Sākums

Kodolieroču izmantošanu cilvēcei grūti iztēloties, un nav prātam aptverams, kādas varētu būt sekas – viens no atomkara rezultātiem var būt pilnīga apokalipse jeb visu dzīvo radību bojāeja uz planētas. Arī “maigāks scenārijs” nesola neko jauku – mirs simti miljonu cilvēku, bet dzīvi palikušie cietīs no bada, ko izraisīs “kodolziema”, mocīsies ar onkoloģiskām un ģenētisku kroplību slimībām, kas tiks mantotas no paaudzes paaudzē, saindētajās teritorijās desmitiem gadu nebūs iespējams dzīvot, pa pasauli klīdīs bēgļu miljoni, cilvēki marodierēs, lai izdzīvotu.

Līdz ar Elektronisko iepirkumu sistēmas mājaslapā publicēto noslēguma ziņojumu ir noslēdzies Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) izsludinātais konkurss par mobilo telefonu ar interneta pieslēgumu nomu. Kā liecina rezultāti, jau ceturto reizi pēc kārtas šajā konkursā konsekventi ir uzvarējusi SIA “LMT Retail & Logistics” (LMT) un šogad pašvaldību vēlēšanās attiecīgā pozīcija izmaksās nedaudz virs 350 tūkstošiem eiro – līdzīgi kā pērn notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Šī nedēļa Igaunijā iesākās ar izmaiņām valdībā un valdošajā koalīcijā. Atšķirībā no Latvijas, kur Evikas Siliņas valdībā notiek nemitīgas “gultu pārbīdes”, Igaunijas Kristena Mihala kabinets rīkojās enerģiskāk. No koalīcijas, līdz ar to arī no valdības tika izmesta trešā partnere – Sociāldemokrātu partija (SD).

Ģimenes ar trijiem bērniem var saņemt valsts dāvinājumu - astoņus līdz desmit tūkstošus eiro gadījumā, ja tās pērk vai būvē mājokli.

Sabiedrībā aug neziņa par to, kādēļ kara apstākļos valdība nespēj pieņemt izšķirīgus lēmumus kaut vai par tēriņu samazināšanu. Tā vietā, lai lemtu par vairāku valsts pārvaldes struktūru, daudzu pārvaldes funkciju un līdz ar to arī darba vietu likvidēšanu, valdība lemj izveidot darba grupu birokrātijas mazināšanai. Kas traucē valdībai pieņemt radikālus lēmumus, atbilstošus jaunajiem pasaules kārtības  izaicinājumiem?

Lai gan Latvijā pagājušajā gadā piesaistīti vairāk nekā 650 miljoni eiro investīcijās un biznesa vide attīstās, vairāki lieli zviedru uzņēmumi paziņojuši par aiziešanu no Baltijas tirgus. Vai tas ir signāls bažām vai tikai dabiska tirgus dinamika? Eksperti mierina, bet jautājumi paliek.

"Ja teļus sadzen no četrām mazām kūtiņām vienā lielā kūtī, teļu jau mazāk nepaliek," tā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts Ingmārs Līdaka (AS) komentē ideju par iestāžu apvienošanu.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs svētdien, 9. martā, intervijā britu televīzijas kanālam “Sky News” aicināja citas Eiropas valstis sekot Latvijas piemēram un ieviest obligāto iesaukumu militārajā dienestā, jo Eiropa esot militāri “diezgan vāja”.

Polija gatavojas visu pieaugušo vīriešu militārajai apmācībai un aizvien uzstājīgāk runā par vajadzību militārajā arsenālā iekļaut kodolieročus. Latvija tikmēr bikli runā par obligāto militāro dienestu, bet, ar ko un kā stiprināsim savu bruņojumu, nekas pārliecinoši netiek stāstīts. Mūsu aptaujātie eksperti ir bargi: pietiek nodarboties ar zaļā kursa sektantismu – tauta no valdības gaida izlēmīgu rīcību.

Valdības uzrāviena 4x4 prioritātes 2025. gadam, “restarts”, birokrātijas mazināšana par 25% pagaidām Evikas Siliņas (“Jaunā vienotība”) Ministru kabinetā jau izpaudusies kā triju ministru nomaiņa. Esot pietaupīts vēl kāds gardumiņš. Taču sabiedrība no Latvijas politiķiem gaida ko vairāk nekā dažu ministru nomaiņu, tā gaida reālu atsvabināšanu no nevajadzīgas birokrātijas nastas un žņaugiem, tā gaida godīgāku, caurskatāmāku valsts pārvaldi.

Centrālās statistikas pārvaldes vakar atzītās 12 mēnešu inflācijas 3,7% neatbilst ne Eiropas Centrālās bankas solītajiem 2%, ne reālajai inflācijai, kas reizes divas vai pat vairāk augstāka nekā oficiālā.

Sestdien, 8. martā, biedrība “Centrs Marta” rīkoja tradicionālo Sieviešu dienas solidaritātes gājienu par sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesību. Par gājiena mērķiem nav un nevar būt nekādu iebildumu. Jautājumi rodas par ko citu. Par pasākuma vizuālajā noformējumā izmantoto valodu. Par to, ka plakāti pārsvarā bija angļu valodā. Objektivitātes labad atzīmēsim, ka bija arī plakāti latviešu valodā, bet tie bija mazākumā.

Elektrības biržas NordPool dati parāda elektrības cenas celšanos Latvijā no vidēji 74,78 eiro par megavatstundu (MWh) 2024. gada februārī līdz vidēji 151,78 eiro/MWh šā gada februārī.

Tīmekļa vietne “CBC News” ziņo par kādu Kanādas pusaudzi Leikenu Pavanu, kurš savervēts spiegošanai Krievijas labā, tagad viņš atrodas Polijas cietumā. Viņa ģimene cer, ka pusaudzim tomēr nenāksies izciest visu sodu – 20 mēnešus – cietumā. Pusaudža māte Andelīna Nelsone stāsta, ka puisis savervēts 2024. gada pavasarī. Tas noticis Krievijas okupētajā Doneckā, kad devies uz turieni, lai brīvprātīgi strādātu kādā humānās palīdzības organizācijā. Pavans tika apsūdzēts par “piedalīšanos Krievijas izlūkdienestu darbībās pret Polijas Republiku”, un viņš savu vainu atzinis. Kas notiek Latvijā ar spiegu vervēšanu? Par to runājam ar Kārli Daukštu un Juri Rozenvaldu.

“airBaltic” tēla aprūpētāji, kvēli fani un atbalstītāji, arī tie, kas lekni dzīvojuši uz “airBaltic” naudas, turpina aizstāvēt “airBaltic” vadību un mācīt Latvijas sabiedrību par finanšu pratību un finanšu tirgus instrumentiem, to pārvaldniekiem, kā arī aicina rosināt kriminālprocesus pret visiem neprašām, kas nesaprot un nenovērtē Gausa uzbūvētās finanšu piramīdas spozmi. Tikmēr neviens no īpašniekiem nevēlas satraukties par to, ka “airBaltic” teju visa manta 449 miljonu eiro apmērā ir un paliek apķīlāta par labu Lielbritānijā bāzētam trasta kantorim U.S. BANK TRUSTEES LIMITED, reģ. nr. 1000378571, kurā pēc noklusējuma ir nodalīta juridiskā kontrole no beneficiāriem (PLG).

Pagājušajā nedēļā Krievija pret Ukrainu vērsa neskaitāmus militārus uzbrukumus, ierastajā stilā lidināja uz Ukrainas pilsētām raķetes un bumbas, lai nogalinātu bērnus, dakterus, ugunsdzēsējus un mājsaimnieces. Nekā īpaši jauna. Taču tā tikai šķiet.

Jaunajā Rīgas teātrī (JTR) sadedzināta papīra smaku nomainījušas smaržas, kas izplatās apelsīna miziņu rīvēšanas un baltmaizes grauzdēšanas laikā.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Gatis Liepiņš (JV) saredz iespēju ievērojami ietaupīt uz personāla izmaksu rēķina valsts kapitālsabiedrībās.

Bija paredzēts, ka digitalizācija Somijas darba vidē ietaupīs laiku, taču tā atnesusi steigu – biroja darbā steiga un spriedze pieaug. Valsts sektorā valda īpašs sasprindzinājums, jo darbinieku trūkums vēl vairāk saasina steigu. Medmāsas un sociālajā jomā strādājošie neapmierināti, ka viņiem jākļūst par sekretāriem un dokumentu aizpildītājiem, bet garīgā darba veicējiem steiga vēl vairāk noslogo smadzenes, veicinot stresu un izdegšanu, ziņo Somijas nacionālā televīzija YLE savā interneta portālā "yle.fi".

Analizējot Latvijas budžeta struktūru, galvenokārt izdevumus un to dinamiku gan ministriju dalījumā, gan salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņiem, Latvijas Bankas ekonomistes Baiba Brusbārde un Linda Oliņa secinājušas, ka Latvijā publisko izdevumu apjoms pēdējo desmit gadu laikā strauji pieaudzis un 2024. gadā varētu būt sasniedzis ap 46% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ceturtdien Saeimas sēdē jauno Evikas Siliņas valdības ministru apstiprināšana notika bez mazākās aizķeršanās. Kā tas tika jau iepriekš prognozēts. Īstenojās tas scenārijs, kurš paredz esošās koalīcijas turpmāku darbu tajā pašā ritmā un kapacitātē, lai ko teiktu dažādi oponenti.

*