Elita Veidemane / Autori

"No, there were no and are no such plans in NATO. After this statement, many people attacked me, saying that, look, the Estonian Prime Minister is defending her country, but our people are doing nothing," Defence Minister Artis Pabriks is outraged by what Estonian Prime Minister Kaja Kallas said. She recently claimed that NATO plans to let Russian troops into the Baltic States and try to liberate them 180 days later. An interview with Artis Pabriks on this and Latvia's many unusual plans.

„Nē, šādu plānu NATO nebija un nav. Pēc šī paziņojuma daudzi man klupa virsū, teikdami, ka, lūk, kā Igaunijas premjere savu valsti aizstāv, bet mūsējie – neko nedara,” par Igaunijas premjeres Kajas Kallasas teikto ir sašutis aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņa nesen apgalvoja, ka NATO plāni esot – ielaist krievu karaspēku Baltijas valstīs un pēc 180 dienām tās mēģināt atbrīvot. Par to un daudziem neparastiem Latvijas plāniem – intervija ar Arti Pabriku.

Jo ilgāk ukraiņi pretosies, jo vairāk mēs slepkavosim civiliedzīvotājus – aptuveni tāda bija Krievijas ārlietu ministra doma, ko viņš pauda preses konferencē pēc barbariskā terorakta Kremenčugā, kur tika noslepkavots vēl nezināms skaits Ukrainas civiliedzīvotāju. Vairs nevar saprast, kurš no Kremļa melīgajiem purniem šobrīd ir pretīgākais. Taču skaidrs ir viens: Krievija ir izteikti fašistiska valsts, un šim nepieciešamajam atzinumam ir pierādījumi un konsekvences.

"There was no resistance", say almost all historians who analyze the events of 1940 in Latvia. In the early hours of June 15, 1940, special units of the USSR's internal affairs troops attacked three border posts in eastern Latvia, killing three border guards, a border guard's wife and son, while ten border guards and 27 civilians were captured and taken away. The occupation of the Republic of Latvia began.

„Pretestības nebija,” apgalvo teju visi vēsturnieki, kuri analizē 1940. gada notikumus Latvijā. Agri no rīta 1940. gada 15. jūnijā PSRS iekšlietu karaspēka speciālās vienības uzbruka trim robežposteņiem Latvijas austrumos, nogalinot trīs robežsargus, robežsarga sievu un dēlu, bet desmit robežsargus un 27 civilpersonas sagūstīja un aizveda. Sākās Latvijas Republikas okupācija.

Blakus divām Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra ēkām, kas ir modernākās celtnes Pārdaugavā, jau top trešā – Rakstu māja. „Tas gan ir tikai kārtējais solis, jo Universitātes senāts tikko skatīja turpmākos infrastruktūras attīstības plānus – nākamajiem sešiem septiņiem gadiem,” teic Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks.

Next to the two buildings of the Academic Centre of the University of Latvia (UL), which are the most modern buildings in Pārdaugava, a third one - House of Letters - is already under construction. "This is just another step, because the University Senate has just reviewed the future infrastructure development plans - for the next six to seven years," says Indriķis Muižnieks, Rector of the University of Latvia.

„24. februāris manas ģimenes un manas klases atmiņā paliks kā baiļu un neziņas datums. Nepiedodams krievu iebrukums ukraiņu zemē. Vai atkal būs iebrukums arī Latvijā un pēc tam Sibīrija? Vai atkal nāves un sakropļoti likteņi? Vai atkal tautas dvēseles saglabāšanās tikai teātrī, mūzikā un dzejā, un klusos sapņos? Vai atkal karogu un sirdsapziņas maiņa? Vai mūsu klasei var draudēt tas pats kas 1941. un 1949. gada skolēniem, un mēs varam kļūt par Sibīrijas bērniem?” jautā Denīze Marta.

Now that's how you lie and bluff! The amazement over the activities of Russian Foreign Minister Sergey Lavrov is unending: a few days ago, a meeting between the Turkish and Russian foreign ministers in Ankara, which was supposed to agree on a safe corridor in the Black Sea for grain shipments to leave Ukrainian ports, ended virtually without results. Lavrov's lies and hypocritical blabbing made the meeting unforgettable.

Lūk, tā ir jāmācās melot un pūst miglu acīs! Sajūsma par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova aktivitātēm nebeidz rimties: pirms pāris dienām Ankarā faktiski bez rezultātiem beidzās Turcijas un Krievijas ārlietu ministru tikšanās, kurā vajadzēja vienoties par drošu koridoru Melnajā jūrā, pa kuru no Ukrainas ostām izvest labības kravas. Lavrova meli un liekulīgā pļurkstēšana padarīja šo tikšanos neaizmirstamu.

„Līdz galam neesmu sapratis: kā tas sanāca, ka tajā nedēļā, kad beidzās kovids, sākās karš? Vai farmācijas bizness un PVO kaut ko saskaņoja ar Putinu? Man nešķiet, ka ar Putinu var kaut ko saskaņot. Tad jau ar pērtiķi, kam rokā granāta, var parakstīt izsmeļošu miera līgumu,” prāto ārsts Pēteris Apinis, vērtēdams pagājušās nedēļas notikumus.

6. jūnija naktī sprādzienā tika stipri bojāts okupācijas piemineklis Rīgā: cietis malu mūrējums piecu metru augstumā, telpu apšuvums un bruģis. Avīzes ziņoja, ka pie „uzvaras” pieminekļa bojā gājis nenoskaidrots cilvēks. Mājām, kas atradās tuvumā, ar sprādziena vilni izsisti logi. Netālu no okupācijas staba policisti atrada tālvadības pultij līdzīgu priekšmetu, ar ko acīmredzot iedarbināts spridzeklis. Ritēja tālais 1997. gads.

Latvijas vēstnieks Beļģijas Karalistē Andris Razāns 30. maijā vērsās Beļģijas Ārlietu ministrijā ar diplomātisko notu, protestējot pret ieceri noņemt (pārvietot, likvidēt u.tml.) latviešu karagūstekņiem veltīto pieminekli „Latvijas stāvstrops brīvībai”. Šis piemineklis kopš 2018. gada septembra atrodas Beļģijas pilsētā Zedelgemā, un tā bija beļģu pašvaldības iecere – izveidot šādu pieminekli sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju.

On May 30, the Ambassador of Latvia to the Kingdom of Belgium, Andris Razāns, addressed a diplomatic note to the Belgian Ministry of Foreign Affairs, protesting against the intention to remove (move, demolish, etc.) the monument dedicated to Latvian prisoners of war "Latvian Beehive for Freedom". This monument has been located in Zedelgem, Belgium, since September 2018, and it was the intention of the Belgian municipality to create such a monument in cooperation with the Latvian Museum of Occupation.

Administratīvā rajona tiesa 18. maijā noraidīja Valsts kontroles (VK) bijušās darbinieces Līgas Krapānes prasību pret bijušo darbavietu saistībā ar viņas darba zaudēšanu. Pērn augustā VK vadība Krapānei izteica rājienu par to, ka viņa parakstīja vēstuli valsts augstākajām amatpersonām par informācijas nesniegšanu kovidvakcinācijas jautājumos. Parakstītāju bija 150.

„Baznīcu mūri ir skaisti un baudāmi, bet baznīcas patiesā sirds ir cilvēki,” saka Oskars Smoļaks, viens no Latvijas jaunākajiem luterāņu mācītājiem. Arī viņš kopā ar savām draudzēm piedalīsies Baznīcu naktī, kas notiks šo sestdien un zem zvaigžņotajām Latvijas debesīm atklās brīnišķīgus un skaistus noslēpumus.

„Nosaukšu tevi par rakstnieku,” ierosināju šādu opciju, runājot ar žurnālistu un liepājnieku Andžilu Remesu, kurš ir uztapinājis vērtīgu un interesantu grāmatu – „Tur, kur dvēsele dzied”. Par Liepājas leģendāro koncertdārzu „Pūt, vējiņi!”, kas nu atdzimis, pateicoties uzņēmīgajiem un mūziku mīlošajiem liepājniekiem. „Nē! Kāds es rakstnieks? Esmu rakstītājs,” protestē Andžils. Labi. Meklēsim rakstītajā lielos burtus, tāpat kā mūzikā – lielās notis. Jo šodien ar koncertu atklājam atjaunoto koncertdārzu „Pūt, vējiņi!”.

„Jānis Vitenbergs (NA) nav vājš ekonomikas ministrs, viņa demisijas pieprasījums ir saistīts tikai ar nepieciešamību saglabāt politisko līdzsvaru valdošajā koalīcijā,” apgalvoja ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Tāda – neloģiska un nesaprotama – ir Kariņa rīcība. Bet, ja vajag izpalīdzēt satelītpartijas „Attīstībai/Par” draudziņiem, kuri apvainojušies par Marijas Golubevas nošķūrēšanu, tad tā ir cita lieta.

„Krievijai jāpiešķir trešā vieta Eirovīzijas dziesmu konkursā, lai Putins sev saglabātu seju,” rosinājis Francijas prezidents Makrons. Tas gan ir tikai iesmējiens par Makrona vēlmi ielīst tur, kur saule neiespīd, jo kurš gan cits izteiks sirsnīgu atbalstu Krievijai, kam bija liegta piedalīšanās minētajā konkursā. Savukārt īstajai Putina „sejas saglabāšanai” Makrons piedāvāja Zelenskim „darījumu” – atdot Krievijai daļu Ukrainas teritorijas. Jā, nekāds otrais Šarls de Golls, par Napoleonu nemaz nerunājot, no Makrona nesanāks...

„Pirms gadiem 14 es Ļvovā iepazinos ar latviešu baikeriem. Es pats esmu baikeris. Viņi mani uzaicināja uz Latviju, uz latviešu leģiona piemiņas dienu. Tā kā es ļoti cienu mūsu ukraiņu leģionu – Galīcijas divīziju –, piekritu. Piedalījos latviešu leģionāru gājienā, man bija ukraiņu karogs, un es redzēju, kā „vate”, to ieraugot, uzsprāgst,” atceras Jaroslavs Soloduha, kustības „Azov” medicīnas korpusa komandieris. Kustības? – pārjautāju. „Jā. Tagad „Azov” – tā ir visa Ukraina,” viņš piebilst.

"14 years ago I met Latvian bikers in Lviv. I am a biker myself. They invited me to Latvia, to the Latvian Legion Memorial Day. As I have great respect for our Ukrainian Legion - the Galicia Division - I agreed. I took part in the march of the Latvian Legionnaires, I was carrying the Ukrainian flag and I saw the vatniks explode in anger when they saw it," recalls Yaroslav Soloduha, commander of the medical corps of the Azov movement. Movement? - I asked. "Yes. Now Azov is the whole of Ukraine," he adds.

„Vērtējot šos gadījumus kopējā likumpārkāpumu kontekstā, viennozīmīgi var apgalvot, ka konstatētie nodarījumi nav masveidīgi,” pēc iekšlietu ministres stratēģiskās padomnieces Lindas Curikas nedēļu ilgas stīvēšanās – atbildēt pēc būtības vai neatbildēt – saņēmu izvērstu skaidrojumu par ministres Marijas Golubevas (A/Par) pašaizliedzīgo darbu, novēršot naida noziegumus.