un nav devis cerētos rezultātus, Krievija ir apņēmības pilna realizēt savas ģeopolitiskās ambīcijas un apstiprināt lielvaras statusu. Atkal aktualizēts jautājums par arktisko teritoriju apgūšanu, kur Krievijas apetīte ir patiešām gigantiska - Maskava vēlas savai ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai pievienot vairāk nekā miljonu kvadrātkilometru lielas platības. Turklāt Krievija iet ne tikai oficiālo ceļu, vēršoties ANO komisijā, bet arī rīkojas vienpusēji, apgūstot dabas resursu atradnes, ierīkojot jaunas karabāzes aiz polārā loka un draudot citām valstīm ierobežot iespējas izmantot Ziemeļu jūras ceļu.
ASV varasiestādes apstiprinājušas informāciju par ķīniešu spiegošanas balonu, kas pašlaik šķērso ASV gaisa telpu. Pēc konsultācijām ar Pentagonu Baltais nams pagaidām nolēmis nedot rīkojumu par tā notriekšanu, bažījoties, ka prāvā balona atlūzas varētu apdraudēt uz zemes esošos iedzīvotājus. Taču nelūgtais viesis, kas atrodas vairāku desmitu kilometru augstumā, tiek nepārtraukti izsekots.
Šodien, 3. februārī, Kijivā norisinās Eiropas Savienības (ES) vēsturē nebijis notikums – valstī, kurā norisinās karš, notiek ES augstāko institūciju samits. No Ukrainas viedokļa tam būtu jādod skaidra atbilde par ātru ārpuskārtas uzņemšanu ES, jo neviena no ES dalībvalstīm par Eiropas izvēli nekad nav samaksājusi ne tuvu tik dārgu cenu kā Ukraina.
Ņemot vērā nolietošanās pakāpi, Austrālijā no apgrozījuma tiks izņemtas 5 dolāru banknotes, uz kurām attēlota pagājušā gada 8. septembrī mūžībā aizgājusī britu karaliene Elizabete II. Taču uz jaunajām naudaszīmēm viņas pēcteča Čārlza III ģīmetnes vairs nebūs. Šādu lēmumu Austrālijas rezervju banka pieņēmusi pēc konsultācijām ar kreisi noskaņotā premjera Entonija Albanīza valdību.
Krievijas iebrukums Ukrainā licis Polijai strauji kāpināt militāros izdevumus, kas šogad sasniegs 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tik lielu summu aizsardzībai proporcionāli IKP netērē neviena no NATO dalībvalstīm, un arī absolūtos skaitļos (aptuveni 25 miljardi eiro) izdevumi ir iespaidīgi. Beidzamā gada laikā Polija noslēgusi līgumus par tanku, haubiču, pretgaisa aizsardzības sistēmu un militāro lidmašīnu iegādi, vienlaikus pakāpeniski palielinot savu bruņoto spēku skaitlisko sastāvu.
Igaunijas atomelektrostacijas (AES) būvniecības vietas izvēlei izveidotā telpiskās analīzes darba grupa izraudzījusies 16 iespējamās vietas mazas jaudas modulārās AES celtniecībai. Plānots, ka šī gada laikā tiks pabeigta visu AES būvniecības aspektu izpēte, bet 2024. gadā lēmums, būvēt vai nē, būtu jāpieņem Igaunijas valdībai.
Pavisam negaidīti Filipīnās par luksusa preci kļuvuši visparastākie sīpoli. Galvaspilsētas Manilas lielveikalos to cena sasniegusi jau 800 peso jeb aptuveni 13,5 eiro par kilogramu, un sīpoli nu jau ir dārgāki par cūkgaļu vai vistas gaļu. Viena konkrēta iemesla straujajam cenu kāpumam nav, to izraisījis dažādu apstākļu kopums, taču kā norāda speciālisti - lielākā problēma ir Filipīnu lauksaimniecības sektora nesakārtotība un neefektivitāte, kuras dēļ ik pa laikam par deficītu kļūst te viens, te kāds cits produkts.
Tikai pagājušonedēļ Ukraina no Rietumu sabiedrotajiem beidzot saņēma skaidru solījumu par gaidāmajām tanku piegādēm un nekavējoties sākusi aizvien uzstājīgāk pieprasīt arī kaujas lidmašīnas – iznīcinātājus. Vācijas kanclers Olafs Šolcs strikti paziņojis, ka Berlīne iznīcinātājus Ukrainai nepiegādās, taču ASV jau tiek apsvērta varbūtība nodot Ukrainas rīcībā F-16 lidmašīnas un ļaut tās Kijivai piegādāt arī tām valstīm, kas šādus lidaparātus savulaik iegādājušās no amerikāņiem.
Krietni siltāks nekā citus gadus, turklāt līdz šim vēl ne kripatiņas sniega - ar šādu ziemu šogad nākas samierināties Ņujorkas iedzīvotājiem. Daļa par to priecājas, citi bēdājas, taču fakts paliek fakts - tik ilgi pirmo sniegu ņujorkiešiem nav nācies gaidīt vismaz kopš 1869. gada, kad pilsētā sāka veikt regulārus meteoroloģiskos novērojumus. 1973. gadā pirmais sniegs bija 29. janvārī, bet nu šis rekords ir pārspēts.
Prorietumnieciskais atvaļinātais ģenerālis Petrs Pavels izcīnījis pārliecinošu uzvaru Čehijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, pieveicot populistu un “krievmīli” Andreju Babišu. Lai gan šis amats valstī ir lielākoties ceremoniāls, Eiropas Savienībā ar atvieglojumu un prieku uzņemta ziņa, ka par Prāgas pils saimnieku kļūs Pavels, kurš ir liberālas sociālās programmas piekritējs un nešaubās, ka Čehijas nākotne ir cieši saistīta ar ES un NATO.
Bēdīgi slavenais amerikāņu miljardieris Džordžs Soross beidzamajā desmitgadē iztērējis vairāk nekā 40 miljonus dolāru, nodrošinot vismaz 75 galēji liberālu ASV apgabalu prokuroru ievēlēšanu. Šīs amatpersonas atklāti paziņo, ka negrasās ievērot valsts likumus, par daļu viņu izpratnē nenozīmīgu noziegumu apsūdzības neuzrādot, taču arī smago noziegumu atklāšana viņiem diez cik labi nepadodas. Rezultātā daudzviet vērojams nopietns noziedzības pieaugums, bet likumpaklausīgajiem amerikāņiem sāk šķist, ka iestājas pilnīga anarhija.
Pēc nesenās traģēdijas Aļaskas ciematiņā Veilsā, kur leduslācis saplosīja sievieti un viņas gadu veco dēlu, pieņēmušās spēkā diskusijas par to, kā līdzīgus uzbrukumus novērst. Vienkāršākais risinājums ir īpašas patruļas, kas aizbiedē baltos lāčus no apdzīvotām vietām. Ne vienā vien ASV un Kanādas ziemeļos esošā pilsētiņā vai ciemā tādas ir, taču - tas ir dārgs prieks, ko trūcīgākas apdzīvotas vietas ne vienmēr var atļauties.
ASV Federālā tiesa piespriedusi astoņu gadu cietumsodu Ķīnas pilsonim, kurš Ķīnas Valsts drošības ministrijas uzdevumā centās iegūt pieeju amerikāņu aviācijas un satelītu tehnoloģijām. 31 gadu vecais Dzji Čaoczjuņš, kurš tika aizturēts 2018. gadā, bija izmācījies par inženieri un plānoja iegūt ASV pilsonību, kas viņam pavērtu plašākas iespējas spiegot.
Nu jau kļuvis pilnīgi skaidrs, ka Zviedrijas un Somijas uzņemšana NATO ievilksies vismaz līdz šī gada vasarai, jo ar vienošanās ratificēšanu nesteidzas Turcijas parlaments. Situācijā vainojama Turcijas amatpersonu pārliecība, ka Zviedrija nepilda nosacījumus, par kuriem vienošanās panākta pērn. Savukārt Somija nu kļuvusi par Ankaras un Stokholmas sarežģīto attiecību ķīlnieci, jo parakstītie dokumenti paredz, ka abas valstis Ziemeļatlantijas aliansē tiks uzņemtas vienlaikus.
