Situācija ar Covid-19 esot nestabila, neizslēdz jaunu vīrusa paveidu

© F64

Pašreiz Latvijā cirkulējošie Covid-19 paveidi maksimāli var radīt situāciju, kas raksturīga vīrusa sezonālai izplatībai un kas neprasa nopietnus veselības drošības pasākumus, tomēr, ņemot vērā vīrusa straujo mainību, nevar izslēgt jauna vīrusa paveida izplatību, ziņojumā valdībai apgalvo veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Veselības ministrija iesaka turpināt vakcināciju riska grupām, kas samazina saslimstību ar Covid-19, neatcelt masku nēsāšanas noteikumu ārstniecības iestādēs, kā arī plāno turpināt nepārtraukti novērot epidemioloģisko situāciju - gan ar Covid-19, gan gripas izplatību.

Eiropā no Covid-19 miruši divi miljoni cilvēku

Neraugoties uz visai būtisku Covid-19 saslimstības samazinājumu, saglabāts noteikums, ka Ministru kabinetam vismaz reizi trijos mēnešos jāsniedz Saeimai ziņojums par epidemioloģiskās drošības draudiem saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību. Veselības ministrijas sagatavotajā ziņojumā, ko šonedēļ plāno skatīt Saeima, apkopoti dati par Covid-19 izplatību kopš tās parādīšanās. No 2020. gada pasaulē visā pasaulē ir ziņots par 619 miljoniem Covid-19 saslimšanas gadījumu, tajā skaitā 6,5 miljoniem nāves gadījumu.

Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra publicētajiem Covid-19 izplatības rādītājiem, kopumā Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs līdz šā gada oktobrim reģistrēti 257 257 082 saslimšanas gadījumi un 2,1 miljons nāves gadījumu no Covid-19.

Saslimstība Eiropā nedaudz pieaug

Savukārt aktuālākie dati rāda, ka pēdējo četru nedēļu laikā 14 dienu rādītājam bija novērojama pieaugoša tendence. Viszemākā saslimstība vērojama Norvēģijā, kam seko Īrija, Malta, Rumānija un Spānija. Pēdējās trīs nedēļās novērojams saslimstības pieaugums 65 gadus vecu un vecāku cilvēku vidū - tas raksturīgs pusē Eiropas valstu.

Līdz ar to pieaug arī slimnīcu noslodze - tas novērojams pusē Eiropas valstu, tāpat vairāk pacientu ar Covid-19 ir uzņemšanas intensīvās terapijas nodaļās, taču tas ir novērots astoņās valstīs. Kopumā no 26 valstīm, kurām ir dati par slimnīcu vai intensīvās terapijas gultu noslodzi, 14 stacionārās ārstniecības iestādes ziņoja par pieaugošu tendenci vismaz vienā no šiem rādītājiem salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu.

Trešdaļa slimojuši vismaz divreiz

Latvijā no pandēmijas sākuma līdz šāgada oktobrim reģistrēti 938 919 Covid-19 infekcijas gadījumi. Veselības ministrija atgādina, ka saslimstības pacēlums Latvijā tika novērots visu šā gada sākumu un visvairāk Covid-19 gadījumu tika reģistrēti februārī - 68 517 gadījumi. Taču pēc tam Covid-19 saslimstība sāka samazināties līdz pat jūnijam, kad atkal bija novērojams slimības pieaugums. Covid-19 izplatība maksimumu sasniedza 15. augustā - 1029 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, bet no 16. augusta tika novērots Covid-19 saslimstības samazinājums.

Epidemiologi norāda, ka saslimstības pieauguma tendenci noteica daudz infekciozākā Covid-19 omikrona celma izplatība. 40 procenti no Latvijā ar Covid-19 slimojušiem bija inficējušies ar omikrona paveidu. Ievērības cienīgs ir arī fakts, ka 30 procenti šovasar saslimušo inficējās ar Covid-19 jau atkārtoti.

Covid-19 atkal var izsliet galvu

Latvijā galvenokārt izplatās Covid-19 omikrona celmi, pārsvarā viens - BA.5 - paveids. “Vērojot situāciju citās valstīs un līdzšinējo pieredzi, varam prognozēt, ka esošie cirkulējošie Covid-19 paveidi maksimāli var radīt situāciju, kas raksturīga sezonālai epidēmijai un tāpēc neprasa nopietnus pasākumus sabiedrības veselības drošībai,” saka veselības ministrs Daniels Pavļuts.

“Taču, apzinoties iespējamos riskus Covid-19 izplatības pieaugumam un vīrusa mainības tendences, nevar izslēgt jauna vīrusa paveida izplatību, kas var radīt nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu gaidāmajā rudens un ziemas sezonā.”

Valdība jau iepriekš pieņēma ziņojumu, kurā atbilstoši iespējamajiem infekcijas izplatības scenārijiem - sezonāla infekcija, nekontrolēta infekcijas izplatība, jauna pandēmija - ir paredzēti arī atbilstoši pasākumi. Pašreizējā situācija raksturojama kā bāzes, tas ir, nav nepieciešami papildu drošības pasākumi. Veselības ministrijas ieskatā ir jāturpina vairāki pasākumi, piemēram, veikt situācijas uzraudzību, maskas jānēsā riska grupām sabiedriskās vietās un ārstniecības iestādēs, kā arī jāturpina vakcinācija, jo dati liecina, ka vakcinētie tomēr slimo 3,1 reizi retāk un ja saslimst - tad slimības gaita ir vieglāka.

Ar kādiem vīrusa paveidiem slimojuši Latvijā?

Sekvencējot SARS-CoV-2 vīrusa celmu, noskaidrots, ka Latvijā pacientiem bijis:

alfa - 16,6%

delta - 34,5%

omikrons - 40,0%

Sekvencēto vīrusu celmu vidū, galvenokārt ievesto gadījumu vidū, tika novēroti arī citi varianti (atsevišķi gadījumi): mu, gamma, beta, eta, iota

Nāves gadījumi Latvijā 2022. gadā

Iedzīvotāju nāves cēloņi 2022. gadā sadalījumā pa mēnešiem

Kopā Nāves pamatcēlonis Covid-19
Janvāris 2901 325
Februāris 2724 329
Marts 2964 322
Aprīlis 2451 124
Maijs 2353 38
Jūnijs 2286 20
Jūlijs 2203 40
Augusts 2200 52

Avots: Veselības ministrija

Veselība

Arī Saeimas darba kārtībā nonācis jautājums par bērnu vakcināciju pret difteriju un citām infekcijas slimībām. Saskaņā ar Veselība ministrijas datiem, bērnu vakcinācijas līmenis ir apmierinošs, tomēr pieaugušie pret difteriju vakcinējas nepietiekami. Tikai puse Latvijas iedzīvotāju ir revakcinējušies pret difteriju, kas kopumā negatīvi ietekmē sabiedrības kopējo aizsardzību pret šo infekcijas slimību.

Svarīgākais