Māris Krautmanis / Viedokļi

Partiju reitingos mēnešiem ilgi nav būtisku izmaiņu – pirmais trijnieks ir Saskaņa, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienība (NA), kurām par 5% barjeras pārvarēšanu nebūtu jāuztraucas. Saskaņā ar pētījumu firmas SKDS februāra datiem netālu no 5% barjeras ar 4,6% ir arī Vienotība un Jaunā konservatīvā partija (JKP) ar 4,1%.

Ir tāda organizācija re:baltica, kas līdzīgi kā nevalstiski pretvalstiskās sabiedriskās organizācijas Delna un Providus ir caurcaurēm sorosītu politekonomiskās sektas produkts. Galvenā re:baltica runaspersona Inga Spriņģe ir viena no cītīgākajām kādreizējās laikraksta Diena redaktores, ilggadējās Sorosa fonda Latvija priekšnieces un politiķes Sarmītes Ēlertes skolniecēm. Spriņģe savulaik specializējās dēmonizēšanā – ilgi, intensīvi rakstot par to, cik neģēlīgs ir kāds politiķis vai amatpersona no Jaunajam laikam vai vēlāk Vienotībai pretējām politisko konkurentu aprindām, kamēr tautas masās nostiprinājās viedoklis, ka Spriņģes upuris tiešām ir purva baisulis ar zvīņainu ādu un nāsīm, pa kurām nāk ārā uguns un sērs.

Visādu veidu dabas vai tehnogēnas katastrofas pasaulē laiku pa laikam notiek, tomēr dūmi no ugunsgrēka Krievijas Sibīrijas pilsētā Kemerovā kaut kā īpaši iecērt acīs – tā, ka velk uz raudienu.

Divpadsmit seniores 26. martā ar plakātiem rokās mēģināja pievērst uzmanību tam, ka mūsu valstī pastāv vecuma ierobežojumi bezmaksas vēža skrīninga saņemšanai. Kārtība pašlaik ir tāda, ka dzemdes kakla un krūts vēža pārbaužu veikšanai Nacionālais veselības dienests izsūta uzaicinājuma vēstules. Uzaicinājums dzemdes kakla pārbaudei tiek nosūtīts sievietēm vecumā no 25 līdz 67 gadiem, savukārt krūts vēža pārbaudei ar mamogrāfijas metodi sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem.

Ar dziļu nožēlu bija jānoskatās, kā kaimiņvalstī Krievijā daudzi izcili mākslinieki bija parakstījuši vēstījumu, ka atbalsta prezidenta Vladimira Putina politiku. Dažiem tā bija spiesta lieta, jo, ja viņi nepaustu kvēlu atbalstu, varētu sanākt lielas ziepes – nāktos sēdēt uz apsūdzēto sola par valsts naudas iztērēšanu nepareizā veidā, būtu krimināllieta par to, ka teātrim dotā nauda aizgājusi kaut kādus neceļus. Mākslinieki mēdz būt pavirši grāmatveži, un reizēm sanāk ieberzties ar finanšu darījumiem. Vēl mākslinieki un zinātnieki zina – ja nedemonstrēs lojalitāti varai, paliks malā no aprites, netiks aicināti uz lieliem forumiem, nedabūs grantus un subsīdijas.

Krievija ir piecēlusies no ceļiem kājās, Putins ir padzinis «pindosus» zemāk par «plintusu», Krievija var sadot visiem pa purnu, nekad nevienam nav uzbrukusi, viena pati ir uzvarējusi Tēvijas karā. Krima ir mūsu. Staļina tētis nemaz nebija slikts, kā to apgalvo ģermokrāti. Krievija nav pieķerta indēšanā, lai gan pareizi, ka nodevēji tiek likvidēti. Valstī viss ir slikti, nav naudas, taču tur vainīgas ārzemes. Slikta ir valdība un vietvaras, bet ne Putins. Rietumi pūst un dzenas tikai pēc naudas, kamēr Krievija ir augsta garīguma apdvesta. Rietumi uzmācas ar saviem spēles noteikumiem, taču Krievijai tie nav jāievēro, bet pašai jādiktē noteikumi, jo ir varena lielvalsts.

Saeima 22. februārī nodeva izskatīšanai komisijās likumprojektu Grozījums Kriminālprocesa likumā (Nr. 1154/Lp12), kas paredzētu iespēju žurnālistiem iepazīties ar sabiedriski nozīmīgu krimināllietu materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas un atsevišķus materiālus publiskot ar izmeklēšanas iestādes vadītāja atļauju.

Bija laiks, kad Vienotība viena pati bija visprogresīvākā pratēja apieties ar interneta portāliem un sociālajiem tīkliem. Īpaši iecienīts bija tviteris (Twitter), kur sorosīti jutās kā vienīgie mājas iemītnieki – sūtīja cits citam bučiņas, apmainījās ar glaimiem un lamāja konkurentus. Taču pamazām jaunās tehnoloģijas ir pamanījušas arī citas partijas. Arī Nacionālā apvienība jau sen augām dienām dragā savus nacionālistiski mugurkaulainos vēstījumus. Saskaņas Nils Ušakovs regulāri ziņo par Rīgas domes varoņdarbiem, turklāt ne tikai latviski, bet arī nevalsts valodā. Ilgu laiku internetu nesaprata zemnieciski lēnīgā ZZS, taču tagad arī tā ir kļuvusi gana medijpratīga.

ABLV banka ir iznīcināta strauji un skarbi. Diezgan liels ir tas morālais un finansiālais caurums, kas radies no šīs bankas likvidācijas – gandrīz tūkstotis darbinieku paliks bez darba, nodokļu veidā valsts vairs neiegūs apmēram 20 miljonus eiro gadā, aiziet bojā vai piebremzējas daudzi skaisti kultūras, izglītības un sociāli projekti, kurus bija cerēts realizēt no ABLV bankas mecenātiskā finansējuma. Tāpat ne tik ātri, kā bija cerēts, par daiļu stikla un betona finanšu un kultūras ēku puduri kļūs Rīgas Skanstes rajons. Bet, kā sacījis rakstnieks Kurts Vonnegūts, «tā gadās» jeb, ja tulkojam tuvāk oriģinālam, «sūdi gadās».

Kad redzam, kādas kaislības dažkārt mēdz pārņemt citu valstu parlamentus, varam pat nopriecāties, ka mūsu politiķi tik zemu vēl tomēr nav nolaidušies – vismaz nekaujas sēžu laikā, kā tas ir bijis Gruzijā, Dienvidāfrikā, Itālijā, Taivānā, Indijā, Krievijā, Ukrainā, Venecuēlā un vēl daudz kur citur.

Ko mēs par Maizīti zinām? Maz, pavisam maz. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieka Jāņa Maizīša darbošanās ir vienmēr bijusi aiz septiņiem valsts noslēpuma zieģeļiem aizslēgta.

Banku ķeza ir izrādījusies pat daudz riebīgāka, nekā izskatījās pirms nedēļas vai divām. Trešā lielākā Latvijas komercbanka ABLV ir pagalam, un par to var runāt vairs tikai nekrologa formā. ABLV banka līdz pat pēdējam izmisīgi spirinājās, cenšoties izpildīt regulatora Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) prasības, taču nekas nav līdzējis – jāklapē ciet, un viss. Banka ir paziņojusi, ka pašlikvidēsies, laikam jau tā cenšoties pasargāties no Latvijā tradicionālās beigtu banku izlaupīšanas, kad bankā ienāk sveši cilvēki un piebāž savas celofāna kules ar sadalāmā kautķermeņa treknākajiem gabaliem.

Taisnība Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, ka nevajag ļauties sazvērestības teorijām, nepārbaudītām ziņām un jāļauj tiesībsargājošajām iestādēm strādāt.

Jānis Bordāns nav gluži pirmo ziemu politikā – viņš ir bijis vairākās partijās un 2012.–2014. gadā arī tieslietu ministra amatā. Nekāda spilgtuma no Bordāna viņa iepriekšējā politiskajā dzīvē nebija, bet nebija arī neadekvātuma – tāds mierīgs ierindas politiķis. Ak, nu jā, pirms šķiršanās no tieslietu ministra krēsla viņš diezgan nikni sakašķējās ar Nacionālo apvienību, bet tā jau daždien gadās, tas nav nekas neparasts, ka politiķi mēdz saiet matos.

Pusgadu no vietas drukātajā presē un radio, televīzijas privātajos kanālos un sabiedriskajā televīzijā, interneta portālos un sociālajos tīklos sorosistu totalitārā politiskā sekta ir intensīvi, sviedraini un kaismīgi uzmākusies sabiedrībai ar savu darba kārtības jautājumu par tā saucamajām oligarhu sarunām.

Lai gan Satversmē sacīts, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska valsts un visa suverēnā vara pieder tautai, reālajā praksē šīm normām ir daži nošķiebumi. Ir viens kantoris, kas ir vēl daudz demokrātiskāks, neatkarīgāks un suverēnāks par tautu un tās priekšstāvjiem – tas ir Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ar visvienlīdzīgāko starp vienlīdzīgajiem Jāni Maizīti priekšgalā. Tauta var visu ko vēlēties un vēlēt, tās priekšstāvji var visu ko gudrot, bet, ja SAB kādam politiķim vai amatpersonai nedod pielaidi valsts noslēpumam, tad tāda persona nevar strādāt postenī, kur vajag pielaidi. Teorētiski pat Valsts prezidentam SAB varētu nedot pielaidi, bet tik trakas lietas, par laimi, nav atgadījušās.

Partiju reitingi nav Vangas pareģojumi, tāpēc, protams, pašlaik pēc tiem ir par agru spriest, kas notiks 6. oktobrī, kad latvju zemes ļaudis dosies pie urnām ievēlēt 13. Saeimu.

Kamēr lielie gladiatori sākuši cīkstēties un skandalēties ap ASV «Kremļa ziņojumu», kur sankcijām pakļauto sarakstā amerikāņi grasās ietvert visu Kremļa administrāciju, valdību un 96 krievu miljardierus, Latvija arī ir izgājusi arēnā ar savu zobentiņu. Tuvākajā laikā Saeima pieņems «Magņicka likumu» jeb «Magņicka sarakstu», kurā būs Krievijas personas, kas iesaistītas britu investīciju fonda «Hermitage Capital» juriskonsulta Sergeja Magņicka kriminālvajāšanā, cilvēktiesību pārkāpumos un nāvē. Sarakstam pievienoti arī Krievijas spiegi, kas noindējuši uz Rietumiem pārbēgušo bijušo krievu spiegu Aleksandru Ļitviņenko, kā arī Čečenijas prezidents Ramzans Kadirovs un Čečenijas spēka struktūru pārstāvji, kas brutāli izturējušies pret gejiem.

Arī bez kādas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sen redzams, ka jau trešo dekādi pastāv tādas «valsts sagrābšanas pazīmes», ka maz neliekas. Pastāv viens tāds politiski ekonomisks grupējums, kas vēl tālajā pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā uzmetās par Rietumu demokrātijas eksporta ekskluzīvo dīleri Latvijā un sevi iedomājas par progresīvo un eiropisko vērtību nesēju šejienes aborigēnu tumštautai šobaltdien. Var šos ļaudis dēvēt arī par sorosistiem vai sorosītiem tādā sakarā, ka viena no redzamākajām šīs kustības ideoloģēm un organizatorēm Sarmīte Ēlerte bija sagrābusi laikrakstu Diena un darbu apvienošanas kārtībā bija arī globālā dižblēža Džordža Sorosa fonda Latvijā vadītāja. Par Sorosa naudu tika uztaisītas arī pazīstamās nevalstiski pretvalstiskās organizācijas Delna un Providus.

Krievijas Valsts domes deputāts no liberāldemokātu partijas Pāvels Šperovs izteicis ideju ieviest personīgas sankcijas pret Rīgas mēru Nilu Ušakovu (Saskaņa). Priekšlikums izskanējis Krievijas Valsts domes komitejā, apspriežot jautājumu par pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā. Šīs komitejas atbildība ir par NVS valstu sadarbību, saikni ar tautiešiem un citiem jautājumiem. Komitejas sēdē kā viesis piedalījās ar partijas Latvijas Krievu savienība pārstāvis Miroslavs Mitrofanovs, kurš tad laikam būs saintriģējis Krievijas politiķus ar šausmu stāstiem, cik dikti Latvijā apspiež krievus un kā Rīgas mērs viņus neaizstāv.

Lielas ķibeles ģimenes ārstiem un pacientiem rada e-veselība jeb ieviestais jaunums – zāļu receptes un slimības lapas dakteriem nu vairs nav jāraksta uz papīra, bet virtuālajā interneta vidē. Sistēma palaikam mēdz «uzkārties», vienā brīdī bijis arī hakeru uzbrukums, kamdēļ sistēmas operators uz kādu laiku e-veselību atslēdzis. Tur amatpersonas komiski pinās skaidrojumos, kad tas īsti bijis, kas noticis vai kas izdarīts, lai aizsargātos.

Ekonomiskie noziegumi mēdz būt visādi – algu maksāšana aploksnēs, nodokļu nemaksāšana, krāpšana, kontrabanda, kukuļņemšana, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija. Taču ir starp šiem noziegumiem tāds, kas ir vēl daudz riebīgāks – tā ir naudas izkrāpšana no valsts, veicot fiktīvus darījumus un saņemot PVN atmaksu. Tā ir nauda, ko nozog no tās naudas, ko tu, es, mēs, visi nodokļu maksātāji, jau esam samaksājuši valstij.