Krievijas un Ukrainas dronu karā puses ne tikai sacenšas arvien ātrāku, lielāku, tālāk lidojošu, klusāk lidojošu, miniatūrāku un visādos citos veidos daudzveidīgāku dronu izstrādē, bet arī uzbrūkošo dronu likvidācijā, kas tagad jau ir atsevišķs kara vešanas aspekts.
No Ukrainas prezidenta Zelenska ikvakara uzrunas: “Mums no ATACMS nav nekādas jēgas, kamēr Baidena/Harisas administrācija mums aizliedz iznīcināt Krievijas lidmašīnas, pirms tās paceļas gaisā. Krievijas lidmašīnas brīvi paceļas un iznīcina visu savā ceļā, un mums neļauj to apturēt. Mēs varētu lidmašīnām likt atkāpties no šiem lidlaukiem, bet mūs piespiež zaudēt.”
Eiropas Komisijas Pētniecības un inovāciju ģenerāldirektorāts sarindojis 27 Eiropas Savienības dalībvalstis pēc inovāciju rādītājiem, kuru apkopojums gala indeksā dod Latvijai trešo vietu – bet trešo vietu no beigām.
Pagājušajā nedēļā uz Vašingtonu devās īpaša Ukrainas delegācija, kuras sastāvā ir Ukrainas premjerministra pirmā vietniece Jūlija Sviridenko, aizsardzības ministrs Rustems Umerovs, ģenerālštāba pārstāvji un prezidenta kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks. Vizītes mērķis bija izspiest (tas būtu precīzākais vārds) no Pentagona atļauju izmantot Rietumu raķetes apšaudēm pa militāriem mērķiem Krievijā.
Evikas Siliņas (“Jaunā vienotība”) valdība drudžainā steigā un stingrā slepenībā lēmusi, ka Latvijai vairs nav vajadzīga savas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” akciju kontrolpakete. 26 gadu laikā šajā uzņēmumā no valsts budžeta ir iepumpēti 500 miljoni eiro, bet tagad ministri izdomājuši, ka aviokompāniju var “uzsist gaisā”, paturot valsts rīcībā 25% akciju.
“Sajūtas labākas nekā pērn. Pirmkārt, tāpēc, ka manis vadītajā skolā netrūkst neviena pedagoga. Ir ieviesti dažādi jauninājumi, ir nedaudz sarežģītāks stundu saraksts, ir iesācēju grupas vācu valodā, savukārt pamatskolas klasēs sākam mācīt spāņu valodu.” Tā par jauno mācību gadu stāsta Rūdolfs Kalvāns, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents. Kas notiek skolās, un kas notiek ar skolām?
Pensiju likumā plānotas izmaiņas, lai precizētu apdrošināšanas stāža noteikšanu pensijas iegūšanai. Turpmāk, piešķirot valsts vecuma pensiju, bijušajās PSRS republikās uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi tiks ieskaitīti apdrošināšanas stāžā tikai tiem, kuri būs snieguši noteiktu ieguldījumu esošās valsts pensiju sistēmas uzturēšanā.
“Uz kopā būšanu un svinībām ar trīsainiem elementiem plkst. 18.33 Ģertrūdes ielas teātrī” pagājušajā nedēļā aicināja trīsmeiteņu grupa “Trīsas”, lai “kolektīvā triumfa laikā dotu iespēju atskatīties uz “Trīsu” trīs gadu pieredzi kopā ar “Trīsu” draugiem un viesiem”, kā arī prezentētu savu jauno albumu “21. gs. bērniņš”. Ja kāds domā, ka pulksten 18.33 ielūgumā bija minēts tikai šovam, tad nē – pasākums tiešām sākās laikā, kā jau tas teātrī pieklājas!
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs ir vecākais publiskais muzejs Latvijā un Baltijā, kā arī viens no vecākajiem Eiropā. Muzejam ir trīs filiāles: Ainažu jūrskolas muzejs un Rīgā – Mencendorfa nams, Rīdzinieku 17.–18. gs. māja-muzejs un Latvijas Fotogrāfijas muzejs. Kuģniecības muzejs atrodas Vecrīgā, ievērojamā 13.–20. gs. arhitektūras piemineklī – Rīgas Doma ansamblī. Muzeja direktore Liene Johansone-Kuzmina "Neatkarīgajai" stāsta, ka muzejs ir gatavs ārkārtas situācijām, taču ne karam. Tam neviens muzejs nav gatavs.
“Jebkurš biznesā, tajā skaitā lauksaimnieks, skatās savus izdevumus – barība, tehnika, turēšana un tā tālāk. Tagad pie visa pieplusojas arī šis nodoklis. Attiecīgi tāpat tirgū pieaugs cena gala produktam,” komentējot Dānijas lēmumu ieviest pirmajiem pasaulē oglekļa nodokli mājlopiem, intervijā “Neatkarīgajai” teic Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) “VAKS” valdes priekšsēdētājs un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.
Jebkurai armijai bīstami, bet Krievijas armijai ārkārtīgi bīstami atkāpties no jau ieņemtajām teritorijām, kurās pretinieks tādā gadījumā atradīs liecības par padzītās armijas pastrādātajiem kara noziegumiem.
Pagājušās nedēļas latvju mūzikas aktualitāte Nr. 1 – ar īpašu dzimšanas dienas koncertu Rīgas cirkā atzīmētā grupas “Instrumenti” jaunā studijas albuma “Runā Rīga” klajā nākšana.
Krievija atzina Latvijas Republikas neatkarību 1991. gada 24. augustā, taču Krievijas karaspēks no mūsu valsts tika izvests pirms 30 gadiem – tikai 1994. gada 31. augustā. Tās bija padomju okupācijas īstās beigas, un tikai šis beigu punkts deva iespēju Latvijai iestāties ES un NATO. Līdz tam Latvijā bāzējās no 50 000, iespējams, līdz pat 100 000 krievu militārpersonu (to skaits nemitīgi mainījās), karaspēka daļas atradās 24 no 26 administratīvajiem Latvijas rajoniem. Šis melnais pūlis bija reāls drauds mūsu neatkarībai. Krievijas armijas izvešana nenotika vienkārši.
Par spīti asiem iebildumiem sociālajos tīklos, rakstiem medijos; par spīti Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča skaidri paustajiem iebildumiem, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) nepārskatīšot topošās vienotās VSIA “Latvijas sabiedriskais medijs” (LSM) valdes locekļu sastāvu un algas apmēru.
Kamēr visas pasaules skatieni pievērsti kaujām Donbasā un Kurskas apgabalā, tikmēr aprit divi gadi tikpat svarīgam procesam — ukraiņu izlūkvienību iesaistei cīņās Āfrikā pret turienes teroristu organizācijām, algotņu grupējumiem un tirānisku līderu vadītiem kaujinieku grupējumiem.
Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” ir lielākais mežu apsaimniekošanas uzņēmums valstī, kurš jau gadu desmitiem ir pierādījis savu darbības efektivitāti. Viens no uzņēmuma darbības veidiem ir enerģētiskās koksnes produktu jeb šķeldas sagatavošana.
Vēja parku projektiem jānovēl veiksme, lai piepildītos šovasar Nacionālajā klimata un enerģētikas plānā nospraustie mērķi līdz 2030. gadam uzcelt vēja parkus sauszemē ar 1,3 līdz 1,5 gigavatu (GW) kopējo jaudu un līdz 2035. gadam pabeigt Latvijas - Igaunijas atkrastes vēja parku ELWIND ar 1 GW jaudu.
Pagājušā gada augustā milzīgi krusas graudi Zemgalē, Vidzemē, Latgalē sabojāja jumtus, automašīnas, ābolu ražu un labības laukus. 11. jūlijā spēcīgs vējš lauza kokus Bauskā, taču izrādījās, ka tie bija tikai ziediņi salīdzinājumā ar 29. jūlija vētru, kas lielā daļā Latvijas nodarīja sen nepieredzētu postu.
Lai arī bijušā premjerministra un ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa politiskā karjera formāli noslēdzās vakar ar Saeimas deputāta mandāta nolikšanu, viņš bija ja ne politisks līķis, tad smags invalīds jau kopš Eiroparlamenta vēlēšanām šā gada 8. jūnijā.
Nav skaidrs, kāpēc ASV neļauj ukraiņiem veikt triecienus pa tālākiem mērķiem, kas atrodas Krievijā. Iestājies pamanāms jūklis: vienubrīd amerikāņi it kā atļauj ukraiņiem mērķēt un šaut uz Krievijā esošiem militārajiem objektiem, citubrīd tas tiek noliegts. Kas īsti notiek? Par to runājam ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, ekonomikas ministrs Viktors Valainis un finanšu ministrs Arvils Ašeradens no “Indexo bankas” (Indexo) darbības uzsākšanas pasākumam par godu izdekorētas skatuves izteica pārmetumus Latvijā šobrīd strādājošajām komercbankām un pieņēma Indexo valdes priekšsēdētāja Valda Sikšņa apliecinājumus, ka jaunā banka visu darīšot pa jaunam.
Turpinot atspoguļot Konkurences padomes (KP) vadības sniegto informāciju par farmācijas holdingkompānijas “AB City” veiksmes stāstu, secināms, ka farmācijas milža “AB City” pārstāvošie uzņēmēji savu interešu virzīšanai un biznesa nosargāšanai no iespējamām valsts represijām gatavojušies ļoti rūpīgi. Publiski pieejamā informācija atklāj, ka uzņēmējiem ne tikai ļoti brīnumainā kārtā izdevies panākt SIA “Latvijas aptieka” kapitāla daļu atsavināšanas termiņa pagarinājumu, bet arī sakārtot uzņēmumu struktūru tā, lai, gadījumā, ja arī valsts saņemtu dūšu lemt iekasēt sodu no farmācijas milžiem par konkurences pārkāpumiem farmācijas jomā, čiks vien sanāktu.
