Bens Latkovskis / Autori

Latvijas sabiedrība nosacīti var tikt sadalīta divās kategorijās – tajos, kuriem maciņā ir un kuriem nav veikalu tīkla Maxima karte Paldies.

Bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis dzērumā izraisījis avāriju. Pēc visai nevīrišķīgiem centieniem izlocīties no atbildības viņš tomēr savu vainu atzinis, un tiesa viņam piespriedusi pelnīto sodu.

Ja kāds hipotētisks bukmeikeru kantoris pieņemtu derības uz to, kurā reģionā izšķilsies dzirkstele, kura izraisīs trešo pasaules karu, tad mazākais koeficients būtu, liekot likmi uz Tuvajiem Austrumiem. Jau vairāk nekā pusgadsimtu šis ir pasaules sprādzienbīstamākais reģions.

2004. gada nogalē Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas paspārnē izveidotā Stratēģiskās analīzes komisija izdeva grāmatu Nacionālās intereses: formulējuma meklējumos.

Pēc KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka teiktā LNT raidījumā 900 sekundes kļūst skaidrs, ka viņš ir nobriedis pieņemt radikālu risinājumu – tikt vaļā no savas nevaldāmās vietnieces Jutas Strīķes.

Ir viegli piekarināt birkas un izlikties nedzirdam, ko saka cilvēks, kuru nevēlies dzirdēt. Taču tas nav tālredzīgi. Ja kāds pasaka ko prātīgu un apdomāšanas vērtu, tad nav svarīgi, kas to teicis un kādā nolūkā. Šīs idejas ir jāizvērtē.

Vairāki valdības pārstāvji jūtas nenovērtēti, un, viņuprāt, ministru atalgojums Latvijā esot neadekvāti zems – tam jābūt divas vai trīs reizes lielākam. Finanšu ministrs Andris Vilks pat izpaudies, ka par šādu darbu uz rokas jāsaņem 3500 latu.

Viens no spilgtākajiem pēcpadomju Latvijas politikas mitoloģiskajiem elementiem ir slavenā sile, no kuras mūsu tā sauktā politiskā elite barojas.

Reformu partijas kongresā organizācijas dibinātājs Valdis Zatlers aicināja partijas biedrus meklēt atbildi uz jautājumu – kāpēc partijai ir tik niecīgs atbalsts sabiedrībā un zemi reitingi.

Saskaņas centra (SC) vadības reakcija uz deputāta Nikolaja Kabanova izteikumiem par latviešu Dziesmu svētkiem noteikti iepriecina tos, kuriem galvenais Latvijas politikas jautājums ir «krievu» nelaišana pie varas.

Ekonomikas ministrija plāno, ka eiro ieviešanas dēļ cenas nepieaugšot vairāk kā par 0,2–0,4%. Līdzīgu viedokli pauž Latvijas Banka, Finanšu ministrija, premjers un citi eiro ieviešanas dedzīgie atbalstītāji.

Nupat Latvijas informatīvajā telpā pavīdēja ziņa, ka tieši Latvija ir tā Eiropas valsts, kuras teritorijā sievietes pirmo reizi ieguva balsstiesības vispārējās, atklātās vēlēšanās jau tālajā 1905. gadā.

Ceļojot pa dažādām pasaules valstīm dažādos kontinentos, esmu ievērojis likumsakarību – ikvienas zemes vispārējā labklājība ir cieši saistīta ar vides sakārtotības stāvokli.

Šodien ES finanšu ministri pieņems galīgo lēmumu par eiro ieviešanu Latvijā no 2014. gada 1. janvāra.

Jādomā, ka uz nākamajām Saeimas vēlēšanām, kas paredzētas 2014. gada rudenī, priekšplānā izvirzīsies jauns Latvijas valsts stratēģiskais mērķis. Iepriekšējais (eiro ieviešana) būs vai nu sasniegts, vai atzīts par nederīgu (ja kaut kādu iemeslu dēļ eiro tomēr netiks ieviests). Iebildumi, ka eiro ieviešana nevar būt valsts vai nācijas stratēģiskais mērķis, jo ir tikai instruments, neiztur kritiku. Līdzšinējais eiro ieviešanas process liecina, ka tas tiek uztverts nevis kā instruments, bet gan kā ģeopolitisks mērķis – ciešāk integrēties ES.

Īsi pirms saulgriežu svētkiem Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar uzņēmējiem, kuri viņu pavadīja nesen notikušajās vizītēs Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Kazahstānā. Tika apkopoti šo vizīšu rezultāti un iezīmētas nākotnes attīstības perspektīvas.

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašerādens LTV raidījumā Sastrēgumstunda runā par nabadzības mazināšanu un sociālā taisnīguma atjaunošanu kā valsts galveno uzdevumu.

Pasaules vadošo valstu G8 samits Ziemeļīrijas kūrortā Lohernā tika gaidīts samērā saspringtā gaisotnē, jo tieši pirms šīs tikšanās saasinājās Rietumu un Krievijas pretstāve Sīrijas jautājumā.

Režisors Alvis Hermanis atzinis, ka «politiskais teātris kā teātra žanra paveids Latvijas teritorijā (tā Hermaņa tekstā) ir totāli izgāzies». Šādi viņš raksturo reakciju uz savu skandalozo interviju, kurā paudis niknumu par to, ka vēlēšanu rezultātu nosaka tie, kas «ir mazizglītoti, nekur nav braukuši un neko nav redzējuši».

Portāls pietiek.com publicējis KNAB amatpersonu izvērtējuma dokumentus (ierēdņu darbības un tās rezultātu novērtēšanas veidlapas). Jau iepriekš ziņots, ka KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe izpelnījusies D vērtējumu, kas uzskatāms par neapmierinošu. Vēl sliktāks ir novērtējums E, kas tiek piemērots ārkārtīgi reti, jo nozīmē pilnīgu neatbilstību ieņemamajam amatam. Arī D līmeni nopelnīt ir jāprot, jo pēc būtības tā nozīme ir gandrīz tā pati, tikai drusku pieklājīgākā formā. Par ko liecina minētie dokumenti?

Nesen biju liecinieks kādai zīmīgai epizodei. Kāda sprauna, enerģiska sieviete pirmspensijas vecumā pārmeta sētniecei, ka viņas pagalmā kādam kokam neesot nozāģēts nokaltušais zars.

Ziņas par ēnu ekonomikas un korupcijas apmēriem vienmēr ir bijušas aktuāla tēma Latvijas informatīvajā telpā.