Lauma Mellēna / Autori

14. februārī nejauša sakritība ļāva piedzīvot relatīvi jaunu koncerta formātu – Spīķeru koncertzālē notika jau trešais sērijas Vīns un mūzika pasākums, kur sadarbībā ar restorānu Kitchen un kaislīgo mūzikas un vīna baudītāju Jāni Jenzi tapis jauns projekts, kurā koncerta gaitā klausītājiem tiek piedāvāta jaunu vīnu degustācija un improvizētas sarunas par vīnu un mūziku.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) operas koncertuzveduma Otello gaidās tika parakstīts līgums starp LNSO valdes locekli Ilzi Paideri-Staķi un LNSO māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu Karelu Marku Šišonu par sadarbību turpmākos trīs gadus.

Festivālu Vīnes klasika Lielajā ģildē 7. februārī atklāja Liepājas simfoniskais orķestris. Šoreiz koncertu ar lielisku solistu ansambli Bēthovena Trīskāršajā koncertā (Kristīne Blaumane, Sergejs Dogadins, Gils Šohats) un Modestu Piternu pie diriģenta pults papildināja īpaši pacilājošs noskaņojums.

Janvāra beigās pēc gada nogales kolīzijām Operas direktora jaunā līguma kontekstā skatītāju acīm pavērās šā gada pirmais jauniestudējums, faktiski gatava izrāde, kas atvesta no Zagrebas Nacionālās operas un iedzīvināta citā solistu sastāvā Rīgā. Ņemot vērā, ka vokālās sarežģītības dēļ Pētera Čaikovska opera Mazepa tiek iestudēta samērā reti, šī tika pozicionēta kā iespēja dzirdēt opermūzikas retumu.

Lielajā ģildē 20. janvārī notika tradicionālais latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts, šoreiz vienā vakarā muzicējot pieciem profesionālajiem orķestriem un piedāvājot vairākus pirmatskaņojumus.

Rīgas opermīļi 15. janvārī pārpildītā Lielajā ģildē beidzot sagaidīja pagājušā gada novembrī solīto Marinas Rebekas solokoncertu ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (LNSO). Novembrī soliste bija Ņujorkā, kur atveidoja Donnas Annas lomu Mocarta operā Dons Žuans, to varējām vērot arī tiešraidē Kino Citadele.

Gadumijā Rīgā viesojās par brīnumbērnu dēvētais astoņpadsmitgadīgais venecuēliešu izcelsmes diriģents Iļjičs Rivass, diriģējot Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) Jaungada koncertus.

Ceturtās adventes priekšvakarā Somijas galvaspilsētā Helsinkos viesojās akadēmiskais koris Latvija, lai kopā ar Helsinku filharmoniķiem un igauņu diriģentu Olari Eltsu (šobrīd šā orķestra galveno viesdiriģentu) asprātīgā Ziemassvētku programmā debitētu augustā atvērtajā jaunajā Helsinku koncertzālē Musiikkitalo.

Ar kinoteātru Splendid Palace un Kino Citadele starpniecību arī Rīgā bija skatāmi divi zīmīgi operu iestudējumi divos prestižos pasaules teātros – Mocarta Dons Žuans Milānas Teatro alla Scala un Šarla Guno Fausts Ņujorkas Metropoles operā.

Valsts svētku brīvdienās vairāk nekā pēc simt gadu pārtraukuma Latvijas opermīļiem tika dota iespēja noskatīties Riharda Vāgnera Nībelunga gredzena cikla operu Dievu mijkrēslis. Tas ir pēdējais stūrakmens Nībelunga gredzena tetraloģijā, bet ar šo iestudējumu Latvijas Nacionālā opera piepulcējas Eiropas drosmīgāko operteātru pulciņam, kas, gatavojoties Vāgnera jubilejai 2013. gadā, īstenojusi šo titānisko darbu.

Lāčplēša dienas vakarā Lielajā ģildē kamerorķestris Sinfonietta Rīga veidoja savdabīgu tiltu starp astoņdesmito gadu sākumu, atskaņojot šīs sezonas jubilāra Romualda Kalsona (1936.) Pirmo simfoniju kamerorķestrim, un šodienu ar talantīgās jaunās komponistes Santas Ratnieces (1977.) Kamersimfonijas pirmatskaņojumu, koncerta otro daļu veltot splīnīgi ironiskajam un joprojām modernajam 20. gadsimta krievu klasiķim Sergejam Prokofjevam.

12. novembrī Lielajā ģildē daudzu prominenču, bruņoto spēku pārstāvju, bijušo, esošo un droši vien nākamo politiķu kompānijā piedzīvojām patiesi skaistus, muzikālus mirkļus Liepājas simfoniskā orķestra valsts svētku sveiciena programmā Latvieši.

Opermīļiem līdz sezonas pirmajam vērienīgajam jauniestudējumam jāgaida līdz novembra vidum, kad LNO notiks Vāgnera Gredzena cikla pēdējās operas Dievu mijkrēslis pirmizrāde Viestura Kairiša režijā. Toties jau kopš 28. septembra kinoteātros ir pieejamas tiešraides un ieraksti no pasaules opernamiem, ko daudzi operas cienītāji atzinuši par visnotaļ pieklājīgu un salīdzinoši nedārgu alternatīvu, jo ar moderno tehnoloģiju palīdzību gandrīz klātienē iespējams dzirdēt daudzas pasaules operzvaigznes, izcilu teātru orķestrus un diriģentus.

Septembra izskaņā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris atklāja kārtējo koncertsezonu. Šoreiz visai trauksmainā noskaņā, jo personisku iemeslu dēļ koncertu nediriģēja tā mākslinieciskais vadītājs Karels Marks Šišons, bet gan operatīvais glābējs Mārtiņš Ozoliņš.

Smaidīgs un izturēts komunikācijā, prasīgs un dedzīgs pie diriģenta pults, labvēlīgs, bet reizēm pelnīti skarbs un tiešs – tāds ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Karels Marks Šišons. Uzticams kapteinis lielam kuģim krīzes okeānā, kas neielaižas kompromisos un labprātāk mazāk runā un vairāk dara. Orķestra mūziķu acis pēdējo sezonu koncertos mirdz mīlestībā un veselīgā pašapziņā, bieži saņemot pelnītas stāvovācijas no klausītājiem. Nemanot ir pienākusi jau trešā sezona šajā amatā, kas pagaidām ir pēdējā, kura ierakstīta Šišona darba līgumā. Lai arī attiecībās ar darba devēju – Kultūras ministriju, īpaši pēdējā gada laikā rožainu toņu nav un Šišons savos izteikumos ir diezgan skarbs, tomēr ar roku uz sirds apgalvo – ja vien būs iespējams, viņš darbu ar LNSO turpinās.

Raiņa luga Spēlēju, dancoju pieder pie latviešu dramaturģijas spilgtākajiem darbiem, arhetipiskais sižets piedzīvojis vairākas interpretācijas, tās savukārt veido latviešu teātra mākslas zelta fondu un tīri antropoloģiski sniegušas būtisku ieguldījumu latviešu kolektīvās pašapziņas periodiskā reanimēšanā un dažādu laikmetu skarbas realitātes mākoņu kliedēšanā.

Talantīgā latviešu vijolniece Vineta Sareika saņēmusi visnotaļ iepriecinošas ziņas no Londonas - starptautiskā britu mūzikas mēnešraksta Grammophone. Ietekmīgā mūzikas žurnāla uzmanības lokā nonākuši divi vijolnieces ieraksti, kuri ne tikai iekļauti ikmēneša jaunāko ierakstu apskatā, bet arī saņēmuši atzinīgu vērtējumu žurnāla oktobra numurā. Disku izdevējs ir mūzikas izdevniecība Fuga Libera.

Melomānu pasaulē notiek intensīva gatavošanās Riharda Vāgnera 200. jubilejai, kas gaidāma 2013. gadā. Pasaules lielākie operteātri vairāk nekā citkārt iestudē Nībelunga gredzena ciklu. Norvēģijā tiek likti pamati citam, ne mazāk ambiciozam plānam – operfilmai Klīstošais holandietis, ko paredzēts translēt tiešraidē 2013. gada 17. augustā kinoteātros visā pasaulē, tostarp, cerams, arī Latvijā.

Pēc vairāku gadu pārtraukuma iznāca apmeklēt kārtējo introvertās mūzikas festivālu Ad lucem, kas jau devīto reizi priecē garīguma meklētājus mūzikā, atklājot arvien jaunas šī mākslas veida baudīšanas dimensijas ar pievienoto vērtību. Citam tā ir klausīšanās ar sirdi, citam jauni atklājumi skaņu pasaulē, vēl citam – neaizmirstams estētisks piedzīvojums.

Ar spožu debiju Londonas Karaliskajā Koventgārdena operā 25. jūnijā publiku pārsteigusi Kristīne Opolais, atveidojot titullomu Džakomo Pučīni hrestomātiskajā operā Mme Butterfly.

Maija izskaņā ar saturiski bagātīgiem un izpārdotiem koncertiem Spīķeru koncertzālē notika Imanta Kalniņa 70. jubilejas svinēšana. Lai cik arī būtu viļņošanās ap komponista personību, daiļradi un salīdzinoši nesenām politiskajām rokādēm, viņa mūzika savā ziņā ir kļuvusi par klasiku, vesela laikmeta simbolu, kurā apvienojusies hipijiska brīvdomība ar dziļi patriotisku garu, krāšņs simfonisms ar tautisku lirismu un nevīstoši jauneklīgu dumpīgumu, kas turpina valdzināt un nereti saliedēt vairākas paaudzes. Šķiet, ka Imanta Kalniņa mūzikā iešifrētais jaunības kods darbojas stiprāk par jebkuru anti-age kosmētisko līdzekli – rokoperas Ei, Jūs tur! ritmos līdzās viļņoja dažādu paaudžu fanu, tostarp arī autora laikabiedru un biedreņu sirmās galvas. Un, viennozīmīgi, Imants Kalniņš ir apzināti vai neapzināti kļuvis par vienu no latviešu muzikālās kultūridentitātes stūrakmeņiem.

Jūnijā sākumā uz Latvijas Nacionālās operas (LNO) skatuves tika svinēta latviešu komponista Bruno Skultes – operas Vilkaču mantiniece atgriešanās dzimtenē ar pasaules pirmiestudējumu, kuru klātienē noskatījās arī liela daļa klaida latviešu vidējās un vecākās paaudzes sabiedrības.