Pasaulē

"Tas ir politiski motivēts spriedums," - tā Stambulas mērs Ekrems Imamoglu, kurš ir viens no pazīstamākajiem prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana kritiķiem un viņa iespējamais pretinieks nākamgad plānotajās vēlēšanās, reaģējis uz pilsētas tiesas lēmumu piespriest viņam divu gadu un septiņu mēnešu cietumsodu par amatpersonu apvainošanu. 2019. gada pavasarī Imamoglu par "muļķīgu" nodēvēja Augstākās vēlēšanu padomes lēmumu anulēt Stambulā notikušo vēlēšanu, kurās viņš bija uzvarējis, rezultātus.

Ceturtdien tiks paziņots Dānijas valdības jaunais sastāvs, un jau zināms, ka pirmo reizi kopš 1978. gada tajā mēģinās sadarboties gan kreisā, gan labējā flanga spēcīgākās partijas - politiskajā žargonā to sauc par lielo koalīciju. Valdības vadītājas amatu saglabās sociāldemokrāte Mete Frederiksena, kura jau priekšvēlēšanu kampaņas laikā pieļāva iespēju, ka tiks veidota tieši šāda veida koalīcija.

Kādā nomaļā apdzīvotā vietā Austrālijas Kvīnslendas štatā notikusi šai valstij neraksturīgi nikna apšaude, kuras laikā gājuši bojā seši cilvēki, tai skaitā divi policisti. Visi trīs noziedznieki, kuri no slēpņa uzbrukuši likuma sargiem, likvidēti vairāk nekā sešas stundas pēc tam, kad viņu īpašumu ielenca policijas papildspēki. Bojā gājis arī kaimiņos dzīvojošais vīrietis, kurš netīšām nonācis apšaudes zonā.

Francijas prezidents Emanuels Makrons līdz janvārim atlicis iecerētās pensiju reformas prezentāciju, kurai bija jānotiek jau 15. decembrī. Prezidents vēlas šo laiku izmantot, lai atrastu kādus konstruktīvus kompromisus sarunās ar arodbiedrību līderiem un opozīcijas partiju vadītājiem, kuri viņa plānus noraida pilnībā.

ASV Nacionālā Aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) veiksmīgi turpina projektu, kura mērķis ir amerikāņu astronautus pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma atkal nogādāt uz Mēness. Šim nolūkam desmitiem miljardi dolāru ieguldīti misijā Artemis, kuras pirmā lielā fāze veiksmīgi noslēdzās svētdienas vakarā, kad uz Zemes atgriezās kosmosa kuģis Orion, kas kādu laiku bija pavadījis Mēness orbītā. Šajā kapsulā atradās vien ar sensoriem aprīkoti manekeni, un pēc visu lidojuma datu analīzes tiks izlemts, vai nākamajā lidojumā, kas ieplānots 2024. gadā (tad gan vēl nosēšanās uz Zemes dabiskā pavadoņa nenotiks) iespējams sūtīt cilvēkus.

Rietumvalstu amatpersonu izteikumi liecina, ka tās ir nopietni nobažījušās par aizvien ciešāko militāro sadarbību starp Maskavu un Teherānu. Izlūkdienestiem esot ziņas, ka Irāna plāno Krievijai piegādāt ne tikai bezpilota kaujas lidaparātus, bet arī ballistiskās raķetes, apmaiņā saņemot iznīcinātājus un pretgaisa aizsardzības sistēmas.

No nākamā gada 1. janvāra Šengenas zonai pievienosies vien Horvātija, bet Rumānijai un Bulgārijai savu iespēju nāksies gaidīt vēl vismaz gadu. Eiropas Savienības padomes lēmumā izšķirošā izrādījās Austrijas un Nīderlandes nostāja - pirmā no šīm valstīm iebilda gan pret Bulgārijas, gan Rumānijas pievienošanos Šengenas zonai, bet otrā aprobežojās ar Bulgārijas noraidīšanu. Formālais iemesls abos gadījumos ir viens un tas pats - radies iespaids, ka nedz bulgāri, nedz rumāņi augstā korupcijas līmeņa dēļ nespēs kontrolēt ES ārējās robežas.

Vācijas īpašo dienestu darbinieki sit viens otram uz pleca un apsveic ar gaidāmo jaunu dienesta pakāpju piešķiršanu. Un kā gan ne, ja viņiem izdevies atklāt gadsimta sazvērestību un novērst labējo ekstrēmistu nodomu likvidēt pašreizējo valsts iekārtu un kancleru nomainīt ar jaunu ķeizaru? Līdz šim atklātībā nonākusī informācija gan liecina, ka bariņam pavecu vīru un dažām kundzēm gribēšana bijusi krietni lielāka par varēšanu un darīšanu – ar medību bisēm un dažiem no armijas noliktavām nozagtiem automātiskajiem ieročiem Reihstāga šturmēšana ne ar ko labu viņiem nebūtu beigusies.

Dramatiski notikumi risinājušies Dienvidamerikas valstī Peru. Pēc tam, kad prezidents Pedro Kastiljo mēģināja atlaist Kongresu, deputāti nobalsoja par viņa atstādināšanu no amata, turklāt likumdevēju pusē nostājās policija un armija. Kastiljo pašlaik ir aizturēts, bet viņa vietā iecelta līdzšinējā viceprezidente Dina Boluarte, kura jau devusi valsts vadītājas zvērestu.

Šodien vēlētājiem ASV Džordžijas štatā jābalso Senāta vēlēšanu otrajā kārtā. Lielā intriga gan izpaliek, jo 8. novembrī notikušajās Kongresa vidustermiņa vēlēšanās prezidenta Džo Baidena demokrātu partija saglabāja pārsvaru Senātā - jau ir skaidrs, ka šai partijai būs vismaz 50 senatoru, bet izšķirīgos brīžos tā varēs paļauties uz viceprezidentes Kamals Herisas nostāju. Taču cīņai par amatu starp Baidena atbalstīto demokrātu Rafaelu Vornoku un bijušā prezidenta Donalda Trampa protežē Heršelu Vokeru, pievērsta vislielākā uzmanība.

Vismaz 2500 bojā gājušu roņu beidzamajās dienās izskaloti Kaspijas jūras piekrastē Krievijas sastāvā esošajā Dagestānā. Viss liecina, ka dzīvnieki jau pirms vairākām nedēļām gājuši bojā atklātā jūrā, un tikai pēc ilgāka laika izskaloti krastā, neesot nekādu pazīmju, ka tie būtu nogalināti vai gājuši bojā zvejnieku tīklos.

Jau pavisam drīz vairāk nekā 340 kilometru augstumā virs Zemes sāks pilnvērtīgi darboties Ķīnas orbitālā kosmosa stacija Tiangong jeb Debesu pils, kuras būvniecība tuvojas noslēgumam. Beidzamajos 20 gados Ķīna sevi pieteikusi kā kosmosa lielvalsti, un ņemot vērā to, ka Starptautiskās kosmosa stacijas (ISS) mūžu diez vai izdosies pagarināt ilgāk par šā gadu desmita beigām, tieši Pekinai drīz būs monopols uz astronautu uzturēšanos zemā orbītā ap planētu. Ar to gan Ķīnas ambīcijas nav izsmeltas.

Pirmdien Briselē sāksies plašākā un dārgākā tiesas prāva Beļģijas vēsturē. Tiesas priekšā stāsies deviņi radikālie islāmisti, kuri 2016. gada 22. martā sarīkoja divus sprādzienus Briseles lidostā un vēl vienu pilsētas metro.

1917. gada decembrī Krievijā pie varas nākušais boļševiku režīms nolēma izstāties no Pirmā pasaules kara, uzsākot separātas sarunas ar ienaidniekiem – Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Osmaņu impēriju. Miera līgums Brestļitovskas pilsētā tika noslēgts nākamā gada 3. martā, un Krievijai tas nozīmēja ļoti nozīmīgu teritoriju zaudēšanu, bet komunistu cerības uz strādnieku un zemnieku revolūciju Eiropā tā arī neattaisnojās.

Igaunijā tāpat kā daudzviet citur pasaulē tiek nodrošināti valsts apmaksāti advokātu pakalpojumi tiem apsūdzētajiem, kuri nevar atļauties paši algot juridiskos aizstāvjus. Taču avīze Eesti Päevaleht raksta - advokāti ir neapmierināti ar samaksu par viņu darbu, kas esot aptuveni trīs reižu mazāka nekā tā likme, ja viņi paši vienojas ar klientiem. Tādēļ juristi visiem spēkiem cenšas izvairīties no šī pienākuma un pastāv risks, ka daļai apsūdzēto pienācīga aizstāvība netiks nodrošināta.

Krievijas uzsāktajam karam pret Ukrainu gala pašlaik neredz, taču krievu karavīru pastrādātie kara noziegumi liek jau tagad aizdomāties par vainīgo tiesāšanu pēc tam, kad karadarbība būs beigusies - kā cer Eiropā, ar Ukrainas bezierunu uzvaru. Šonedēļ Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena rosinājusi veidot īpašu tribunālu, šo priekšlikumu atbalstījusi Francijas Ārlietu ministrija, bet Eiropas Savienības augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels uzsvēris, ka Krievijai būs ne tikai jāatbild par kara noziegumiem, bet arī jāmaksā reparācijas, kompensējot Ukrainas infrastruktūrai nodarītos zaudējumus.

Brazīlijas dienvidos pēc ilgākām lietavām zemes nogruvums nopostījis nozīmīgas šosejas posmu, un līdz pat 50 cilvēkiem pašlaik tiek uzskatīti par pazudušiem bez vēsts. Notikuma vietā strādā glābēji, kuri uzgājuši divu cilvēku mirstīgās atliekas, vēl seši cilvēki izvilkti no dubļu straumes, bet ar katru stundu zūd cerības atrast vēl kādu izdzīvojušo.

Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē notiekošajās NATO valstu ārlietu ministru sarunās tiek spriests par to, kā efektīvāk sniegt palīdzību Ukrainai, kas jau vairāk nekā deviņus mēnešus spiesta atvairīt Krievijas militāro agresiju. Pašlaik Ukrainai akūti nepieciešami ne tikai ieroči un munīcija, bet arī elektrības ģeneratori un transformatori, jo Krievijas raķešu triecienu rezultātā, sākoties ziemai un iestājoties salam, sabojāta liela daļa Ukrainas energosistēmas, un miljoniem iedzīvotāju jārēķinās ar elektrības piegādes, apkures un ūdensapgādes pārtraukumiem. BBC norāda, ka šādu neciešamu apstākļu radīšana civiliedzīvotājiem, saskaņā ar Ženēvas konvencijām var tikt traktēta kā kara noziegums.

Ķīnas policija izmantojusi piparu gāzi un aizturējusi desmitiem demonstrantu, kuri valsts lielākajās pilsētās protestējuši pret Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktajiem ierobežojumiem, turklāt atsevišķos gadījumos pauduši atklātu neapmierinātību ar prezidenta Sji Dzjiņpina politiku, mudinot viņu atkāpties. Tikmēr cenzoriem Ķīnā ir darba pilnas rokas, lai no interneta sociālajiem tīkliem izdzēstu jebkādu informāciju par protesta akcijām - ar šo uzdevumu viņi gan galā netiek.

Zviedrijā sākusies tiesas prāva pret diviem irāņu izcelsmes brāļiem, kuri apsūdzēti spiegošanā Krievijas labā. Notiesāšanas gadījumā Peimanam Kijam un Paijamam Kijam draud līdz pat 25 gadiem ilgs cietumsods. Lielākā daļa tiesas sēžu būs slēgtas, jo tajās skatīs ar nacionālo drošību saistītus jautājumus, bet spriedumu paredzēts pasludināt 12. decembrī.

Venecuēlas valdība un opozīcija vienojušās, ka valsts aktīvi, kas pašlaik ir iesaldēti ASV un citu rietumvalstu bankās, jāizmanto, lai ar ANO starpniecību finansētu sociālus projektus, tādējādi sniedzot reālu atbalstu nabadzībā slīgstošajiem iedzīvotājiem. Tas uzskatāms par pirmo soli, lai atrastu izeju no politiskā strupceļa, kas izveidojās 2019. gada sākumā, kad 60 pasaules valstis ar ASV priekšgalā neatzina Nikolasa Maduro uzvaru prezidenta vēlēšanās un noteica sankcijas pret Venecuēlu.

Nule kā apritējuši 30 gadu, kopš Čehoslovākijas parlaments pieņēma konstitucionālo likumu par vienotās valsts pastāvēšanas beigām un divu jaunu valstu – Čehijas un Slovākijas – uznākšanu uz pasaules politiskās skatuves. Ņemot vērā, ka Čehoslovākijas izjukšana notika ļoti miermīlīgi, abām pusēm vienojoties par visiem jautājumiem, šo procesu, kas noslēdzās 1992. gada 31. decembrī, mēdz dēvēt arī par “Samta šķiršanos” – pēc analoģijas ar tikpat miermīlīgo 1989. gada “Samta revolūciju”, kas vienā brīdī aizmēza Čehoslovākijas komunistu režīmu.