Viedokļi

Situācijā, kad sabiedrībā pieaug sapratne, ka nepieciešams strauji kāpināt izdevumus aizsardzībai, vienlaikus parādās gaudas, ka neesot nekādas jēgas tērēt naudu aizsardzībai, jo no tā jau tāpat nekas nemainīšoties. “Nekā nedarīšanas” apoloģēti atsaucas uz Otrā pasaules kara pieredzi, kad Latvija it kā esot stipri bruņojusies, bet tas nekādi nav Latviju glābis no sekojošām okupācijām.

Šogad septembrī notiks kārtējās “Zapad” sērijas militārās mācības, kurās Krievijas un Baltkrievijas bruņotie spēki jau tradicionāli veiks “vingrinājumus” ar praktiskām epizodēm lauku poligonos. Mācības – kā vienmēr – notiks Krievijas anektētajā Karaļauču anklāvā, Baltkrievijas teritorijā un Krievijas rietumu pierobežā. Iepriekšējās “Zapad” mācības notika 2021. gada septembrī – dažus mēnešus pirms iebrukuma Ukrainā. Šobrīd situācija ir draudīgāka, tāpēc par to izvaicājām Aizsardzības ministriju (AM).

Būtisku uzrāvienu Latvijas un Ukrainas ekonomiskajās attiecībās sola abu valstu parakstītie savstarpējās sadarbības līgumi, kuros faktiski nosprausti uzdevumi ekonomisko attiecību turpmākai veicināšanai.

Lai arī ASV prezidents Donalds Tramps ar dīvainiem, divdomīgiem un pat skandaloziem paziņojumiem nāk klajā vai ik pārdienu, īsts skandāls vārda klasiskajā izpratnē atgadījies tikai tagad. Par to ASV medijos šonedēļ runā bez apstājas no visiem iespējamiem aspektiem. Lai arī tas it kā mūs tieši neskar, šis skandāls ļauj uz vairākām lietām paraudzīties ar svaigu skatu.

Latvijas specdienesti esot it kā zinājuši par lielu heroīna kravu, kura tranzītā bez problēmām šķērsojusi visu Latviju, tā ziņo Latvijas TV. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pārmet, ka “neizskatās labi, ka iestāde, kuras tiešs pienākums ir cīnīties ar šādiem noziegumiem, nevar vismaz publiski paskaidrot savu rīcību”. Mani šis viss pamudināja uz pārdomām par demokrātiju, korupciju un narkotikām.

Pēdējā laikā arvien biežāk nākas dzirdēt dažādu satrauktu cilvēku jautājumus: kas tagad būs? Vai tiešām karš? Kādas ir mūsu spējas nodrošināt savas valsts aizsardzību?

Droši vien sporta līdzjutēji neatzītu par godīgu un taisnīgu tādu boksa cīņu, kur vienam sportistam ir tikai boksa cimdi, kamēr otram izsniegta arī beisbola nūja. Jurisprudence, protams, nav boksa rings, taču reizēm zināmas analoģijas ieraudzīt ir iespējamas.

Jebkuru, pat vislabāko, brīnišķīgāko ideju var viegli sabojāt, novedot šos “labos nodomus” līdz absurdam, līdz pilnīgam loģiskās sapratnes zudumam. Donalda Trampa panākumus ASV daudzi saista tieši ar šādām intelektuāļu/sociālo inženieru izdomātajām un realizētajām pārmērībām. Kas par daudz, tas par skādi. Vides aizsardzība, dabas mīlestība šajā ziņā nav izņēmums.

“Neviena paaudze nav iztikusi bez kara,” savulaik teica kāds mans paziņa, gados vieds un tālredzīgs. Toreiz gribējās strīdēties pretim, sak, mūsu paaudze iztiks bez kara! Šodien sāku domāt, ka man nebija taisnība: karš mūs jau ir skāris. Un ar karu neatraujami saistās deportācijas, kas Latvijā notikušas vairākkārt. Mēs atceramies 1949. gada 25. martu, kad uz Sibīriju tika aizvesti 42 000 Latvijas iedzīvotāju. Tostarp arī mana vecmāmiņa Eleonora Tuče. Viņai tolaik bija 53 gadi.

Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) izdevumi ekonomiskajā kategorijā “Atlīdzība” 2024. gadā kopā ir bijuši 2 570 000 eiro. Šī summa ietver darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, prēmijas un naudas balvas, atalgojumu fiziskām personām uz tiesiskās attiecības regulējošu dokumentu pamata, SIF štata darbinieku darba algas un citus izdevumus, kas saistīti ar atlīdzības izmaksu.

Pasaule piedzīvo lielas, var pat teikt fundamentālas pārmaiņas. Lai gan parasti šādas pārmaiņas tiek uztvertas kā kaut kā jauna, labāka sākums, šoreiz tās, iespējams, var nest tik smagas sekas, ka bail pat domāt. Tās varbūt pat salīdzināmas ar antīkās civilizācijas, Senās Romas ziedu laiku sabrukumu mūsu ēras piektajā gadsimtā.

1625. gada 18. martā Kurzemes hercogs Frīdrihs Ketlers, atrodoties Grobiņas pilī, dāvāja Liepājai pilsētas tiesības un 20. martā tās robežu apstiprināšanas aktu. Atšķirībā no dažām citām senākām Latvijas pilsētām, par kuru dibināšanas gadu tiek uzskatīts pirmais to pieminējums rakstītos avotos, Liepāja savu dzimšanas dienu atzīmē juridiski pareizi – tad, kad pilsētai tika piešķirtas pilsētas tiesības, kas viduslaikos bija ļoti nozīmīgs akts, jo dzimtbūšanas apstākļos būtiski mainīja apdzīvotās vietas juridiski politisko statusu.

ASV prezidenta Donalda Trampa uzsāktie “tarifu kari” ir pamatīgi šokējuši visu pasauli. Kanāda uz to reaģē ar sarkastiskiem jokiem, Meksikā ir drūma nolemtība, Eiropa un Latvija skatās ar šausmām, gaidot 2. aprīli, kad Tramps nāks klajā ar jaunām idejām par tarifu piemērošanu visām pasaules valstīm. Neviens neko nesaprot. Analītiķi redz, ka “tarifu karu” lielākā ieguvēja var iznākt Ķīna.

Šis gads atnāca ne tikai ar trauksmainiem notikumiem starptautiskajā arēnā, bet arī ar jauniem demogrāfiskajiem antirekordiem. Pirmo reizi Latvijas statistiskās uzskaites vēsturē jaundzimušo skaits nokritās zem tūkstoša mēnesī. Demogrāfija kārtējo reizi tiek pasludināta par valdības prioritāti. Tiesa, kā parasti, tikai vārdos.

“Eurostat” dati rāda, ka pievienotā vērtība uz vienu strādājošo Latvijā ir 44,7, kamēr Lietuvā šis skaitlis ir 51,9, Igaunijā tas ir 57,2. Eiropas Savienībā (ES) vidēji no 27 valstīm tas ir 81,8. Vācijā tas ir 93,4.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šā gada 18. martā ir oficiāli iesniedzis Saeimas prezidijam likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” un grozījumus trīs likumos, kas nosaka Latvijas Bankas (LB) prezidenta, tiesībsarga un valsts kontroliera izraudzīšanās un izvirzīšanas kārtību.

Eiropas Centrālās bankas statistikas dati rāda, ka uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoms procentos pret iekšzemes kopproduktu Latvijā ir zems. 2011. gadā tas bija 50% no IKP, bet pēc tam katru gadu ir aizvien samazinājies, līdz beidzot pašlaik tas ir 14% no IKP.

Vēl pirms mēneša šķita, ka Evikas Siliņas valdība karājas mata galā. Apskatnieku vidū valdīja tikpat kā vienprātība: Siliņa nevelk, viņas spēciņi izrādījušies par vāju, un nepopulārā valdība velk uz leju visu trīs koalīcijas partiju reitingus.

Partija “Progresīvie” par nodokļu maksātāju naudu sarīkojusi LGBT popularizējošo “drag performance” ballīti – pārģērbšanās svētkus – vīrietis sieviešu, sievietes vīriešu drēbēs. Par to, kā vērtēt šādas partijnieku izklaides, runājam ar politologu Filipu Rajevski un reklāmas speciālistu Ēriku Stendzenieku.

Pērn Latvijā piedzima 12 571 bērns, un tas ir gandrīz par 2000 bērnu mazāk nekā 2023. gadā. Jāteic, ka tas nav nekāds pārsteigums, jo dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs jau pēdējos 35 gadus, savukārt 2023. gadā Latvijā bija straujākais iedzīvotāju skaita kritums visā Eiropas Savienībā. Ja valsts nerīkosies aktīvi un tūlīt, iedzīvotāju skaita kritums būs vēl straujāks, apgalvo demogrāfi. Jaunajiem vecākiem jāpiešķir lielāki pabalsti, uzskata labklājības bīdītāji. Nils Sakss Konstantinovs saskata citus cēloņus iedzīvotāju skaita kritumam, līdz ar to – arī citus paņēmienus tā korekcijai. Savukārt Imants Parādnieks problēmu mēģina risināt pragmatiski.

Kamēr pasaules plašsaziņas līdzekļos daudz ziņu par ASV, Krieviju un Ukrainu, Baltkrievija maz tiek ievērota un analizēta. Bet tas nenozīmē, ka kopējā pašreizējā ģeopolitiskajā stāstā tai ir maza loma. Kas notiek Baltkrievijā, vai patiesi tur briest politiskais un ekonomiskais bankrots?

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”) tīmeklī ierakstīja sajūsmas pilnu apsveikumu: “Sveicu Lieni Gāteri ar stāšanos Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres amatā. Ar ilggadēju pieredzi un zināšanām aizsardzības un sabiedriskās politikas jomā – spēcīgs pienesums dialogā ar Saeimu! Vēlu panākumus un izturību, kā arī pateicos par līdzšinējo veiksmīgo ministra biroja vadīšanu!” Pētījām jaunieceltās amatpersonas zināšanas aizsardzības jomā. Virspusē izpeldēja spožā pagātne ar “welcome refugees” uzlīmēm.