Pasaulē

Somijā sākusies gadiem ilgi lietotā dzelzceļa tīkla atjaunošana. Projekta īstenošana radikāli uzlabos vilcienu kustības drošību kopumā. Somijas dzelzceļš sācis testēt nākamo desmitgažu drošības tehnoloģijas. Jaunā piekļuves kontroles sistēma "Digirata" sniegs reāllaika informāciju par vilcienu kustību un padarīs dzelzceļa transportu drošāku un paredzamāku pasažieriem un kravām.

***

Ziņojumi par biļetenu bojāšanu, urnu pieliešanu ar tinti un “briljantzaļo”, petardes spridzināšana iecirknī — tas viss līdzinās Ukrainas vēlēšanu procesam, tikai pirms gadiem divdesmit, kārtējo reizi parādot, ka Krievija savās pilsoniskās sabiedrības izpausmēs apstājusies līdz ar Putina nākšanu pie varas, kamēr Ukrainā notiek attīstība.

Vitālijs Portņikovs ir pazīstams Ukrainas žurnālists, kurš šobrīd dzīvo Kijivā, bet, kā pats apgalvoja jau pēc intervijas, gandrīz visu saprotot arī latviski, jo bērnību pavadījis Latvijā un arī vēlākos gados šeit bieži viesojies.

Lietuvas Žurnālistu savienības prezidents Daiņus Radzevičs intervijā “Neatkarīgajai” izklāsta savu redzējumu par to, cik Lietuva, tās vadītāji un tauta ir gatava Krievijas uzbrukumam. Žurnālists uzsver: gatavoties atvairīt ienaidnieku, gatavoties karam nekad nav par vēlu. Viņš skaidro, kādēļ sabiedrībai daudz kas netiek stāstīts.

Ungārijas autoritārā līdera Viktora Orbāna izteikumi Ungārijas nacionālajā televīzijā pēc vizītes ASV, kur viņš tikās ar ASV prezidenta amata kandidātu Donaldu Trampu (bet netikās ar esošo prezidentu Džo Baidenu), ir vērtīgi kaut vai tāpēc vien, ka viņi abi – Orbāns un Tramps – ir cilvēki, kurus vieno pasaules redzējums. Tāpēc viņi lieliski viens otrs saprot.

Filozofs Aleksandrs Morozovs, kurš ir zinātniskais līdzstrādnieks Kārļa universitātes Prāgā paspārnē strādājošajā Borisa Ņemcova vārdā nosauktajā Akadēmiskajā Krievijas pētījumu centrā, “Kontekst.lv” korespondentam pastāstīja par demokrātiskā tranzīta izgāšanās cēloņiem Krievijā un jaunās krievu emigrācijas nākotnes izredzēm.

Pasaulē dažādas interneta vietnes mēdz veidot labāko, skaistāko un modernāko tramvaju topus, valstu un pilsētu tramvajus sarindojot no pirmās līdz desmitajai vietai. Šoreiz piedāvājam tūrisma ceļveža "www.europeanbestdestinations.com" izvēli un skatījumu uz Eiropas tradicionālajiem un mūsdienu tramvajiem Vācijā, Šveicē, Portugālē, Ungārijā, Francijā un Itālijā.

Īrijas Republikas vēlētāji 8. marta referendumā ar pārliecinošu balsu vairākumu nobalsoja pret Īrijas konstitūcijas grozīšanu.

Nolemts, ka Vācijas Bavārijas federālās zemes galvaspilsētas Minhenes "S-Bahn" vilcienu pasažieri pārvietosies ar Vācijā modernākajiem vilcieniem. "Siemens Mobility" piegādās 90 jaunus "S-Bahn" vilcienus, kuru garums pārsniegs 200 metrus, bet izmaksas – divus miljardus eiro. Tie būs jauni XXL formāta transportlīdzekļi, kas pirmo reizi Vācijā būs bez vagonu savienojumu šaurajām vietām – tātad daudz ērtāki pasažieriem. Tie būs aprīkoti ar nākotnes tehnoloģijām.

Uzreiz jāsaka, ka šis sadalījums “pareizajās” un “disidentiskajās” filmās ir visai nosacīts un patiesībā par labākās filmas titulu svētdienas vakarā cīnīsies desmit filmas, kuras visas kaut kādā aspektā ir izcilas.

Tie, kas daudz ceļo pa Vāciju, zinās, ka tās lielākajās metropolēs, piemēram, Berlīnē, Hamburgā, Štutgartē vai Reinas-Mainas apgabalā, dzelzceļa kompānijai "Deutsche Bahn" ir arī jaunākais brālis "S-Bahn" – vilcientramvajs jeb pilsētas un piepilsētas sabiedriskā sliežu transporta līdzeklis, kurš var pārvietoties gan pa dzelzceļa sliedēm, gan pa tramvaja sliežu tīklu pilsētā. "S-Bahn" ģimenes čaklākie vilcieni ripo Berlīnē, Hamburgā, Štutgartē, Minhenē un citās Vācijas pilsētās.

“Kontekst.lv” tikās Lietuvā ar vienu no Brīvās Krievijas foruma dibinātājiem, politiķi un Kremļa kritiķi Gariju Kasparovu. Lūk, ko viņš sacīja par Navaļniju, Putina režīmu, “virtuālo Taivānu” Krievijas pilsoņiem, Krievijas pases lāstu un dialoga ar Maskavu neiespējamību.

Krievijas antiputiniskās kustības līdera Alekseja Navaļnija bēres piektdien izvērtās visai plašā pret režīmu vērstā demonstrācijā. Lai arī Kremlis darīja gandrīz visu iespējamo, lai šīs bēres paietu pēc iespējas neievērojamāk un klusāk, sanāca tieši otrādi.

Vera un Andrejs Volnas ir ārsti no Krievijas. Karam sākoties, viņi pārcēlās uz dzīvi Igaunijā, jo šis karš viņiem nebija pieņemams. Andrejs savulaik piedalījās Alekseja Navaļnija saindēšanas izmeklēšanā. Šobrīd viņš kā ārsts traumatologs strādā Ukrainā un ārstē Ukrainas karavīrus. Savukārt Vera atrodas Tallinā, kur nesen uzstājās Ukrainas atbalsta mītiņā pie Krievijas vēstniecības. Lūk, ko viņa teica šajā pasākumā.

“Kontekst.lv” sarunājas ar Latvijas brīvprātīgajiem, kas kopā ar ukraiņiem karo pret Krievijas armiju.

Francijas prezidenta Emanuela Makrona izteikumi par to, ka nevarot izslēgt iespēju, ka kādā brīdī Ukrainā varētu parādīties arī Rietumu karavīri, izraisījuši plašu rezonansi pasaulē. Krievijā šī ziņa izraisīja kārtējo draudu lavīnu, kurai de facto piebalsoja Rietumu politiķi, gandrīz vienbalsīgi norobežojoties no šī Makrona “izlēciena”.

Pirms diviem gadiem sākās Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā. Vienā vārdā – karš. Mums kaimiņos. Tikai tagad ar atpakaļejošu datumu varam apjaust, cik gan ļoti mums paveicās, ka Putins par agresijas upuri neizvēlējās mūs. Izlaidīsim spriedelējumus par mūsu pašu bruņoto spēku kaujas spējām un NATO rīcību šādā gadījumā, jo vēsture kāda ir, tāda ir. Nav ko fantazēt par tēmu – kā būtu, ja būtu.

Poļu zemnieku robežas ar Ukrainu bloķēšana un uz sliedēm vai ceļmalā izbērtie Ukrainas graudi rada nepatīkamas sajūtas ikvienam, kurš jūt līdzi Ukrainai tās cīņā pret agresoru. Polija, kura kara sākumā bija viena no dedzīgākajām Ukrainas atbalstītājām, tagad ar to regulāri plēšas. Kas notiek? “Maskavas roka”, iekšpolitiskās cīņas vai visu ķīviņu biežākais cēlonis – nauda?

Vācijas uzņēmums "Siemens Mobility" ir izveidojis viedo vilcienu nomas meitasuzņēmumu, kas paredzēts, lai palīdzētu nomāt vilcienus, kas brauc ar akumulatoriem, ūdeņradi, kā arī klasiskos elektriskos vilcienus. Sākotnēji uzņēmums darbosies Vācijā, bet vidējā termiņā plāno paplašināties visā Eiropā. Latvijā vilcienus vai atsevišķus vagonus iespējams nomāt tematiskiem pasākumiem vai citām aktivitātēm.

2023. gada oktobrī Aļina Nagornaja un Igors Slučaks ar diviem maziem bērniem – trīsgadīgo Stefanu un gadu veco Tadevušu – pārcēlās uz dzīvi Viļņā. Kā sākās šis stāsts ar laimīgām beigām?

Somijas galvaspilsēta Helsinki cer, ka 2027. gadā projekta "Crown Bridges" ("Kroņa tilti") ietvaros tiks uzbūvēts jauns tilts, pa kuru kursēs tikai tramvajs. Paralēli tam atradīsies velo/gājēju celiņš, kas ne tikai savienos pilsētas centru ar strauji augošo Lājasalo salu, bet arī papildinās tās videi draudzīgo transporta kultūru.