Pasaulē

Jauns politisks skandāls uzliesmojis Zviedrijā. Opozīcija pieprasījusi premjera Ulfa Kristešsona palīga demisiju, jo kļuvis zināms, ka viņš 2021. gadā pieķerts nelegālā zušu zvejā, turklāt ilgāku laiku liedzies un nav vēlējies atzīt savu vainu. Kristešsons, lai gan atzinis, ka padomnieks rīkojies muļķīgi, pagaidām viņu aizstāv.

Atšķirībā no Baltijas valstīm Somijā uz ielām un šosejām joprojām bieži sastopami taksometri, kuru vadītāji izmanto Krievijas tehnoloģiju uzņēmuma “Yandex” lietotni – Somijā tie strādā ar zīmolu “Yango”. Lai gan parlamenta deputāti ne reizi vien rosinājuši uzsākt diskusijas par šīs kompānijas padzīšanu no tirgus, valdības pārstāvji norāda, ka tam nav pamata, jo nekādus likumus “Yango” nepārkāpj, vēsta sabiedriskā raidsabiedrība “Yle”.

Oficiālā baznīcas ceremonija, kurai sekos koncerti, apkaimju svētki un dažādu labdarības projektu īstenošana, bet briti varēs izbaudīt trīs brīvdienas pēc kārtas - tādi ir Bakingemas pils plāni attiecībā uz karaļa Čārlza III kronēšanu, kas notiks 6. maijā. Daudziem, un ne tikai britiem, visvairāk gan interesē nevis tas, kādas pasaules zvaigznes uzstāsies koncertā, bet gan tas, vai tēva kronēšanu apmeklēs princis Harijs, kura nesen iznākusī grāmata Spare (Liekais) ir karaļnamam ļoti neglaimojoša.

Kad pagājušā gada pavasarī Zviedrija paziņoja par nodomu iestāties NATO, Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs izteicās, ka tas esot pāris nedēļu, sliktākajā gadījumā pāris mēnešu jautājums. Tagad viņa optimisms ir krietni noplacis, jo Zviedrijas (tāpat kā Somijas) uzņemšanu NATO turpina bloķēt Turcija, turklāt Ankaras un Stokholmas attiecības kļūst aizvien sarežģītākas.

Pirms 60 gadiem Parīzē Francijas prezidents Šarls de Golls un Vācijas kanclers Konrāds Adenauers parakstīja Elizejas līgumu – vienošanos par abu valstu pilnīgu samierināšanos un sadarbību pēc atrašanās dažādās ierakumu pusēs divos pasaules karos, nerunājot nemaz par iepriekšējiem militārajiem konfliktiem.

Līdz atklātai konfrontācijai nonākusi cīņa par ietekmi starp Benjamina Netanjahu vadīto Izraēlas valdību un valsts Augstāko tiesu. Valdošā labējā koalīcija plāno jau tuvākajā laikā pieņemt likumu, kas samazinās Augstākās tiesas pilnvaras, bet tā atbild ar lēmumiem, kas nevar nesaniknot Netanjahu un viņa koalīcijas partnerus.

Putina režīma veicinātais ģeopolitiskās spriedzes pieaugums acīmredzami izdarījis grūdienu dažādu stratēģiskās nozīmes glābšanas un veselības aprīkojuma preču uzkrājumu veidošanā Eiropā. Tas attiecas gan uz plaša patēriņa precēm, gan tādām, kas saistītas ar bioloģiska un radioloģiska rakstura negācijām.

Dabas parka darbinieki Austrālijas ziemeļos notvēruši 2,7 kilogramus smagu jūras krupi (Rhinella marina), sauktu arī par cukurniedru krupi. Tā kā Austrālijā šī ir invazīvā suga un oficiāli pieskaitīta kaitēkļiem, pēc mērījumu veikšanas krupis iemidzināts uz mūžu, bet tā izbāzni pēc kāda laika varēs aplūkot Kvīnslendas muzejā.

Vairāki desmiti tūkstošu medmāsu Anglijā šodien neizgāja darbā un savu protesta akciju turpinās arī rīt. Iemesls - valdība nevēlas pat uzsākt sarunas par algas palielinājumu, lai kaut daļēji kompensētu straujās inflācijas dēļ pieaugušos tēriņus. Līdzīga situācija ir vēl vairākās nozarēs, un jau 1. februārī streiku grasās uzsākt skolotāji, kuriem sekos neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki, pasta darbinieki un dzelzceļnieki.

Igaunijas valdošās koalīcijas partijām nav izdevies vienoties par likumprojektu, kas paredzēja pieprasīt igauņu valodas zināšanas kurjeriem un tiem taksometru šoferiem, kuri klientus meklē ar lietotņu starpniecību. Tas nozīmē, ka šis parlamenta sastāvs Izglītības un zinātnes ministrijas ierosināto likumprojektu neskatīs, jo 5. martā jau ieplānotas Igaunijas parlamenta vēlēšanas.

Kamēr Lietuvā un Igaunijā eksperti analizē, vai elektroenerģiju izdevīgāk pirkt par biržas cenām vai fiksētajām, Zviedrijā nākamajā mēnesī beidzot sāksies valdības solīto kompensāciju izmaksa. Speciālistu izteikumi liecina, ka, neraugoties uz gāzes cenu pašreizējo kritumu, situācija elektroenerģijas tirgū joprojām ir gana neprognozējama un lielā mērā būs atkarīga no laika apstākļiem.

Šodien Parīzē tiesas priekšā stāsies 13 labējā spārna ekstrēmisti, kuri 2018. gadā plānojuši nogalināt Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un sarīkot vēl citu uzbrukumu sēriju, lai ierautu valsti haosā. Apsūdzēto advokāti gan uzsvēruši, ka necik tālāk par tukšu runāšanu un fantāzijām viņu klienti tikuši neesot, taču notiesāšanas gadījumā visiem draud līdz 10 gadiem ilgs cietumsods.

Itālijas tiesībsargājošās struktūras var pamatoti triumfēt - šodien kādā Palermo privātklīnikā bez liekiem sarežģījumiem arestēts 60 gadus vecais Mateo Mesīna-Denāro, kuru uzskata par Sicīlijas mafijas Cosa Nostra ietekmīgāko vadoni - tā saukto bosu bosu. No varasiestādēm viņš bēguļojis kopš tālā 1992. gada, taču visu šo laiku vadījis ietekmīgu organizētās noziedzības tīklu, kas nelegāli nopelnīto naudu ieguldījis pavisam legālā biznesā.

Kopš 2021. gada marta amerikāņu militārpersonas fiksējušas 510 tā dēvēto Neidentificēto lidojošo objektu jeb NLO novērojumus, liela daļa no kuriem tā arī palikusi neizskaidrojama. Publiskotajā ziņojumā, kas balstīts uz ASV Aizsardzības ministrijas jeb Pentagona pirms pāris gadiem izveidotās nodaļas AARO datiem, gan nav ne vārda par citplanētiešu aktivitātēm.

Rietumvalstis ar Apvienoto Karalisti priekšgalā asi nosodījušas Irānā izpildīto nāvessodu Alirezam Akbari – bijušajam aizsardzības ministra vietniekam, kurš vēlāk ieguva arī britu pilsonību un notiesāts par spiegošanu britu izlūkdienesta MI6 labā. Londona atsaukusi savu vēstnieku Teherānā uz konsultācijām un noteikusi sankcijas pret Irākas ģenerālprokuratūras vadītājiem.

Bez liekiem sentimentiem un nostalģijas pēc monarhijas Grieķijā šīs nedēļas nogalē turpinās atvadas no 82 gadu vecumā mūžībā aizgājušā bijušā pēdējā valsts karaļa Konstantīna II. Kopš 1974. gada decembra monarhiju Grieķijā nomainījusi republika, un tas atspoguļojas arī valdības lēmumā – nekādas valsts bēres pēdējam karalim nav paredzētas.

Šodien un rīt Čehijā notiek prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, taču ārkārtīgi maz ticams, ka tajā izdosies ievēlēt Miloša Zemana, kurš valsts vadītāja amatā sabijis desmit gadus, pēcteci. No astoņiem kandidātiem vien trijiem - bijušajam premjeram Andrejam Babišam, atvaļinātajam ģenerālim Petram Pavelam, kā arī ekonomistei un profesorei Danušei Nerudovai ir reālas cerības sasniegt balsošanas otro kārtu, kas notiks pēc divām nedēļām. Ļoti neparasta šo vēlēšanu iezīme - savu kandidātu prezidenta amatam nav izvirzījusi neviena no trim valdošās labēji centriskās koalīcijas partijām.

Tiesa Francijā piespriedusi divu gadu nosacītu cietumsodu medniekam, kurš netīšām nošāva cilvēku, noturot viņu par mežacūku. Spriedumam, kas tika nolasīts Kaoras pilsētas tiesā, papildu uzmanība pievērsta tādēļ, ka šonedēļ Francijas valdība paziņoja par stingrākiem noteikumiem medību organizētājiem un dalībniekiem, taču par lielu apbēdinājumu daudziem valsts iedzīvotājiem neatbalstīja medību aizliegumu svētdienās.

Aizmāršība vai nevērība draud sagādāt liekas politiskās galvassāpes ASV prezidentam Džo Baidenam. Tieslietu ministrija sākusi izmeklēšanu, kādēļ viņš pēc viceprezidenta pienākumu pildīšanas beigām 2017. gadā nav nodevis Nacionālajā arhīvā slepenus un konfidenciālus dokumentus, kas nu pēkšņi uzieti Baidena kādreizējos birojos. Lai gan situācijas ir atšķirīgas, republikāņi, kas pārņēmuši kontroli pār Kongresa pārstāvju palātu, likuši saprast, ka attieksmei pret Baidenu jābūt tādai pašai kā pret Trampu, pret kuru par līdzīgu pārkāpumu uzsākta krimināllieta.

Pēc vairāk nekā 20 cietumā pavadītiem gadiem no ieslodzījuma atbrīvota Ana Montesa, kura tiek uzskatīta par visu laiku slavenāko Kubas spiedzi Savienotajās Valstīs. Savulaik viņa strādāja Pentagona izlūkdienestā, atbildot tieši par operācijām Kubā, un 16 gadu garumā visu nozīmīgo savā rīcībā nonākušo informāciju nodeva Kubas izlūkdienestam. Turklāt ideoloģisku apsvērumu dēļ, atlīdzībā nesaņemot ne centa.

Rietumeiropas valstu vadītāju runas par tā saukto zaļo kursu ne vienmēr atbilst darbiem. To spilgti apliecina notikumi Vācijas rietumos, aptuveni 40 kilometru no Ķelnes. Vides aizsardzības aktīvisti tur sapulcējušies, lai nepieļautu Lucerātes ciemata nojaukšanu, kas koncernam RWE nepieciešama, lai paplašinātu ogļu ieguves karjeru. Nav šaubu, ka beigu beigās ciemats, no kura pērn izlikti pēdējie iedzīvotāji, kļūs par daļu no raktuvēm un kaut kad nākotnē par tā eksistenci atgādinās vien senas kartes.

Brazīlijas varasiestādes apņēmušās stingri vērsties pret labēji noskaņotajiem aktīvistiem, kuri iebruka Kongresa un Augstākās tiesas ēkās, kā arī prezidenta pilī, nodarot tur ievērojamus postījumus. Kreisi noskaņotais prezidents Luiss Inasio Lula da Silva paziņojis, ka kontroli pār galvaspilsētu Brazilju vismaz līdz 31. janvārim pārņem federālie drošības spēki. Viņš apsūdzējis savu priekšteci Žairu Bolsonaru nemiernieku uzkūdīšanā un nodēvējis viņa piekritējus par "fanātiskiem fašistiem", paužot nožēlu, ka, acīmredzot, viņiem ir arī atbalsts policijas rindās.