Latvijas Republikas Ārlietu ministrija izplatījusi ziņu, ka izdevies droši nogādāt mājās četrus nelaimes putnus, kas braukuši uz festivālu Baltkrievijā, taču jau uz robežas tikuši sagrābti un iemesti Baltkrievijas cietumā. Nebūtu jābrīnās, ka Baltkrievijas rīcību vadītu slēpti iemesli.
Šā gada pirmo sešu mēnešu demogrāfisko datu sensācija ir divreiz straujāks Latvijas kopējā iedzīvotāju skaita samazinājums nekā pagājušajā gadā, kas izskaidrojams ar latviešu valodu neprotošo Krievijas pilsoņu skaita izraidīšanu vai atstāšanu nelegālā, statistiķu uzskaitei gandrīz nepieejamā stāvoklī.
Liepājas mērs Gunārs Ansiņš vada pilsētu salīdzinoši nesen. Kopš iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā. Tad Liepājas partija, kuras saraksta pirmais numurs viņš bija, uzvarēja vēlēšanas, iegūstot sešas vietas no 15. Otrajā vietā atstājot Jāņa Vilnīša (iepriekšējā mēra) Reģionu apvienību.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau atlasījis vairāk nekā 70 tūkstošus cilvēku, kuriem neizprotami daudz naudas viņu banku kontos, lai viņi vai nu pierāda šīs nauda izcelsmi, vai atdod 1/5 daļu no šīs naudas valstij. Runa nav tikai par kontu atlikumiem, bet par naudas plūsmu 2023. gada laikā.
Vai koalīcija saplēsīsies un ierēdņiem atkal paaugstinās algas? Vai Edgars Rinkēvičs kļuvis par tautas prezidentu? Vai Krievija pārvērtusies par orku valsti? Vai mūsu sabiedrība ir atvērta kolaborācijai? Par to un daudz ko citu – “Neatkarīgās” intervija ar politologu Filipu Rajevski.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri (“Jaunā vienotība”) ir pirmais ministrs Evikas Sliņas valdībā, kurš ar cīņu par zāļu cenu samazināšanu, tēlaini sakot, pieteicis karu farmācijas nozarē būtisko ietekmi baudošiem uzņēmējiem. Šobrīd kautiņā ministra sabiedrotais ir kolēģis, ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), kura politiskā atbildībā atrodas Konkurences padome. Tās pieņemtajos lēmumos redzama pretimnākšana farmācijas milžiem. Vai Hosamam Abu Meri cīņā izdosies gūt virsroku un viņa sabiedrotie neaizmuks no kaujas lauka – “Neatkarīgās” ekspresintervija ar veselības ministru.
Kremļa propagandisti ik pa laikam biedējuši savu auditoriju ar to, ka “NATO kareivji izvietojas Ukrainā un tūlīt, tūlīt karos pret mums”, līdz šomēnes izrādījās, ka nevis NATO valstu spēki ieiet Ukrainā, bet gan ukraiņu armija iegājusi Kurskas apgabalā. Vecie scenāriji nonākuši miskastē, jāzīmē jauni.
Sūtot atlētu komandu uz olimpiskajām spēlēm, katra nācija vēlas sasniegt labāko iespējamo rezultātu, uz ko cerēt ļauj sportistu meistarības līmenis un vieta savā sporta veidā pasaules rangā. Latvijai Parīzes spēlēs bija vairāki reāli medaļu pretendenti, bet neviens nespēja parādīt labāko sniegumu izšķirošajā brīdī, kas liedza iegūt kāroto medaļu. Mūsu valsts paliek bez cēlmetāla otrajās vasaras olimpiskajās spēlēs no pēdējām trim. Tas ir zināms trauksmes zvans visai sporta (bez)sistēmai un nācijas kopējiem veselības rādītājiem.
“Mēs neesam ne ar ko sliktākas par vīriešiem. Arī aizsardzības dienestā ir specializācijas iespējas, tieši tāpat kā Zemessardzē. Kā man teikuši zemessargi: tur, kur ir sievietes, viņi paši kļūst disciplinētāki, ir labāka atmosfēra. Es domāju, ka visiem tas ir ieguvums,” Latvijas Radio nesen teica ārlietu ministre Baiba Braže (JV). Ministre 17. maijā iestājās Zemessardzē, un tagad viņa publiski atbalsta sieviešu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD). Tomēr ir arī citi viedokļi un ne tik optimistiski.
Kārtējā iepriekšējā vēstures mācīšanas reforma kārtējo reizi izgāzusies un tās vietā jau pieteikta nākamā reforma pagaidām reformiņas līmenī tikai daļai vidusskolēnu.
“Kaut kas satraucošs notiek ar gāzes cenām. Kopš decembra nekas tāds nav bijis,” raksta Polijas ekonomikas portāls wpn.pl. Eiropas dabasgāzes cenās jau otro nedēļu pēc kārtas reģistrēts divciparu kāpums. Tirgus ir nobažījies par iespējamiem traucējumiem Krievijas degvielas piegādē caur Ukrainu. Notiekošais Latviju pagaidām neietekmējot, apgalvo “Neatkarīgās” aptaujātie eksperti.
Šveicē notiks referendums, kurā tiks izlemts, vai bagātākajiem cilvēkiem par katru mantojumu virs 50 miljoniem franku (52,82 miljoni eiro) būs jāmaksā papildus 50% nodoklis. Šo priekšlikumu izvirzīja Šveices Jaunie sociālisti un savāca nepieciešamo parakstu skaitu referenduma sarīkošanai par to. Šveices Jaunie sociālisti sadarbojas ar Šveices Sociāldemokrātisko partiju, kura ir viens no lielākajiem spēkiem parlamentā, taču ir daudz kreisāki par sociāldemokrātiem.
Sākusi darboties jauna programma, kurā septiņi miljoni eiro tiks sadalīti aptuveni 120 biznesa idejām, ko realizē sociālā uzņēmuma statusu ieguvuši izpildītāji.
"Krievijai ir tieši tikpat daudz laika kā mums – līdz 2024. gada novembrim. Maksimums – līdz 2025. gada februārim. Mums ir jāieņem stingra pozīcija potenciālajām sarunām, tāpēc noteikti jācenšas 2024. gadā pieņemt nestandarta lēmumus un pārņemt iniciatīvu no krievu puses,” intervijā “Ukrainskaja pravda”* saka militārais analītiķis Mihailo Samuss.
Nepatīkamu atgadījumu virkne, kurā nonāca tūrfirmas “FISOM” pakalpojumus izmantojošie un Spānijā iestrēgušie jaunieši, skaidri parāda, pie kā noved nekompetence, vieglprātība un absolūta bezatbildība. Tā kā beigās nekas traks jau nenotika un visi jaunieši neskarti tika mājās, tad par šo konkrēto gadījumu varētu arī nerakstīt. Taču patiesībā lieta ir daudz nopietnāka. Tā atsedz visā pasaulē plaši izplatījušos sērgu.
Ar ko Ukraina līdzinās Izraēlai, ko domā Latvijas krievi, kas ir sestā kolonna, vai kara beigas varētu būt arī Putina beigas – par to un daudz ko citu intervija ar sociologu Aigaru Freimani.
Šis gads Donam bijis notikumiem pārbagāts, taču tas viņam radošajā ziņā ir tikai pārsoļojis ekvatoram – nupat klajā nācis mūziķa jaunais studijas albums, kura izdošanu nācās uz vairākiem mēnešiem atlikt, jo pieauga darba apjoms, gatavojoties Eirovīzijas dziesmu konkursa finālam Malmē. Taču arī tas vēl nav viss, jo priekšā koncerts “Daugavas” stadionā.
Alvja Hermaņa filma “Baltais helikopters” pelna noskatīšanos arī bez tādām piedevām kā Jaunā Rīgas teātra (JRT) atjaunotās ēkas izsmalcinātie interjeri un leģendām apvītā skatuve. Tāpat nav vajadzīga festivālu publikas noskaņošanās saprast kaut ko tādu, ko parastā publika nesaprot.
Ukrainas armijai šonedēļ rīkojot reidus pa Kurskas apgabalu, starptautiskajās ziņās nonāca Sudžas sādža, jo tajā atrodas sūkņu centrāle, kas joprojām pumpē Krievijas gāzi cauri Ukrainai uz Eiropu. Nav pārtraukts arī naftas tranzīts, kas daudziem liek uzdot jautājumu — kāpēc tas joprojām notiek?
Pārsteigums. Ar šādu vārdu vairums kara vērotāju raksturo Ukrainas armijas veiksmīgo iebrukumu Krievijas teritorijā, Kurskas apgabalā. Turklāt – pozitīvs pārsteigums. Vai tas ko mainīs kara gaitā? To vērtē militārie speciālisti – atvaļinātais ģenerālis Raimonds Graube un viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots.
Pēc vairāku gadu pārtraukuma šoruden apritē atgriezīsies mūzikas apbalvojums “Austras balva”. Arī šī balva, tāpat kā tradicionālais “Zelta mikrofons” un nesen dzimusī “GAMMA”, pretendē uz gada balvas statusu, taču tajā nosacījumi ir vienkāršāki par vienkāršu – piedalās visi, uzvar viens.
Nu jau pavisam drīz vēsturei atdodamās jaunlaiku 33., vienlaicīgi trešās Parīzes olimpiskās spēles papildinās gadu tūkstošiem ilgos pūliņus uzturēt mierīgu līdzāspastāvēšaanu starp kristietību un vispār jebkuru reliģiju no vienas puses un miesas svētku izpausmēm sportā no otras puses.
