Čehijas uzņēmums “Gepard Express” paziņojis par ieceri atklāt regulāru pasažieru vilcienu satiksmi maršrutā Prāga–Kauņa–Viļņa. Testa braucieni paredzēti jau augustā. Tas būs Eiropā garākais pasažieru vilciena maršruts.
Krievijas Ārlietu ministrija publicējusi sarakstu ar 81 ārvalstu mediju, kuriem tagad Krievijā ir bloķēta piekļuve. Pirms tam plašsaziņas līdzekļi Krievijā tika bloķēti katrs atsevišķi.
Kamēr Rīgā politiķi lemj, būt vai nebūt “Rail Baltica” atzaram uz Rīgu un lidostu “Rīga”, tikmēr lietuvieši jau rūpējās kā no jaunās dzelzceļa līnijas gūt maksimālu labumu Klaipēdas ostai un tās reģionam. Viņi vienojušies par atzara būvniecību no Klaipēdas uz “Rail Baltic” mezglu Kauņā.
Pagājušā gada oktobrī teroristiskā organizācija “Hamās” veica negaidītu liela mēroga uzbrukumu Izraēlai, nogalinot simtiem mierīgo iedzīvotāju, saņemot gūstā lielu skaitu ebreju un aizvedot viņus uz Gazas joslu. Izraēla ieveda armiju Gazā, lai dotu atbildi uzbrukumam savas valsts pastāvēšanai. Viens no Latvijas ebreju kopienas līderiem Dmitrijs Krupņikovs atsaucās Izraēlas valsts aicinājumam nākt palīgā. Viņš iesaistījās armijas pārtikas apgādē Bērševas pilsētā. Par to, kā Izraēlas pieredzi iespējams izmantot militārā konflikta gadījumā Latvijā, uzņēmējs dalījās ar nra.lv.
Kāpēc politiķis, kurš sevi uzskata par Krievijas prezidentu, pirmo reizi 24 gadu laikā ieradās KTDR (Ziemeļkoreja) – valstī, kas visai pasaulei ir diktatūras, nabadzības un totalitāras sabiedrības piemērs? Kāpēc Kremļa propaganda nosauca KTDR par Krievijas nākotnes tēlu?
Putina pompozā vizīte Phenjanā pie diktatoru cunftes kolēģa Kima Čenuna iezīmē ne vairāk un ne mazāk kā jaunu lappusi cilvēces vēsturē. Skaidri, bez aizplīvurojumiem tiek pasaulei demonstrēta jaunā konstrukcija: Krievijas – Ziemeļkorejas ass. Parakstot “visaptverošas stratēģiskās partnerības” līgumu, abi diktatori it kā nostājas kopā ar mugurām pret pārējo naidīgo cilvēci, kura it kā grib viņiem atņemt smagā, asiņainā cīņā iegūto varu.
Ogre ir Ukrainas pilsētas Čerņihivas sadraudzības pilsēta. Tajā ir aptuveni 300 tūkstoši iedzīvotāju. Ļaužu skaits kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma ir jūtami pieaudzis. Tas tāpēc, ka uz relatīvi mazāk apdraudēto Čerņihivu ir pārcēlušies iedzīvotāji no citiem valsts apgabaliem, kas ir okupēti vai kur pašlaik norisinās sīva karadarbība – no Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas, Hersonas un arī no Čerņihivas apgabala austrumiem.
Neatkarīgā ved pikapu uz kara plosīto Ukrainu. Kad tas nonāk Ukrainā, karavīri uz tā uzmontē ložmetēju, un tas kļūst par noderīgu, mobilu ierīci, lai triektu nost ienaidnieka dronus.
Kārtējo reizi pierādījies, ka runas par “atbalstītāju noguršanu no kara Ukrainā” ir biju šas muļķības: šonedēļ uz Ukrainu izripojis 147. “twitterkonvojs”, bet pēdējā laikā brīvprātīgo šoferu un mehāniķu skaits pat pieaudzis.
Draudi, ka karā ar Ukrainu varētu iesaistīties arī Baltkrievija, pastāv jau kopš 2022. gada 24. februāra, un šis ir viens no scenārijiem, ar ko Ukrainai nākas rēķināties. BBC izpētījis, vai Baltkrievijas armija ir reāls drauds tās kaimiņvalstīm, tajā skaitā arī Latvijai.
Kristīgais sludinātājs un brīvprātīgais Sergijs Meļjaņecs kopā ar sievu un bērniem no Baltkrievijas evakuējās pēc izolatorā pavadītajām 25 diennaktīm. “Kontekst.lv” stāsta par šo drosmīgo cilvēku, kurš līdz pēdējam gāja uz politiskām tiesas prāvām, lai atbalstītu tiesājamos un nodotu informāciju cilvēktiesību aizstāvjiem.
Kopš Ukrainas kara sākuma ir notikušas vairākas karagūstekņu apmaiņas starp Ukrainu un Krieviju. Lietuvietis Kosts Rimša, kas konsultēja Ukrainu gūstekņu apmaiņā, stāsta, ka Krievijas sarunu vedēji ir neprognozējami un viss process ir psiholoģiski mokošs un garš, vēsta tv3.lt.
Krievijas pilsone Anastasija Lavruhina atvērusi Tallinā kafejnīcu “Kofeman”, ko pati sauc par “vispatriotiskāko Igaunijā”. Iztaujājām Nastju, kāpēc nav jābaidās riskēt, kādēļ jāuztur demokrātiskas cenas kafijai, kādēļ bārmeņiem ir vajadzīgs psihologs un kā cept kūkas, lai cilvēki pēc tām brauktu no citām apdzīvotām vietām.
Parlamenta vēlēšanas Dienvidāfrikas Republikā (DĀR) mūs var interesēt pirmām kārtām kā vēlēšanas, kurās uz vienas zemes saduras divas izteikti atšķirīgas kultūras. Var pat teikt civilizācijas. Būru jeb afrikāneru kultūra ar tās eiropeiskajām, kristietiskajām saknēm un dažādu Āfrikas kontinenta tautu kultūra.
Vācijā atrasti grēkāži, kurus sodīt par to, ka kopš pēdējās gadu mijas visās Vācijas malās cilvēki ielikuši populāra šlāgera melodijā vārdus “ārzemniekus ārā, ārzemniekus ārā, Vāciju vāciešiem, ārzemniekus ārā”.
Ņujorkas tiesas zvērināto lēmums atzīt bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu par vainīgu visos 34 apsūdzības punktos izraisīja neviltotu uzvaras eiforiju nekritisko antitrampistu nometnē. Kā teicis Imants Ziedonis: “Un tādas lielas laimes nemaz nav. [..] Ir tikai tādas mazas laimītes. Ir tikai tādi mazi ikdienības prieki.” Trampa atzīšana par vainīgu ļāva miljoniem cilvēku visā pasaulē izbaudīt šo mazo, ikdienības laimīti.
Karš Ukrainā, kura aktīvā fāze turpinās jau trešo gadu, ir visai dīvains karš. Krievija gandrīz katru dienu nežēlīgi apšauda Ukrainas pilsētas, infrastruktūru, civilos objektus, bet Ukraina nedrīkst dot pretī un apšaudīt objektus Krievijas teritorijā ar Rietumu piegādātajiem ieročiem. Nav runa tikai par civilajiem objektiem. Aizliegums attiecas arī uz militārajiem mērķiem.
Diskusijā, kas norisinājās Tallinas platformas “Reforum” ietvaros, piedalījās Krievijas politiskais analītiķis un publicists Fjodors Krašeņiņņikovs. Diskusijas dalībnieki sprieda, vai Krievijai ir izredzes kļūt par normālu demokrātisku valsti. Publicējam diskusijas fragmentus.
Šobrīd Eiropas pilsētās ir vērojama paaugstināta interese par urbāno lauksaimniecību. Pameklējot “Google”, var atrast ļoti daudz publikāciju par šo tēmu.
Ungārija kārtējo reizi nobloķējusi ES palīdzību Ukrainai. Šoreiz tie ir 6,5 miljardi eiro. Pamatā tie ir nesen izveidotā Eiropas Miera fonda pieci miljardi eiro. Eiropas Padomes ārlietu ministru apspriedē pirmdien Ungārijas ārlietu ministrs Peters Sijarto skaidri, bez aplinkiem paziņoja, ka šādas naudas piešķiršana Ukrainai Ungārijai nav pieņemama. Ņemot vērā, ka ES lēmums jāpieņem vienbalsīgi, tad nu atliek noplātīt rokas un teikt: nu, tad neko.
