Pasaulē

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) tradicionāli izrāda nekonkrētu (nekādu) attieksmi pret Krievijas asiņaino agresiju Ukrainā. Tikmēr mūsu valsts, lai piedalītos ANO, tērē simtiem tūkstošu eiro tikai ANO programmām vien. Latvijas amatpersonas jau uzņēmušas kursu uz lepošanos ar kandidēšanu ANO Drošības padomes vēlēšanās 2025. gadā, lai iekļautos Drošības padomē 2026.–2027. gadā. Ko par šo absurda teātri domā Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības Ņujorkā vadītāja vietnieks (patlaban – vadītāja pienākumu izpildītājs) Oļegs Iļģis un politologs Filips Rajevskis, skaidroja “Neatkarīgā”.

Lai gan Krievijas rublis vairs nav brīvi konvertējama valūta, biržas turpina rēķināt tā attiecību pret citām pasaules naudām. Eiropas tirgū rubļa kurss 2. janvārī svārstījās starp 114 un 109 rubļiem par vienu ASV dolāru. Slēdzot tirgu 1. janvārī, tas bija apstājies pie atzīmes 113 rubļi par dolāru.

Kad Krievijas sākotnējais mēģinājums pakļaut Ukrainu cieta neveiksmi, vismaz divus gadus valdīja viedoklis, ka karam nav redzams gals. Pēdējo mēnešu laikā vairāku iemeslu dēļ viedokļi svārstās gan atkarībā no situācijas kaujas laukā, gan no sabiedriskās domas maiņas un ASV prezidenta Donalda Trampa ievēlēšanas, kurš 20. janvārī atgriežas Baltajā namā un ir vairākkārt teicis, ka dienas vai divu laikā pievērsīs uzmanību šim lielākajam bruņotajam konfliktam Eiropā kopš Otrā pasaules kara, raksta “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” interneta portāls "rferl.org".

Ukraina uzvar ekonomiskajā karā ar Krieviju, raksta pasaules vadošais ekonomikas izdevums, britu žurnāls "The Economist". Pēc žurnāla teiktā, Ukrainas ekonomika joprojām ir par ceturtdaļu mazāka nekā pirms pilna mēroga kara, bet pirmo reizi kopš Krievijas iebrukuma sākuma tā galvenajos rādītājos izskatās veselīgāka par Krievijas ekonomiku, tā žurnālā pausto viedokli prezentē “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” portāls "currenttime.tv".

Nacionāli konservatīvo spēku zaudējums Polijas vēlēšanās un centrisko liberāļu atgriešanās pie varas pirms gada pamazām sākusi ietekmēt visu valsts iekārtu, un – kā jau prognozējām – ne tajā labākajā virzienā. Par to ziņo mūsu brīvprātīgie, kas ved palīdzību uz Ukrainu, un ne tikai viņi.

Eiropas Savienībā veikalos visbiežāk izmantotais maksāšanas veids ir skaidrā naudā, lai gan tās izmantošana šogad turpināja samazināties, lasāms Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapas publikācijā.

Lietuvas jaunā valdība sola atkārtot Polijas ceļu "revolūciju" Lietuvā. Patlaban Lietuvā finansējums ceļiem nav pietiekams, lai saglabātu tos pašreizējā stāvoklī. Bez papildu finansējuma ceļi nolemti sabrukšanai. Sociāldemokrāti sola fundamentālas pārmaiņas – nākamgad Lietuvā tiks izveidots Ceļu fonds, kas sola piesaistīt papildu miljardus eiro tieši jaunu ceļu būvei un esošo uzturēšanai. Taču tas prasīs arī jaunus nodokļus: runa ir par vispārēju ceļa nodokli, ziņo portāls "kauno.diena.lt".

Automašīnu tirgū jauni krietni lētāki elektriskie automobiļi par nepilniem 26 000 eiro. Taču vidējā cenu starpība starp pilnībā elektrisku auto un iekšdedzes dzinēja auto joprojām ir ievērojama. Jauns iekšdedzes dzinēja automobilis pērn izmaksāja vidēji aptuveni 31 000 eiro, ieskaitot nodokļus, bet elektroauto – 56 000 eiro, liecina Somijas Automobiļu rūpniecības konfederācijas (AKL) dati, ziņo Somijas nacionālā televīzija YLE savā interneta portālā "yle.fi".

Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta (SVR) preses birojs 23. decembrī ziņoja, ka Moldovas prezidente Maija Sandu gatavo plānu ar spēku sagrābt Moldovas elektrostaciju neatzītajā Krievijas okupētajā Piedņestras Moldāvu Republikā pēc Krievijas un Ukrainas gāzes tranzīta līguma termiņa beigām 31. decembrī, ziņo sabiedrisko mediju "Radio Brīvība" un "Radio Brīvā Eiropa" interneta vietne "currenttime.tv".

Jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa izteiktie draudi par jauniem tarifiem varētu būt sliktas ziņas Eiropas autoražotājiem, Eiropas jau tā sagrautajai autoindustrijai, ziņo “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā portālā "rferl.org".

Konteineru termināļa paplašināšana Gdaņskā tiks pabeigta nākamā gada otrajā pusē. Investīciju projektā ir aptuveni 470 miljoni eiro. Līdz ar investīciju apgūšanu Gdaņskas konteineru terminālis “Baltic Hub” kļūs par vienu no lielākajiem konteineru termināļu kompleksiem Eiropā, ziņo Polijas mediju platforma “www.wnp.pl”.

"Karš Igaunijā tiek apspriests pārāk bieži, radot cilvēkos bailes, tostarp bažas par bēgšanu no valsts. Tomēr karš nav nenovēršams," gada nogales intervijā Igaunijas televīzijā ETV sacīja prezidents Alars Kariss. Viņš uzsvēra, ka investīcijas valsts aizsardzībā ir svarīgas, lai karu novērstu, taču piebilda, ka arī kultūra un izglītība ir vienlīdz svarīgas.

Ir pagājis gads, kopš tika slēgta robeža starp Somiju un Krieviju. Lēmumu par robežas slēgšanu Somijas varas iestādes pieņēma, ņemot vērā draudus no augošajām migrantu plūsmām. Tie caur Krieviju mēģināja iekļūt Somijā, lai lūgtu tur patvērumu. Decembra vidū četrās Somijas pilsētās notika demonstrācijas, kurās protestētāji pieprasīja atvērt robežu legāliem ceļotājiem. Gada laikā krievvalodīgie somi vairākkārt ir izgājuši ielās, protestējot pret slēgto robežu. Situācija uz Somijas austrumu robežas nav vienkārša.

Var jau būt, ka pēc gadiem vēsturnieki 2024. gadā saskatīs kaut ko citu, ar ko šis gads būs bijis iezīmējies pasaules vēsturē, bet šobrīd nav šaubu, ka šī gada nozīmīgākais notikums ir Donalda Trampa atkārtota ievēlēšana par ASV prezidentu 5. novembrī.

Tūrisms neapsīkst arī ziemā. Ir iezīmējušies tūristu iecienītākie galamērķi ziemas sezonā. Tie ir Eiropas siltākie piekrastes reģioni. No desmit visvairāk apmeklētajiem galamērķiem septiņi atrodas Dienvideiropā, liecina Eiropas Komisijas mājaslapā apkopotā informācija.

"Mūs jau vairs nav jēgas uzskatīt par dzīvajiem,” saka Krievijas armijas nemitīgajās apšaudēs izdzīvojušie Ukrainas pilsētas Severskas iedzīvotāji. Par to, kā notiek dzīve, ja to var nosaukt par dzīvi, frontes zonā, reportāžu sagatavojuši “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” ziņu platformas “Current Time” žurnālisti.

Lai arī reti kurš apstrīdēs to, ka cilvēces attīstītākā daļa ir cieši saistīta ar eiropeisko kultūrtelpu jeb kristietības tradīciju, vienlaikus daļa no šīs attīstītās sabiedrības izvirza smagas apsūdzības kristietībai un līdz ar to arī visai Rietumu civilizācijai kā tādai. Rietumi esot visa ļaunuma sakne, bet vēl dziļāk parokoties – kristietība. Lūk, patiesais visu pasaules netaisnību cēlonis.

Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss intervijā mediju grupai “Funke”, kas publicēta “Deutsche Welle” 22. decembrī, pauda, ka Krievijas Federācija NATO teritorijai Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss intervijā mediju grupai “Funke”, kas publicēta “Deutsche Welle” 22. decembrī, pauda, ka Krievijas Federācija NATO teritorijai varētu uzbrukt dažu tuvāko gadu laikā. B. Pistoriuss brīdināja arī par Krievijas radītajiem hibrīddraudiem. Pirms nedēļas līdzīgi par karu ar NATO runāja Krievijas aizsardzības ministrs.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šonedēļ paziņoja, ka nepiekritīs Krievijas gāzes tranzītam, ja tā plūdīs caur Azerbaidžānu. Kijiva varot apsvērt Krievijas gāzes tranzītu caur Ukrainu, ja Krievija naudu par gāzi saņems tikai pēc kara beigām, raksta Polijas interneta medijs "wnp.pl".

Ukrainas Galvenās izmeklēšanas pārvaldes Ternopiļas apgabala policija uzsākusi kriminālizmeklēšanu par iespējamiem vardarbības faktiem Ukrainas armijā. Pastāv pamatotas aizdomas, ka Ukrainas bruņoto spēku 211. pontonu tiltu brigādes komandieris Oļegs Poberežņuks pret saviem padotajiem piekopis vardarbību. Izmeklēšana sākta, balstoties uz izdevuma “Ukrainska Pravda” publikāciju "Inženieru ģimenes iebiedēšana, naudas izspiešana, nepotisms un citi 211. pontonu tiltu brigādes noslēpumi", ziņo “Radio Brīvā Eiropa” un “Radio Brīvība” ziņu platformā “Current Time”.

Pēdējās nedēļās virs vairāku ASV štatu dzīvojamiem rajoniem, ierobežotām teritorijām, kritiskās infrastruktūras objektiem un armijas bāzēm ir pamanīti lidojoši objekti, kas varētu būt droni. Novērojumi ir radījuši intensīvu spiedienu uz federālajām aģentūrām, lai tās sniegtu vairāk informācijas par lidojošajiem objektiem. Valsts amatpersonas iedzīvotājus mudinājušas nomierināties un uzsvērušas, ka nav pierādījumu, kas liecinātu, ka droni rada draudus valsts drošībai, savā portālā "cnn.com" ziņo ASV televīzijas kanāls CNN.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas risināt sarunas ar Ukrainu, taču bez Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska līdzdalības, jo neatzīstot viņa varas leģitimitāti. Kijiva atbild: mēs risināsim sarunas pēc saviem noteikumiem, ziņo Polijas interneta medijs "wnp.pl".