Šodien valdībā sāk skatīt 2025. gada valsts budžetu. Pagaidām tikai tiks “iztaustīti” ministriju pieprasījumi, ekonomiskās attīstības prognozes un izslavētā “fiskālā telpa”. Kopējā bilde iezīmējas biedējoša. Naudu vajag visiem un visam, prognozes ir sliktākas, nekā agrāk plānots, bet fiskālā telpa – negatīva.
Kurzemes pērle Liepāja Latvijai jau vairāk nekā gadsimtu dāsni devusi neskaitāmus izcilus valstsvīrus, mūziķus, skolotājus, komponistus un sportistus. Šovasar neatkārtojamo talantu buķetei pievienojies autosportists Mārtiņš Sesks, kura sniegums pasaules rallija čempionāta posmos sacēlis ažiotāžu visā tehnisko sporta veidu pasaulē – liepājnieks strauji ielauzies pasaules elitē.
Kādēļ valstij ir jāatbalsta rupjmaizes popularizēšana skolās; kādēļ tautai jātur godā rupjmaizes lietošana un tās popularizēšana; par rudzu maizes programmu izglītības iestādēs, par Latvijas rupjmaizes veselīgumu un īpašo smaržu un garšu “nra.lv” saruna ar “Lāču” maizes ceptuves saimnieku un maizniekmeistaru Normundu Skauģi.
Par ko īsti ir tiesīgs lemt Eiropas Parlaments (EP); kāda būs EP reakcija uz Ukrainas ofensīvu Krievijas teritorijā; kāda ir eiroparlamentāriešu attieksme pret Ungārijas premjeru Orbānu; pie kā ”prasījās” Krištopans un kur Staķis varētu būt “noderīgs” – par to un par daudz ko citu “Neatkarīgās” intervija ar EP viceprezidentu Robertu Zīli (NA).
Šogad pensijas pieaugums indeksācijas rezultātā būs lielāks nekā pērn – pensijas vidēji palielināsies par 30 līdz 50 eiro. Lielākie ieguvēji būs tie seniori, kuru pensijas ir ap 680 eiro un kuriem ir vairāk nekā 45 gadu darba stāžs. Šo senioru pensijas indeksācijā palielināsies pat par 70 eiro.
Evikas Siliņas valdība tuvojas sava pirmā gada darbības izvērtējumam. Viena no šīs valdības iezīmēm ir tās šķietamā dzelzsbetona stabilitāte. Pat šīs valdības ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa lidojumu skandāls vai nedienas ar “Rail Baltica” būtiski neiedragāja Siliņas valdības kopējo reitingu un koalīcijas iekšējo stabilitāti.
“Dzīve man vairs neko nesniedz. Esmu jau visu redzējis un piedzīvojis. Bet galvenais, ka es neieredzu šo laikmetu, man no tā kļūst nelabi. Neieredzu šos cilvēkus. Viss ir neīsti, viss – pakaļdarinājums. Cieņa vairs neeksistē, neviens nepilda savus solījumus. Nozīme ir tikai naudai. Katru dienu, no rīta līdz vakaram mēs dzirdam tikai par noziegumiem. Zinu, ka atstāšu šo pasauli bez nožēlas,” kādā 2018. gada intervijā teica izcilais Alēns Delons.
Ja par vasaras beigām parasti tiek spriests pēc āra gaisa temperatūras pazemināšanās, lapu dzeltēšanas, gājputnu pakošanās promlidošanai u.tml., tad muzikālā ziņā finiša līnija ir redzama pēc “Ezīšfesta” – kad notiek šis festivāls, tad viss, beigas ir tuvu. Diemžēl (tas no vasaras viedokļa) “Ezīšfests” ir klāt…
“Es esmu ļoti laimīga, ka šeit strādāju!” tā par savu darbu Latvijas Nacionālajā operā un baletā (LNOB) intervijā “Neatkarīgajai” teic baleta inspektore un bijusī baleta māksliniece Dace Lapiņa.
Gadu no gada stagnē Latvijas bērnu lasītprasmes rezultāti, lai neteiktu vēl sliktāk: nobažījušās ir gan skolas, gan universitātes, kur viņi pēc tam grib iestāties, toties aptaujātie grāmatizdevēji un tirgotāji ir pārliecināti, ka bērnu literatūra ir gandrīz vai vienīgā droši ejošā prece.
Jelgava Otrā pasaules kara laikā tika praktiski iznīcināta tāpēc, ka pilsēta izrādījās vienīgais vērā ņemamais šķērslis padomju armijas reidā, ar kuru Padomija pieteicās valdīt Baltijas jūrā.
Ambientā etnomūzika – ir arī tāds ne pārāk bieži sastopams mūzikas žanrs, ko pie mums pārstāv “Rāmi riti”. Šī grupa kļuvusi pazīstama jau pat Atlantijas okeāna otrā pusē, tāpēc par godu savai desmitajai jubilejai var klausītājiem drošu sirdi piedāvāt itin plašu muzikālo programmu arī ārpus Latvijas. Taču netiks aizmirsti arī pašmāju mūzikas cienītāji.
“Pašsajūta ir OK. Neesmu no mirējiem, vismaz pagaidām ne,” teic Evija Unāma, Latvijas Radio producente, labdarības maratona “Dod pieci” satura redaktore un vēstnese. Evija ar vēzi saslima divas reizes – 2011. un 2017. gadā, bet tika ar to galā. Nu nelaime ir atnākusi trešo reizi. Evijas sasirgšana atklāj arī bezcerīgo kaiti valstiskā līmenī, jo viņa nav vienīgā, kura cieš no šīs nelaimes.
Ukrainas bruņoto spēku negaidītais un vismaz pagaidām sekmīgais iebrukums Krievijā, Kurskas apgabalā, rada daudzus jautājumus. Gan par šī iebrukuma mērķiem, gan par šīs pārdrošās militārās operācijas sekām.
Valsts kompensēto laboratorisko izmeklējumu sarakstā iekļauts nozīmīgs izmeklējums savlaicīgai sirds mazspējas diagnosticēšanai un uzraudzībai, “Neatkarīgā” noskaidroja biedrībā “ParSirdi.lv”. Diemžēl daudzi pacienti par šo iespēju vēl nezina, bet kardiologi par to cīnījušies gadiem.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir tiesīgs uzsākt resorisko pārbaudi, ja iestādes redzeslokā nonāk informācija vai pierādījumi, kas varētu liecināt par iespējamu valsts amatpersonas iesaisti koruptīvās darbībās, bet ne gadījumos, kad kāda persona nepiekrīt vai nav apmierināta ar kādas publiskas personas institūcijas, konkrētā gadījumā – Konkurences padomes (KP), pieņemtajiem lēmumiem, atbildē “Neatkarīgajai” ar KNAB Komunikācijas nodaļas starpniecību norāda KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.
Lielākā daļa no Saeimas deputātiem uztver darbu parlamentā kā savu vienīgo, tomēr ir atsevišķi indivīdi, kas saņem papildu naudu no publiskā un pat privātā sektora. Viņu darbības ne reizi nav tikušas saskaņotas un tām nav izsniegtas atļaujas, izriet no Saeimas Juridiskā biroja atbildes.
Par olimpisko spēļu “dzimumorgānu skandālu” un tehnokrātu vēlmi pārveidot pasauli, par ģimenes dekonstrukciju un sievietēm armijā, par zootehnisku pieeju bērnu radīšanai un par daudz ko citu – saruna ar psihoterapeitu Viesturu Rudzīti.
Šobrīd sabiedrības neizpratni un sašutumu izraisījusi zāļu kompensāciju selektīva piešķiršana onkoloģijas pacientiem, kamēr “rupjmaizes popularizēšanai” piešķirti 300 000 eiro.
Konkurences padome (KP) nepiekrīt pārmetumiem par nepietiekamo darbību vai uzraudzību farmācijas tirgū, kā arī kategoriski noliedz jebkādas spekulācijas par labvēlības izrādīšanu vienam konkrētam tirgus spēlētājam, atbildē “Neatkarīgajai” ar KP komunikācijas nodaļas vadītājas Zanes Gorškovas starpniecību norāda KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis.
Tik daudz negāciju sociālajos tīklos par iztērēto valsts naudu bērnu atgriešanai. Vai tad labāk to naudu būtu izķēzīt kārtējām programmām, piemēram, valsts pārvaldes kapacitātes stiprināšanai vai liberāļu publisko sarunu festivālu rīkošanai?
