Lauma Mellēna / Autori

Tūlīt pēc Lieldienām gadījās piedzīvot vienu no skaistākajiem muzikālajiem pārsteigumiem šopavasar – klasiskās ģitāras spēles virtuoza Aleksandra Viņicka pirmo solokoncertu Rīgā Lielajā Ģildē. Šis bija viens no tiem brīnišķīgajiem koncertiem, kur elitāra džeza māksla sastapās nevis ar viszinīgiem snobiem, bet mūzikas gardēžiem, patiesi profesionāli ieinteresētu publiku. Liela daļa klausītāju bija tie, kas dažādos vecumos un līmeņos apgūst ģitārspēli, par ko jāpateicas ģitāristam un Viņicka koncerta organizatoram, pazīstamajam ģitāristam Kasparam Zemītim.

Šosezon pēc ilgāka laika atjaunots viens no Latvijas Nacionālās operas (LNO) klasiskajiem operu iestudējumiem Turandota, kas stāsta par nežēlīgo Ķīnas princesi, kuras uzdoto mīklu dēļ galvas ripo visiem svešzemju prinčiem pēc kārtas, metot asiņainu ēnu pār visas valsts dzīvi.

1.un 2. aprīlī Spīķeru koncertzālē Latvijas Radiokoris sagādāja lielisku pārsteigumu, sniedzot intelektuāli piesātinātu un humorpilnu priekšnesumu ar nosaukumu Kagela āboli. Iecerēta kā gaumīgs aprīļa joks, koncertprogramma atgādināja par to, cik maz, īpaši mūzikā, notiek radošu eksperimentu, kas, nekļūstot truli un virspusēji, pieskaras humoram un ironijai kā izteiksmes līdzekļiem.

Marta un aprīļa mijā Lielajā Ģildē notika ikgadējais operas koncertuzvedums, kas kļuvis par savdabīgu kvalitātes zīmi Rīgas opermūzikas dzīvē. To jau ierasti piedāvāja diriģents Karels Marks Šišons un Latvijas Nacionālais Simfoniskais orķestris.

Marta sākumā Latvijas Nacionālās operas afiša tika papildināta ar jaunu, cerams, kādu laiku pastāvīgu repertuāra izrādi – Rosīni Seviļas bārdziņa jauniestudējumu, kas priecē ar svaigu, ironisku un reizē patiesi asprātīgu noskaņu. Iestudējuma režisors ir jaunais kinorežisors Aiks Karapetjans, kas sevi apliecinājis ar filmām Riebums un Cilvēki tur.

Tovakar Lielajā Ģildē pulcējās kārtīgi nocietusies publika – un kā nu ne, ja Elīnas Garančas koncertam būtu vajadzējis notikt jau 18. septembrī. Toreiz dziedātājas veselības problēmu dēļ tika atcelti pirmie Eiropas koncerttūres koncerti. Tagad klāt otrais koncerttūres posms (spāņu mūzikas koncerti notiks arī Vīnē un Bādenbādenē) – beidzot šī ilgi gaidītā programma skanēja arī Rīgā kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un diriģentu Karelu Marku Šišonu.

Igaunijas Nacionālās operas viesizrādes Rīgā no 18. līdz 23.janvārim

Opera pamatoti tiek uzskatīta par vienu no konservatīvākajiem skatuves mākslas žanriem, kas savā attīstībā un jaunradē, piemēram, no dramatiskā teātra, atpaliek par vienu līdz diviem gadsimtiem. Un tiesa – sava laikmeta popmūzika Verdi partitūrās šobrīd kļuvusi par opermūzikas zelta fondu. Salīdzinot ar 19. gadsimtu, jaunas operas top ļoti maz, un pārsvarā nespēj uzrunāt plašas auditorijas, jo mainījusies gan muzikālā valoda, gan izklaides iespēju piedāvājums.

Janvāra un februāra mijā Vestarda Šimkus fani piedzīvoja sengaidītu notikumu – harismātiskā pianista solokoncertus Hermaņa Brauna fonda ciklā Listomānija, kas veltīts izcilā ungāru komponista divsimtajai jubilejai.

Kopā ar krievu izpildītājmākslas skolas jaunās paaudzes solistu festivālu Crescendo decembrī Rīgā viesojās arī tā mākslinieciskais vadītājs, idejas autors un dvēsele – izcilais krievu pianists Deniss Macujevs. Amerikas žurnālisti salīdzinājuši klaviervirtuozu ar Sibīrijas lāci, par ko pats mākslinieks mēdz pasmīnēt.

Baibas Skrides un LNSO koncerts 14.01. Lielajā Ģildē. Diriģents Eidvinds Ādlands

Latvijas Nacionālās operas (LNO) skatuve 8. decembrī piedzīvoja unikālu opermūzikas notikumu, kam līdzīgu klātienē, vismaz Latvijā, gadās piedzīvot reti. Beidzot pēc vairāk nekā desmit gaidīšanas gadiem Rīgā viesojās vienu no spilgtākajām pasaules operdīvām – krievu soprāns Anna Ņetrebko.

Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē 5. decembrī notika dziedātājas Lienes Kinčas pirmais solokoncerts. Jaunā māksliniece, kuru muļķīga negadījuma dēļ šoruden tā arī nesagaidījām debitējam titullomā Verdi operā Aīda (debija atlikta uz nākamā gada februāri), sagatavojusi krāsainu kamermūzikas programmu, ko veido Gustava Mālera un Riharda Štrausa dziesmas. Ar to nākamajā pavasarī plānota koncerttūre pa Vāciju.

Pēc vairāku gadu prombūtnes 26. un 27. novembrī Rīgā muzicēja diriģents Andris Nelsons, šoreiz kopā ar savu pašreizējo muzikālo ģimeni – Birmingemas simfonisko orķestri. Tas slavens ar ne tikai pirms Andra galvenā diriģenta amatā pabijušajiem pasaules elites meistariem un to izslīpēto skanējumu, bet arī ar orķestra mājvietu – Birmingham Symphony Hall, kas ir viena no skanīgākajām koncertzālēm Eiropā.

Laikā, kad daļa jauno un talantīgo latviešu darbojas vietās, kas piedāvā plašākas iespējas nekā dzimtene, Ņujorkā sastapu ar fotogrāfi Elīnu Ruku. Pēc fotostudiju pabeigšanas Ecole de Condes mākslas skolā Lionā Elīna atgriezās Latvijā, prezentēja savu izstādi Could This Become My Home? un aizbrauca uz ASV, kur ieguva stipendiju foto organizācijas Aperture Foundation prakses programmā Ņujorkā.

Komiskā opera jeb «opera buffa» lielākajā daļā gadījumu uzlabo noskaņojumu, īpaši tad, ja to ir iespēja klausīties tik izcilā izpildījumā, kādu klātienē piedāvā Metropolitēna opera Ņujorkā. Gaetāno Doniceti Dons Paskvāle, kuru 13. novembrī varēja vērot arī tiešraidē Kino Citadele, ir lielisks komiskās opermākslas paraugs, kurā izsmalcināta muzikalitāte iet roku rokā ar pārliecinošu aktiermeistarību un nav ne miņas no liekas uzspēlētības vai ākstīšanās. Ikviens no iestudējuma dalībniekiem sava tēla komismu izspēlē vislielākajā nopietnībā, tādējādi patiesi uzjautrinot publiku. Šī Metropolitēna repertuāra izrāde ir viegla, rotaļīga un azartiski dzirkstoša, nepretenciozi koķeta un valdzinoša gluži kā spožais soprāns Anna Ņetrebko Norīnas lomā – apskaužama vokālā veiklība sarežģītajās pasāžās savijas ar sulīgu humoru tēlā, kas tandēmā ar poļu baritonu Mariušu Kvicinu Malatestas tēlā veido aizraujošo iestudējuma kodolu.

Otro sezonu pie Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) galvenā diriģenta pults darbojas Karels Marks Šišons. Par spīti krīzei, orķestra sniegums ir kvalitatīvi dzirkstošs un temperamentīgs, ko novērtējusi ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas un Japānas publika un kritiķi. Darbīgais orķestra restrukturizators ļoti racionāli raksturo darāmos darbus, problēmās saskata iespējas un ķeras vērsim pie ragiem ar atrotītām piedurknēm. Un tavu brīnumu – šis daudzgalvainais vērsis ar prieku sadarbojas! Turklāt tā nav asiņaina korrida, bet kaislīga un skaista pasodoble ceļā no koncerta uz koncertu.

Lai arī Metropolitēna opera ir viens no tiem teātriem, kas nodarbina Eiropas mērogiem neiedomājamu skaitu māksliniecisko, tehnisko un administratīvo darbinieku, Boriss Godunovs arī uz skatuves prasa patiešām plašu vērienu – izrādē piedalās 73 orķestra mākslinieki, 120 (!) koristi, no kuriem tikai 80 ir štata darbinieki, nemaz nerunājot par plašo solistu plejādi gan pirmā, gan otrā plāna lomās, jo Musorgskis ir arī spilgtu raksturtēlu meistars.

Viens no dižākajiem 20. gadsimta skaņražiem – Gustavs Mālers ir teicis: «Rakstīt simfoniju man nozīmē ar visiem pieejamajiem mūzikas izteiksmes līdzekļiem uzbūvēt jaunu pasauli!» Viņa 2. simfonija ir monumentāls un programmatisks darbs, kas Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sezonas atklāšanas koncertā kopā ar Ērika Ešenvalda krāsaino jaunopusu Fanfaras Karela Marka Šišona vadībā ar orķestra mūziķu rokām tika uzbūvēts kā jauna pasaule, kas savā pilnībā saviļņo līdz sirds dziļumiem savā vienreizīgumā.

Tāpat kā citur, arī vienā no pasaules daudzveidīgākajām metropolēm – Ņujorkā - rudenī ar pilnu sparu atsākas kultūras sezona. Priecē fakts, ka arī Baltijas mūziķiem, turklāt visnotaļ iespaidīgā skaitā proporcionāli nāciju nelielajiem izmēriem, izdodas sevi nu jau salīdzinoši regulāri pieteikt Ņujorkas publikai. Tā, piemēram, oktobrī un novembrī, jau iestaigātu taciņu uz Metropolitēna operas skatuves dēļiem min trīs mūspuses solisti – Aleksandrs Antoņenko, Maija Kovaļevska un Elīna Garanča.

Pēc veiksmīgās un Eiropas kritiķu jūsmīgi apdainotās koncerttūres Habanera ar Elīnu Garanču, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) atkal ir dzimtenē un 22. oktobrī atklāj 2010./2011. gada sezonu. Par spīti krīzei tā sola daudz iedvesmojošu mirkļu, jo, spriežot pēc pagājušās sezonas, Karela Marka Šišona vadībā orķestris ir kļuvis vēl skanīgāks, niansētāks un motivētāks strādāt pie mākslinieciskās kvalitātes, kā arī - pozitīvā nozīmē ambiciozāks, lai paceltu zodu lepni ierindotos starp labākajiem amata brāļiem Eiropā.

Jau pāris gadus vienīgajam operteātrim mūsu valstī ir patīkama un bagātinoša alternatīva, teju vai jauns žanrs un sociāla parādība – operu tiešraides un ieraksti kinoteātros, ar lielisku iespēju par salīdzinoši zemu cenu izbaudīt pasaules klases iestudējumus, redzēt un dzirdēt izcilus interpretus, turklāt baudīt tikai kino un televīzijas formātam raksturīgo priekšrocību – tuvplānus, kas sniedz papildu gandarījumu un ļauj izbaudīt spilgtas tēloto raksturu nianses.