Laura Brokāne / Autori

Jau otro reizi pēc kārtas pašmāju topošie scenogrāfi saņēmuši augstāko apbalvojumu lielākajā un prestižākajā skatuves mākslas notikumā - Prāgas Scenogrāfijas kvadriennālē.

Starptautiski novērtētā scenogrāfe Monika Pormale, kura ilgus gadus sadarbojusies ar Jaunā Rīgas teātra (JRT) komandu izrādēs Garā dzīve, Ledus, Latviešu stāsti, Latviešu mīlestība, Klusuma skaņas, bet pēdējos gados ar režisoru Alvi Hermani pārsvarā strādājusi citās valstīs – Šveicē, Vācijā, Austrijā, Krievijā, patlaban uz brīdi pārtraukusi gatavošanos slavenā režisora Andreja Žoldaka iestudējumam Sanktpēterburgā un devusies uz Prāgas Scenogrāfijas kvadrinnāli, kur piedalīsies starptautiskajā žūrijā un pilsētvidē veidos divas instalācijas. Kamēr viņas meita ir maza, Monika apsver iespēju nobāzēties Rīgā uz ilgāku laiku. «Redzēs, ko šis lēmums man atnesīs,» viņa saka.

Fotogrāfa Viļņa Vītoliņa personālizstāde Tā ir Latvija no sērijas 100 istabas, kas grupu izstādēs (Cēsu Mākslas festivālā 2007 un izstādē Privāts. Latvijas mūsdienu fotomāksla Maskavā (2008), Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls (2009)) daļēji iepazīta jau iepriekš, tiecas atklāt vērienīgu mūslaiku Latvijas portretējumu. Vai tas izdevies, līdz 28. jūnijam var pārliecināties RISEBA Mediju telpā Pārdaugavā (Ūdens ielā 6).

Līdz 15. jūlijam Rīgas Mākslas telpā skatāma izstāde Dekoratīvi lietišķā māksla Latvijā 1960 – 1990 no Latvijas Mākslinieku savienības krājuma, kas apvieno vairāk kā 500 Padomju Latvijā tapušus tekstila, keramikas, kokgriezumu, metālmākslas, stikla, rotas un ādas plastikas mākslas darbus.

Ja vēlaties gūt vispārēju priekšstatu par iepriekšējās divdesmitgades pašmāju mākslu, noteikti apmeklējiet apjomīgo izstādi Pie Dzintara jūras, kas līdz 26. jūnijam skatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls.

Šodien kinoteātrī KSuns arhitektu biroja Sarma & Norde Arhitekti cikla Kino un Arhitektūra lekcijā filozofs Uldis Tīrons stāstīs par to, kāpēc šodien līdzās jaunām un citādākām kino skatīšanās iemaņām, pastāv arī tā, ko izmantojam, skatoties slaveno Kerola Rīda filmu Trešais.

Improvizācijas izrādes Latvijā kļūst arvien populārākas. Lai arī bieži tām ir nemainīga, diezgan šaura auditorija, tomēr nereti improvizācija ietiecas arī nopietnās mākslas žanros un, iespējams, pavisam drīz aktīva skatītāju līdzdalība teātra izrādē būs pašsaprotama skatuves mākslas sastāvdaļa.

Andreja Granta retrospektīvā izstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā skatāma līdz 22. maijam

Līdz 15. maijam Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā skatāma izstāde Elki un cilvēki. Modes fotogrāfijas metamorfozes no Francijas Nacionālā mākslas centra krājumiem. Tā atklāj izcilākos modes fotogrāfijas paraugus no visas pasaules kopš 1955. gada līdz mūsdienām un tapusi pateicoties Francijas Kultūras centra Rīgā iniciatīvai.

Mākslas kuratore Egija Inzule kopš pusaudžu gadiem dzīvojusi Šveicē un sadarbojusies ar māksliniekiem no visas pasaules, bet tagad par sevi saka: «Es nedzīvoju nevienā valstī. Varu strādāt jebkur.» Patlaban kim? laikmetīgās mākslas centrs piedāvā Egijas Inzules kūrēto izstādi Valoda mākslā, kurā iekļauta starptautiska zvaigžņu komanda. «Tas bija liels izaicinājums un uzdrīkstēšanās – salikt kopā māksliniekus, kuri šobrīd ir ļoti populāri. Uzdrošinājos to tāpēc, ka mani vadīja subjektīva interese. Izstādē būs ielikta arī mana interpretācija un instrumenti, kā viņus lasīt.»

Rīgā viesosies viens no pazīstamākajiem igauņu arhitektiem Vilens Kinnapu, lai 24. martā pulksten 19 kinoteātrī KSuns sniegtu lekciju par savu dzīves un radošo pieredzi, sākot no dumpīga postmodernisma līdz budismam un pilsētu akupunktūrai.

Līdz 27. martam Rīgas Mākslas telpā skatāma izstāde Modris Ģelzis Latvijas arhitekts. 20. gadsimts, kas piedāvā ne tikai izcilā arhitekta darbus un biogrāfijas faktus, bet arī aicina domāt, kā pastāstīt par arhitektūru plašākai sabiedrībai, mēģina rekonstruēt autora personību un arhitekta izjūtu plašākā kontekstā, kā arī katram no mums atgādina par gaumes un emocionālā stāvokļa ciešo saistību.

Fotogrāfiju izstāde Bērnības atmiņu pārskatīšana Latvijas Fotogrāfijas muzejā līdz 27. februārim Fotogrāfijas muzejā skatāma starptautiska jauno autoru izstāde, ko kūrējusi muzeja speciāliste Anda Boluža. Tajā pārstāvētie mākslinieki, ieskaitot latviešu autorus – Lauri Nagliņu un Ilzi Vanagu, pievērsušies bērnības tēmai.

Režisors Dāvis Sīmanis ciklā Kino un Arhitektūra 24. februārī pulksten 19.00 analizēs Džeimsa Bonda sērijas. Šī būs jau septiņpadsmitā lekcija, ko kinoteātrī KSuns piedāvā birojs Sarma & Norde Arhitekti.

Lietuvas Nacionālā mākslas galerija, kas rūpējas gan par pagājušā gadsimta mākslas ekspozīcijas veidošanu, gan mūsdienu mākslas popularizēšanu, rekonstruētā Revolūcijas muzeja ēkā tika atklāta 2009. gadā, kad Viļņa bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām. Galerijas vadītāju Lolitu Jablonskieni, kura piekritusi vērtēt latviešu mākslinieku darbus Purvīša balvas 2010.–2011. gada žūrijā, Neatkarīgā intervēja neilgi pirms leģendārā lietuviešu gleznotāja Algimanta Svegzda izstādes atklāšanas galerijas telpās.

Eksperti lēmuši, ka mākslinieks Kristaps Ģelzis ir piemērotākais kandidāts, lai šogad pārstāvētu Latviju 54. Venēcijas mākslas biennālē. Šo ziņu mākslinieks uztvēris atbildīgi, taču bez lieka patosa. «Ne es pirmais, ne pēdējais,» viņš saka.

Izvērtējot Valsts Kultūrkapitāla fonda gada nogales (VKKF) projektu konkursa rezultātus, atklājies – kultūras izdevumu iznākšana nākamajā gadā ir apdraudēta. Finansējuma nav vairākiem izdevumiem, kam VKKF nauda bijis galvenais nodrošinājums, piemēram, žurnālam Māksla Plus un literārajam mēnešrakstam Karogs.

Purvīša balvai par izcilāko sniegumu vizuālajā mākslā 2009. un 2010. gadā ir izvirzīti astoņi mākslinieki - Ilmārs Blumbergs, Kristīne Kursiša, Kristaps Ģelzis, Imants Lancmanis, Kaspars Podnieks, Mārtiņš Ratniks, Inta Ruka un Krišs Salmanis. Balvas ieguvējs tiks paziņots nākamā gada 18. februārī.

Mākslinieks Ivars Poikāns atzīst, ka lielajā Mākslas muzeja ēkā izstādīties nav radis. Līdz šim provokatīvais sociālās realitātes izgaismotājs sadarbojies galvenokārt ar galerijām. Viņa darbus Latvijā pazīst jau kopš septiņdesmito gadu beigām un mākslinieks visos laikos izcēlies ar vērīgu, ironisku pastāvošās kārtības kritiku.

Šodien pulksten 17 Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkā notiks rakstnieces Zentas Ērgles piemiņas izstādes Pāri gadiem cauri dzīvei un grāmatu atvēršanas pasākums.

Turpinot ciklu Kino un arhitektūra, arhitektūras birojs Sarma & Norde piedāvās jaunāko lekciju, kas veltīta pilsētu ilūzijām, radītām kino laukumā. Kinolektorijs Pilsētu ilūzijas: kinotūrisms metropolēs un priekšstati par redzamo notiks ceturtdien, 2. decembrī pulksten 19 kinoteātrī KSuns.

Kinoteātris Rīga sācis rādīt vienu no Eiropas Kinoakadēmijas balvas Labākā filma 2009 pretendentēm, turku izcelsmes vācu režisoru Fatiha Akina komēdiju Virtuve dvēselei. Šī noteikti ir viena no vieglākajām un dinamiskākajām, ja ne labākajām, pēdējo gadu vācu filmām.