Māris Krautmanis / Autori

Ministru kabinets ceturtdien lēma ārkārtējās situācijas laikā neturpināt komandantstundu, pēc valdības sēdes mediju pārstāvjiem paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Ministru kabinets 4. februāra sēdē apstiprināja vakcinācijas plāna ieviešanai nepieciešamo finansējumu 1,45 miljonu eiro apmērā, lai izstrādātu vienotu IT nodrošinājumu vakcinācijas procesa vadībai.

Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas (PVO) informāciju pašlaik Latvijā ar kovidu ir miruši 1250 cilvēki, bet saslimuši ir 68 658. Paši svaigākie dati par vakcinācijas tempiem pašlaik nav pieejami, bet apmēram tie ir zināmi – vakcinācijas tempa ziņā Latvija ir iepakaļā gandrīz visai Eiropai un arī pasaulē neizskatās diez cik labi.

Krīzes vadības centra un valdības kopsēdē otrdienas vēlā un tumšā vakarā viss kaut kas ir lemts, un ar to tautai būs turpmāk dzīvot.

29. janvārī Tieslietu padomes sēdē tika izskatīts jautājums par tieslietu ministra Jāņa Bordāna (Jaunā konservatīvā partija, JKP) izteikumiem pēc Vidzemes rajona tiesas Limbažos sprieduma par Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska lietu.

Pēc Tieslietu padomes priekšsēdētāja, Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša ierosinājuma 29. janvārī padomes sēdē tika apspriests tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) paustais viedoklis par spriedumu bijušā VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa un Igaunijas miljonāra Oļega Osinovska lietā. Neatkarīgā jau rakstīja, ka Bordāns nākamajā dienā pēc attaisnojošā sprieduma pasludināšanas Vidzemes rajona tiesā Limbažos publiski pauda nepatiku par šādu iznākumu un apšaubīja lietas tiesneša Kārļa Jansona profesionalitāti.

Tieslietu padomes priekšsēdētājs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs ir rosinājis šodien, 29. janvārī Tieslietu padomes sēdē apspriest tieslietu ministra Jāņa Bordāna (Jaunā konservatīvā partija, JKP) pausto viedokli par spriedumu bijušā VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska lietā.

Jaunā konservatīvā partija pagājušajā nedēļā paziņoja – ja tuvāko divu nedēļu laikā nebūs vērojami jūtami uzlabojumi Covid-19 ierobežošanā pansionātos, partija apsvērs iespēju lūgt Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) vērtēt labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) demisiju.

Vidzemes rajona tiesa Limbažos ceturtdien, 21. janvārī, attaisnoja par kukuļošanu apsūdzēto bijušo VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni un Igaunijas uzņēmēju miljonāru Oļegu Osinovski.

Trešdien, 20. janvārī, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija; JKP) no amata atstādinājis zvērinātu tiesu izpildītāju Rolandu Veinbergu, kurš atzīts par aizdomās turēto kriminālprocesā par iespējamu krāpšanu saistībā ar sirmgalvei piederošu īpašumu.

Milzu tempā, mērkaķa ātrumā Saeimā uz priekšu tiek virzīti valdības piedāvātie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Jo esot jāpagūst līdz 1. martam, kad paredzēta kārtējā atskaitīšanās par finanšu nozares kapitālā remonta gaitu.

2013. gada 21. novembrī Zolitūdē sagruva lielveikala “Maxima” jumts, nogalinot 54 cilvēkus, ievainojot vairākus desmitus un izpostot dzīves jo daudziem cilvēkiem.

Veselības ministrija steidzamības kārtā izsludinājusi konkursu uz Vakcinācijas projekta biroja desmit vakancēm. Ko vajag – to vajag. Būs jauki, ka būs viens kārtīgs centrs, kas regulēs vakcīnu kravu kustību un rūpēsies, lai kastes ar „Pfizer”, „Moderna” un citu firmu preci tiek pareizi atvestas, glabātas un izlietotas līdz derīguma termiņa beigām. Te varētu skanēt aplausi, kas pāriet nevaldāmās ovācijās. Aleluja! Aleluja!

2005. gadā Satversmē tika ierakstīta un 2006. gadā stājās spēkā šāda pamatlikuma 110. panta redakcija: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.”

Baznīca kā institūcija sociologu firmas SKDS veiktajos sabiedriskās domas pētījumos par savu reitingu it kā nevar žēloties – 2020. gada decembrī tai uzticas 61% Latvijas iedzīvotāju, bet neuzticas 26%. 13% respondentu ir grūti pateikt. Tas ir labāk nekā 2019. gadā, kad baznīcai uzticējās 54%. Taču, ja paraugāmies tālāk pagātnē, piemēram, 2000. gadā, kad baznīcu pozitīvi vērtēja 74% visu Latvijas iedzīvotāju, jāsecina, ka pēdējos desmit gados uzticība ir diezgan stipri gājusi mazumā.

Ir noslēgusies lietderības revīzija “Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte”, kas veikta, atsaucoties Ministru kabineta aicinājumam veikt visaptverošu pētījumu, kas būtu koncentrēts tieši uz kriminālprocesiem par noziedzīgiem nodarījumiem ekonomikas un finanšu jomās.

Saeimas opozīcijas partijas nevada savas labākās dienas – var teikt, ka opozīcija pašlaik ir dezorientēta, dēmonizēta un demoralizēta. Valdību veidojošā koalīcija visus tās priekšlikumus ielidina papīrgrozā. Tā tas bija pie budžeta sastādīšanas, tāpat arī, kad uz priekšu tika stumta Latvijas pašvaldību kartes pārzīmēšana jeb novadu reforma.

Daniels Pavļuts („Attīstībai/Par!”; AP) ir kļuvis par jauno veselības ministru, un te ir gan labās ziņas, gan ziņas, kas ne visai labas.

Tieši pirms gada Neatkarīgā atzīmēja faktu, ka Egila Levita vadībā valsts prezidenta institūcija pusgada laikā spējusi dubultot reitingu (no 3,5 līdz 6,5 punktiem). Tobrīd bija liels ļaužu entuziasms, uzticēšanās kredīts un cerības uz Valsts prezidentu. Bija doma, ka tā turpināsies un valsts prezidenta institūcija turpinās kāpumu pēc vēl lielākas uzticības.

Bijusī ekonomikas un arī finanšu ministre, tagad Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) nolēmusi nolikt deputātes mandātu, jo sapratusi, ka, apvienojot deputāta darbu ar Starptautiskās šaha federācijas (FIDE) rīkotājdirektores un valdes priekšsēdētāja vietnieces amatu, cietīs abi.

Tā veselības ministres Ilzes Viņķeles („Attīstībai/Par!”; AP) demisija, par kuru politikas aizkulisēs runāja jau decembrī, nupat kļuvusi par faktu. Vakar, 5. janvārī, pulksten 10 bija paredzēta Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēde, kas tika pārcelta uz 12, pēc tam sēdi pārcēla uz pulksten 15, kas nozīmē, ka zem deķa šajā laikā notika liela kņada – pārrunas visiem ar visiem, kas nu būs un ko nu darīt.

Vecgada vakarā sacīt runu televīzijas kanālā TV24 bija iecerējis pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Aldis Gobzems. Nu Gobzems ir zināms. Reizēm viņš mēdz palaist muti. Taču, vai viņš tiešām grasījās kaut kā agresīvi izrunāties pašā gadumijā, kad cilvēkiem labs prāts?