Elita Veidemane / Autori

Pāvils Brūvers nedēļas nogalē devās uz Griezi mūrēt baznīcas sienas un torni. Tā ir 16. gadsimta celtne, kas, laika un kara sagrauta, ilgi skuma vientulībā.

«Ar mazajiem pabalstiem un darbu par minimālo algu patvēruma meklētājus Latvijā noturēt nevar un nevarēs,» šādu viedokli nule paudis Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) ģenerālsekretārs Uldis Līkops.

Intervija ar politoloģi Ilzi Ostrovsku: par to, kāpēc skaidrot simtgadīgus politiskus notikumus, par sakritībām kara laupījumu sadalē, par emociju un racionālisma sadursmi Atmodā, par valsts stagnāciju un nepilsoņu institūta likvidāciju.

Patiesībā jums ir vienalga. Jums ir dziļi pie elkoņa, kas notiks ar šiem cilvēkiem. Jums Eiropas priekšnieki uzbļauj, un jūs jau skrienat pildīt pavēles, kaut arī īsti nesaprotat, kā to izdarīt.

Pie mums atbrauca komisārs. Nostādīja visus ierindā, nokaunināja par nepietiekamu centību Stambulas konvencijas ratificēšanā, pakratīja ar pirkstu, brīdinādams, ka sievietes sist nav brīv, par vīriešu sišanu gan nebilzdams ne vārda. Daži nejēgas saprata, ka vīriešus dauzīt nav aizliegts, paņēma nūjas un izgāja ielās.

Faktiski varam uzskatīt, ka skandalozā kampaņa Mēs darītu tāpat ir nesusi necerētus augļus: šobrīd no 23 «bēgļiem», kuri mūsu valstī bija ieguvuši aizsardzības statusu, 21 jau ir devies labākas dzīves meklējumos uz Rietumeiropas valstīm. «Bēgļi», kuri karsti alka, lai viņu dzimtenē kāds cits – ne viņi – ieviestu kārtību, kamēr paši vazājas pa Eiropu lielāku pabalstu meklējumos, nu ir izdarījuši «tāpat» – aizlaidušies.

Intervija ar Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas vadītāju Mārtiņu Bondaru – par Latviju kā viensētu, par koalīcijas neieklausīšanos opozīcijā, par Artusa Kaimiņa jauno partiju, kā arī par deputātu algu palielinājumu un nesakārtoto veselības aprūpes sistēmu.

Intervija ar Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas vadītāju Mārtiņu Bondaru – par Latviju kā viensētu, par koalīcijas neieklausīšanos opozīcijā, par Artusa Kaimiņa jauno partiju, kā arī par deputātu algu palielinājumu un nesakārtoto veselības aprūpes sistēmu.

Lietuvā ir Grūtas parks. Tur savākti padomju laiku kauna stabi, tanki un barakas, proletariāta vadoņi un visādi citādi okupantu aļošas, un to ir vairāki desmiti. Lietuviešu miljonāra Viļuma Maļinauska veidotais privātais projekts sākotnēji raisījis lietuviešu šaubas, sak, tāds parks propagandē padomju varu un okupāciju, tomēr tagad tas ir viens no populārākajiem Lietuvas apskates objektiem: parks ir vajadzīgs, lai neko neaizmirstu, jo aizmirstais nereti atkārtojas.

Intervija ar Latvijas Bērnu fonda prezidentu Andri Bērziņu (ZZS): par internātskolu likvidēšanu, par bērnu intervēšanas telpām, par seksuālās vardarbības gadījumu skaita pieaugumu un par ambīciju pozitīvo pamatu.

«Es gribētu sagaidīt mirkli, kad latviešu inteliģence pārstās bezjēgā ķēzīties par savu valsti un demokrātisko iekārtu. Pēc tam neraudiet,» brīdina politologs Ivars Ījabs.

Kā sakautrējusies ģimnāziste Vienotība uzaicināja sadoties rokās zaļzemniekus un nacionāļus.

Bija plāns veidot diskusiju par sievietēm politikā, par feminismu, par jauniem un dažkārt nepieņemamiem vērtību uzstādījumiem, turklāt diskusijā piedalītos arī kāda feministe vai arī sieviete, kas sevi par tādu uzskata.

«Par ko, kur un kā cīnījās Ģederts? Pietiek muldēt par kaut kādu brīvības cīnītāju!» – pavirši ar skatienu pārbraucis pāri palīdzības lūguma rindām, komentāros pie teksta pauž kāds krietnais lasītājs.

Intervija ar Saeimas deputātu Edvīnu Šnori (Nacionālā apvienība) – par situāciju ar nelegālajiem imigrantiem, par ANO amorālo «bēgšanas kampaņu», par kara draudiem, kā arī par latviešu valodas lietojuma paplašināšanu.

Intervija ar juristu, fotogrāfu, politisko norišu vērotāju un laikazīmju vācēju Aivaru Borovkovu – par vēstures neobjektivitāti un pazudušo džentlmeniskumu, par manipulācijām ar pūli un kara psihozes augļu savācējiem, kā arī par gleznotāju – teroristu Ģedertu Eliasu un čaklajiem bumbu metējiem.

«Interesanti – cik daudzi, ja te sāktos reāls mahačs, ietu cīnīties? Es pie pirmās izdevības bēgšu – par to nemaz nekaunos.» Šis tviterieraksts tapis 2014. gada 14. augustā, un tā autors ir Didzis Melbiksis – tā vēsta portāls pietiek.com.

… Staņislavs ielēja kanniņā alu, un Antons lēnām pārgāja pāri šosejai – izdzeršot to suslu mājās.

Sestdien Gļeba Panteļejeva darbnīcā savas rokas atlējumu izveidoja mūsdienības izcilais baletdejotājs, aktieris un horeogrāfs Mihails Barišņikovs. Roka, kas ir izteiksmīgākā cilvēka ķermeņa daļa – ja neskaita acis – paliks mūžīgi mūžos.

Kārļa Skalbes Saulrietos mīlīgs augusta vakars kā samtains atmiņu klājums ceļā uz rudeni.

Intervija ar bijušo ārlietu ministru, tagad – Ārlietu ministrijas ģenerālinspektoru Māri Riekstiņu: par terora aktiem Eiropā, Islāma valsts pārvērtēšanu, Krievijas propagandu, Brexit mācībām un neizdevušos militāro puču Turcijā.

Mana draudzene mitinās daudzdzīvokļu mājā, un arī viņa savā rēķinā drīz vien ieraudzīs papildu maksājumu – pievienotās vērtības nodokli 21 procenta apmērā – par nama apsaimniekošanas pakalpojumiem.