Viedokļi

NATO ģenerālsekretārs Marks Rite brīdina par iespējamu karu ar Krieviju, un tas varot sākties pēc četriem vai pieciem gadiem, tāpēc jādara viss, lai to novērstu. Eiropas Savienība šobrīd izskatās visai gļēva un sagurusi, un rodas jautājums: cik lielā mērā šajos un turpmākajos gados Eiropa spēs vienoties un stiprināties, lai “darītu visu” kara novēršanai? “Neatkarīgā” sarunājas ar ekspertiem: ar Vidzemes augstskolas vadošo pētnieku Gati Krūmiņu, Eiropas Parlamenta viceprezidentu Robertu Zīli un vēsturnieku Kārli Daukštu.

Plānotais Saeimas balsojums par Klimata likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā no vakardienas sēdes darba kārtības tika izņemts. Klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa skaidrojums, ka likumprojekts jāpapildina un jāpilnveido, jo sabiedrībā par to esot liela interese, tika uztverts kā tīra atruna.

Kā izrādās, smalkās Latvijas pārstāvniecības ANO 4200 kv.m telpas, kas atrodas ASV, Ņujorkā, Manhetenā, 50. Īststrītā 331, 333, kurās ieguldīti vismaz jau 15 miljoni eiro valsts budžeta līdzekļu, nemaz neesot telpas, kas nepieciešamas valsts funkciju, proti, sabiedrības vajadzību, apmierināšanai.

Latvijas valstij ir parādījusies unikāla iespēja atgūt savus kādreiz zviedriem vieglprātīgi pārdotos īpašumus – vairāk par simt tūkstošiem hektāru meža. Zviedrijas lielākā mežu īpašnieku asociācija un mežrūpniecības grupa “Sodra” plāno atbrīvoties no aktīviem Baltijas valstīs un izbeigt šeit uzņēmējdarbību.

Aplūkojot iepriekšējo skolēnu dziesmu un deju svētku logo, var secināt, ka ir bijušas veiksmes un mazākveiksmes, iedvesmojoši un mazāk iedvesmojoši simboli, kas attēlo jauniešu un bērnu aizrautīgās prasmes. Šā gada skolēnu dziesmu un deju svētku logo daudzbalsīgi nodēvēts par zarnu rituli.

Politiskās pārmaiņas, kuras iezīmēja autokrātu ass izveidošanās nosacītajos antiRietumos (Putins, Sji, Kims, Teherānas teokrātija) un Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās, liecina par tektoniskām izmaiņām globālajā politikā. Pasaule strauji mainās, un tā arvien vairāk nelīdzinās tai, kādu to redzējām agrāk.

Maskavā oficiālā vizītē ieradās Slovākijas parlamenta deputātu delegācija, ko vadīja prokrieviski noskaņotais parlamenta priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Danko. Kopā ar viņu bija arī deputāti no prokremliskā premjerministra Roberta Fico vadītās partijas “Kurss – sociāldemokrātija”. Vizītes mērķis: risināt gāzes piegādes jautājumus un stiprināt draudzību ar diktatoru Putinu. Slovākijas lidmašīnai nācās mest līkumu ap Poliju, lidojot pāri Čehijai un Vācijai. Toties Latvija laipni atļāva izmantot savu gaisa telpu. Tas bija diplomātisks solis vai arī tam piemita kāda morāles drumsla? Par to jautājām sociologam Aigaram Freimanim un politologam Andim Kudoram.

Redakcija saņēma vēstuli par pieredzēto dzīvnieku patversmē “Mežavairogi”. Pēc autores domām (viņas vārds redakcijai ir zināms), patversmē tiek pārkāptas dzīvnieku tiesības uz normālu aprūpi un uzturēšanu, turklāt – kā apgalvo autore, – nesen gājuši bojā divi jauni suņi.

Līdz šim no nevēlamo simbolu atbrīvošanās kampaņu redzesloka izdevies izvairīties Strēlnieku piemineklim pie Okupācijas muzeja un piemineklim 1905. gada revolucionāriem Daugavmalā, netālu no dzelzceļa tilta.

Infektoloģija man ir aizraušanās, nevis specialitāte. Šis raksts ir tapis nevis tādēļ, ka es kaut minimāli zināšanās par putnu gripu varu sacensties ar profesoriem Ludmilu Vīksnu, Ugu Dumpi, Indru Zeltiņu, Jeļenu Storoženko, Aigaru Reini vai Sniedzi Laivacumu, bet tādēļ, ka rakstu ātri un relatīvi vienkārši. Iepriekšminētos un arī citus infektologus es dievinu, apbrīnoju, ar patiesu interesi klausos viņu lekcijas un lasu viņu rakstus, un katram, kam manu zināšanu nešķiet pietiekami, aicinu vērsties pie infektoloģijas guru. Šī rakstiņa pamatā ir informācija, kas nāk no ASV slimību kontroles un prevencijas centra portāla (cdc.gov) un Amerikas Ārstu savienības žurnāla JAMA. Kāpēc Amerikas materiāls? Vienkārši – 6. janvārī izplatījās pamatota informācija, ka ASV miris pacients ar putnu gripu, bet Latvijas portālos un sociālajos tīklos izplatās baiļu raisoši stāstiņi. Žurnāls JAMA vienkāršu skaidrojumu ārstiem un pacientiem publicēja jau dažas dienas pēc notikuma, un es sekoju JAMAs piemēram.

2024. gadā Eiropas Insulta organizācijas konferencē Šveices pilsētā Bāzelē tika pasniegti programmas “Angels Initiative” apbalvojumi “Angels Awards”, kurus piešķir insulta vienībām, kas atbilst starptautiskam ekselences līmenim insulta ārstēšanā un pacientu aprūpē, ņemot vērā stingrus kvalitātes kritērijus. Eiropas, Āfrikas un Āzijas vairāk nekā 8600 insulta vienību konkurencē Stradiņa slimnīcas insulta vienība – Neiroloģijas klīnika – atzīta par vienu no labākajām pasaulē insulta ārstēšanā un pacientu aprūpē. Tai jau 25. reizi piešķirts visaugstākais jeb dimanta līmeņa apbalvojums. Par to “Neatkarīgajai” stāsta Stradiņa slimnīcas neirologs, insulta vienības virsārsts Dr. Kristaps Jurjāns.

Rīgas pilsētas tiesa ir nolēmusi noraidīt bijušā sabiedrisko mediju ombuda Rīgas Stradiņa universitātes profesores Andas Rožukalnes prasību pret SIA “Mediju nams” par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un mantiskas kompensācijas piedziņu un pret SIA “Cocoon” par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu.

Nupat kā aktualizējies jautājums par mošejas būvi Rīgā liek gan Rīgas domes amatpersonām, gan sabiedrībai kopumā atbildēt uz jautājumu – ko darīt? Lielai sabiedrības daļai šāds jautājuma uzstādījums šķiet absurds: kā, ko darīt? Protams, ka aizliegt. Kādi vēl tur var būt jautājumi. Īpaši gadā, kad notiek pašvaldību vēlēšanas. Taču jautājums nav tik vienkāršs, kā pirmajā brīdī var likties.

Latvijas Republikas Satversmes preambula ir mūsu pamatlikuma daļa, kurā ir formulēta Latvijas Republikas esības pastāvēšanas jēga. Viena no mūsu valsts uzdevumiem ir tautas brīvība. Tāpēc šis konstitūcijas ievads tiešā tekstā paredz komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanu. Preambula pieņemta pirms vairāk nekā desmit gadiem. Varētu pieņemt, ka sabiedrība šajā laikā ir vienojusies, ka koķetēšana ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (šobrīd – Krievijas Federācija) okupācijas režīmu nav atļauta.

Jaunā gada pirmajās dienās piezvanīju Raimondam Paulam. Klausuli pacēla viņa mazmeita – pazinu pēc balss. Sapratu, ka viņa sargā opīti no svešajiem. Kad sevi nosaucu, viņa skanīgi pasauca pie tālruņa savu mīļo vectēvu. “Vai, biedrene Veidemane!” tradicionāli norūca Maestro, atpazinis mani. Viņš – kā vienmēr – bija mazvārdīgs. Tomēr arī viņa mazvārdība bija tik ietilpīga.

Saeima ceturtdienas sēdē nenobalsoja pirmajā lasījumā par jauno Klimata likumu. Koalīcija nespēja nodrošināt kvorumu šī pretrunīgi vērtētā likumprojekta virzīšanai. Līdz ar to opozīcijai izdevās gūt nelielu, bet simbolisku uzvaru.

Pirms 2. pasaules kara Latvijas centieni kļūt par Tautu Savienības Padomes locekli nebija sekmējuši aizsardzību pret agresoriem Vāciju un PSRS, bet tieši otrādi – pasliktināja Latvijas un Baltijas valstu pozīcijas globālpolitikas spēlītēs

Ekonomikas ministrijā ieviesta datorprogramma “DeskTime” – rīks, kurš ļauj kontrolēt darbinieka rīcību pie datora. Ekonomikas ministra Viktora Valaiņa ieskatā tas palīdzēs uzlabot ministrijas aparāta darbinieku efektivitāti un ļaušot sasniegt maksimālu atdevi no katras darba stundas.

Kas notiek ar dronu koalīciju? Tā attīstās vai stagnē? Atbildes uz jautājumiem sniedz Aizsardzības ministrija, situāciju komentē Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācijas vadītājs Artis Pabriks. Bet ir arī citi viedokļi.

“airBaltic” vadītāja Martina Gausa krēsla šūpošana notiek diezgan ļengani – kritiska pret M. Gausa palikšanu amatā ir vien valdības koalīcijas partija ZZS, taču tā pati atzīst, ka nevar būt jautājuma izlēmēja, jo nekontrolē satiksmes nozari. Diskusijas valdībā par “airBaltic” nākotni ir iesaldētas līdz 21. janvārim, kad notikšot akcionāru sapulce. Tas, protams, ir amizanti, jo 97,97% aviokompānijas akciju pieder Latvijas valstij, taču, neraugoties uz to, īpašnieks valsts tā īsti neko pielemt nevar.

“Man pietrūkst iztēles, lai iedomātos, ka mēs varētu nonākt līdz tam,” Dānijas premjerministre Mete Frederiksena diplomātiski atbildēja uz ASV ievēlētā prezidenta Donalda Trampa izteikumiem preses konferencē savā “Mar-A-Lago” rezidencē Floridā par iespējamo Grenlandes pāriešanu ASV jurisdikcijā.

Kultūras ministres Agneses Lāces (“Progresīvie”) izplānotais un Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) īstenotais privāto akreditēto muzeju “jaunās finansēšanas sistēmas” konkurss ir beidzies. Rezultāts: ir muzeji, kam piešķirta vien daļa no pieprasītā finansējuma, radot bažas par to eksistenci nākotnē. Savukārt, piemēram, Purvīša muzejam finansējums vispār nav piešķirts. Par situāciju “Neatkarīgajai” stāsta cilvēki, kuri saistīti ar muzejiem un to nākotni.