Ko nozīmē būt blogerim interneta platformās; par ko un kā tiek veidots videosaturs, viens miljards skatījumu mēnesī – tas ir daudz vai maz; kādēļ blogeris andrejko_epta maina interneta segvārdu uz andrew_wawe; vai Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atsauksies blogera aicinājumam; ko nozīmē autortiesības blogeru pasaulē: kurās pasaules valstīs par skatījumiems maksā visvairāk – “nra.lv” intervija ar blogeri interneta segvārdā andrew_wawe Andreju Černuckiju un viņa draugu un menedžeri Romānu Nozdrinu.
“Mēs katru dienu svinam Ukrainas neatkarību,” smaidot saka Mārtiņš Malzubris, kad atgādinu, ka 24. augusts ir Ukrainas Neatkarības diena. Traumatologs, ortopēds un mikroķirurgs Mārtiņš Malzubris kopā ar kolēģi mikroķirurgu Olafu Libermani drīz pēc Krievijas iebrukuma devās uz Ukrainu, lai tur palīdzētu smagi ievainotajiem ukraiņu karavīriem. “Neatkarīgās” saruna ar Mārtiņu Malzubri, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas 4. nodaļas vadītāju.
Šajā nedēļas nogalē Ukraina svin 33 gadus neatkarīgas valsts statusā, un varam droši teikt: mūsdienās neviena cita Eiropas valsts nav cietusi tik smagi un atkārtoti kā Ukraina, un neviena cita valsts nav spējusi pārciest tik briesmīgus pāridarījumus, no tiem izejot ar paceltu galvu.
Operas un baleta cienītāju ieradumi, skatītāju vēlmes un gaidas, krāšņas izrādes un ovācijas – ir viena profesija kurā tas viss saplūst vienā harmoniskā veselumā: “Katrs vakars ir kā bingo vakars!” intervijā “Neatkarīgajai” stāsta vietu ierādītāja, programmu pārdevēja Beate Sprindžuka no Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB).
Kopš likumu izmaiņām, kas ļauj valsts fondēto pensiju shēmu pārvaldītājiem uzzināt savu pensiju fondu dalībniekus, pensiju 2. līmeņa dalībnieki aktīvāk maina ieguldījumu plānus.
Tajās piecpadsmit minūtēs tu juti, ka it kā zibens šautra izskrien cauri stingrajiem roku tvērieniem, kas savieno divus miljonus cilvēku Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Mēs, laikraksta “Atmoda” žurnālisti, bijām Rīgā, jo tālu nevarējām doties: vajadzēja veidot avīzi. Un tomēr uz brīdi iestājāmies ciešajā ķēdē, kas mūs visus vienoja alkās pēc brīvības. Tas notika 1989. gada 23. augustā. Šīs ne ar ko nesalīdzināmās akcijas koordinatore bija viena no toreizējām Latvijas Tautas frontes līderēm – Sandra Kalniete. Šobrīd – Eiropas Parlamenta deputāte un laikraksta “Neatkarīgā” viešņa.
Jau tas vien, ka premjerministre Evika Siliņa piekrita iet uz tiešraides interviju LTV raidījumā “Kas notiek Latvijā?”, jāvērtē kā drosmīgs solis, jo viņas priekšgājējs Krišjānis Kariņš uz to tā arī nesadūšojās. Viņš tam izrādījās par gļēvu.
Pretuzbrukuma operācijas trešajā nedēļā ukraiņu karavīri sākuši izteikt piesardzīgus stāstus par to, cik ilgi un pamatīgi gatavots prettrieciens, kuram — vismaz plānošanas stadijās — it kā esot bijis nosaukums “Nolādētās zemes”.
Vai pienāks laiks, kad “Ghetto Games” varēs trenēties arī ziemā zem jumta, vai Rīgas Centrāltirgus ir labāka vieta ielu sportam un jauniešu aktivitātēm, kādēļ mūsu basketbolisti palika bez medaļām, ko dara un plānot darīt “Ghetto Games” Latvijas reģionos un kā mums sokas saziņa ar igauņiem – “Neatkarīgās” saruna ar “Ghetto Games dibinātāju Raimondu Elbakjanu.
“Neatkarīgā” noskaidrojusi būtisku informāciju jo īpaši tiem uzņēmējiem, kuriem biznesā izveidojusies būtiska ietekme tirgū un Konkurences padome (KP) pielēmusi atsavināt kāda uzņēmuma kapitāla daļas, lai novērstu būtiskas negatīvas sekas tirgū.
Cik likumīgi ir ieraksti Uzņēmumu reģistrā “patiesā labuma guvējs uz pilnvarojuma līguma pamata”, ko nozīmē pilnvarojuma saņēmēja statuss; kādēļ uzņēmēji izmanto tieši šādu formulējumu uzņēmuma pārvaldītāja nominēšanai, nevis, piemēram, uztic uzņēmumu pārvaldīt uz prokūras pamata; vai centieni atrast vispatiesākos labuma guvējus vairo Latvijas ekonomisko potenciālu; ko Latvijai devusi lielā centība tikt vaļā no “netīrās” naudas un kur nauda pazūd – “Neatkarīgās” intervija ar zvērinātu advokātu, profesionālo pakalpojumu konsultāciju kompānijas BDO partneri Jāni Zelmeni.
Kremlis zibenīgi iznīcināja “Wagner” grupu pēc Prigožina gājiena uz Maskavu, bet faktiski atļauj Ukrainai nostiprināties Kurskas apgabalā, kā izskatās, uz ilgāku palikšanu: vēsture ļauj saprast, kāpēc no Kremļa puses seko it kā bezzobaina reakcija.
Latvijas Bankas prezidenta algu 161 947,21 eiro 2023. gadā (13 495,60 mēnesī) saņēmušais Mārtiņš Kazāks uz valdības sēdi, kurā izskatīja valsts budžeta pamatnostādnes nākamajam un turpmākajiem trijiem gadiem, neuzskatīja par vajadzīgu ierasties. Ministru kabinetu viņš uzrunāja attālināti.
Lai arī Veselības ministrija piedāvā uz pusi palielināt individuālo kompensāciju par zālēm onkoloģijas pacientiem, tas inovatīvo un dārgo medikamentu pieejamībā tikai nedaudz uzlabos situāciju.
Nemainīgi skaists un aizraujošs ir mūsu valdības darba teātris. Vakar sākās epizode ar nosaukumu “Valsts budžets”. Lai negarlaikotu aktīvākos sekotājus, pieķersimies, mūsuprāt, atraktīvākajiem kadriem (Ministru kabineta sēdi varēja vērot tiešraidē) un zīmīgākajiem vārdiem, jo – beigu beigās – “pirmā patiesi kreisi centriskā valdība”, kā to pērn nodēvēja progresistu deputāts Andris Šuvajevs, proletāriski un taisnīgi pievērsās tautas pamatvajadzībām. Jāteic gan, ar dažiem ieklupieniem.
It kā vispašsaaprotamākais apgalvojums nodara gauži gan premjerei Evikai Siliņai, gan viņas satiksmes ministram Kasparam Briškenam, tāpēc koalīcijas partneri ilgi cietās, līdz tomēr izlēma pateikt to, ko visa valsts gribēja dzirdēt.
Par kara stāvoklī esošās Ukrainas uzņemšanu ES – riski, iespējas un risinājumi; par militārās industrijas attīstības iespējām; par Ķīnas un Eiropas autotirgus, par ES enerģētikas problēmām – un vēl par daudz ko citu intervijā ar EP viceprezidentu Robertu Zīli (NA).
Apjausma, ka agri vai vēlu valsts budžetā veidosies neaizpildāms caurums, bija jau sen. Vēl iepriekšējās Krišjāņa Kariņa valdības laikā Finanšu ministrijas paspārnē tika izveidota Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa, kuras uzdevums bija reformēt nodokļu sistēmu atbilstoši mūsdienu ekonomikas un OECD prasībām.
Latvijas ostām un tāpat arī dzelzceļam pašlaik jāsamierinās ar kravu zudumu un jāizmanto laiks lietderīgi, vienojoties par labāko ostu pārvaldības veidu.
Iespējams Krievijas Federācijas armijas iebrukums Baltijā līdz šim tika uzskatīts par vienu no “bāzes scenārijiem”, bet tagad tāda varbūtība ievērojami samazinājusies, kad ukraiņiem nevis nākas atturēt Krievijas armiju, bet krieviem jau nākas aizstāvēties pret ukraiņiem.
Vīrs, tēvs, zemessargs, aktieris un režisors Intars Rešetins-Pētersons intervijā “nra.lv” stāsta par gatavību iet mežā un cīnīties pret ienaidnieku ar ieroci rokās, ja pienāks X stunda. Intars par savu uzkrāto pieredzi, notiekošo valstī un pasaulē runā skaidri un skaudri, saucot lietas īstajos vārdos.
Par to, no kā baidās fašistiskās Krievijas vadonis Vladimirs Putins; par to, kas viņu iedrošināja aizlidot uz Azerbaidžānu; vai Krievijas bruņoto spēku ģenerāļi ir gatavi sacelties pret Putinu; kāpēc kadirovieši aizbēga no Kurskas; kur izšķīdušas Putina sarkanās līnijas – un vēl par daudz ko citu “Neatkarīgās” saruna ar politologu Andi Kudoru.
