Viktors Avotiņš / Autori

Visi gandrīz vienā mutē uzsver, ka 18. februāra referendums, lai arī provokācija, tomēr ir ārkārtīgi svarīga lieta. Konstatēts milzīgs apdraudējums latviešu valodai. Masas viļņojas, sabiedrība jūtas mobilizēta, dažādu grupu viedokļi, to atšķirības un savstarpējā uztvere kļūst skaidrāki, valsts politika dabū precīzākus signālus turpmākajai rīcībai.

Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš uzskata (Diena, 24.01.2012.), ka 1993. gadā pieņemtais Operatīvās darbības likums ir «kodificēts VDK instrukciju apkopojums». Bet krievu rakstnieks Varlams Šalamovs vienā no saviem Kolimas stāstiem raksta: «Lēģera pieredze ir pilnībā negatīva.

Kamēr eksperti un zinātnieki strādās, lai atbildētu uz Valsts prezidenta Andra Bērziņa jautājumu – kā pārvaldīt mazu valsti ar diviem miljoniem iedzīvotāju, sabiedrībai nevajadzētu stāvēt klusu, bet aktīvi, lietišķi vērtēt šo pārvaldi, sākot no tā līmeņa, ar kuru cilvēki saskaras diendienā, beidzot ar to, cik efektīva par labu valstij ir šī pārvalde attiecībās ar starptautiskiem veidojumiem.

No 1990. līdz 1998. gadam iedzīvotāju skaits Latgalē samazinājās par 6,7 procentiem. No 2000. gada līdz 2011. gadam iedzīvotāju skaits Latgalē samazinājās par 21,1 procentu. Ne dabas stihijas, ne mēris šo Latvijas zvaigzni nav piemeklējuši. Tikai politika.

Izlasīju Koncepciju par jauna Latvijas Sabiedriskā elektroniskā medija izveidi un 18. janvārī atrados Baibas Strautmanes vadītā diskusijā ar daudzu elektronisko mediju izcilnieku un vadītāju (A. Ģiga, A. Krauze, A. Tomsons, Dz. Kolāts, J. Siksnis...) piedalīšanos. Man diskusija bija visnotaļ lietderīga.

Satversmes tiesa nevēlējās sniegt Vienotībai un Nacionālajai apvienībai politiskus pakalpojumus. ST izvēlējās juridiski korektu formu, kā palikt malā. Iespējams, apsolīt procesa leģitimitātes komentāru pēc procesa tiešām ir labāk, nekā sniegt to procesa gaitā.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece un neatkarīgais producents Edvīns Inkēns sarunājas ar Neatkarīgo par Latvijas elektronisko mediju telpu.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars, teikdams (Diena, 12.01.2012.), ka pēc politiskās pārstāvniecības principa veidotā CVK nevar objektīvi vērtēt iesniegtos likumprojektus, vai nu ne sevišķi veikli atrunājas no kvalificēta un nepārprotama CVK slēdziena sakarā ar 18. februāra referenduma leģitimitāti, vai arī nosaka visai smagu diagnozi tiem valsts pārvaldes institūtiem, kuros parādās politiskā pārstāvniecība.

Man ir novēlējums Saeimas deputātiem, tostarp arī juristiem. Ja tie runā par Satversmi, konstitucionalitāti, atsevišķu principu negrozāmību, tad lai šo runu atslēgas vārdi arī ir «Satversme», «konstitucionalitāte», «negrozāmība», nevis – krievi, krievi un krievi...

Latvijas mērogā 18. februāra referendums pats par sevi nav ne sevišķi nozīmīgs, ne būtisks pasākums. Krievvalodīgie demokrātiskā ceļā vēlas noskaidrot, cik lielas izredzes tiem šobrīd ir dabūt krievu valodu par otru valsts valodu.

Savādi – kultūras ministre, izglītības ministrs vai, piemēram, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja izvērš medijos informāciju, kas pietiekama intrigai, bet ne apjēgai.

Latvijā nāve ir svarīgāka par dzimšanu, vakardiena par rītdienu, pūlis par sabiedrību, vara par tautu un notikumu «interesantums» par to būtiskumu. Manā uztverē tāds patlaban ir Latvijas sabiedrisko mediju vēstījums.

Par katru darba rūķi, kam nepadodas runas, var teikt – viņš nav runātājs, viņš ir darītājs. Tikai ne par tiem, kas gribējuši kļūt publiskas personas. Ja tie nav runātāji, tad tie nav arī darītāji.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Zatlera Reformu partija) stāsta Neatkarīgajai par situāciju iekšlietu sistēmā.

Astrologs Edijs SPĀRE sarunājas ar Neatkarīgo par 2012. gadu.

Divdesmitajā decembrī piedalījos Latvijas Sabiedrisko organizāciju padomes (LSOP) sēdē. Padome apvieno krievvalodīgo sabiedriskās organizācijas. Viens no apspriežamajiem jautājumiem bija – parakstu vākšanas referendumam par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai otrā etapa rezultāti un LSOP taktika referenduma sagatavošanas laikā.

Kādu no lielajām Krievijas pilsētām bija pārņēmušas žurkas. Žurkas plūda pa ielām melnā blīvā straumē, piepildīja visas spraugas, kur vien varēja tikt iekšā, ēda visu, kas gadījās ceļā, ieskaitot vārgos, bērnus un suņus, veidoja savu hierarhiju un pārņēma faktisko varu pilsētā.

Vienotības paziņojums par to, ka kampaņa balsošanai pret referenduma tēmu – krievu valodu kā otru valsts valodu – varētu tikt finansēta no valsts budžeta, mani pārliecināja par to, ka šajā referendumā man nav ko meklēt.

Vienpadsmitā Saeima nav stulbāka par desmito vai tām, kurās bijis, teiksim, Gundars Bērziņš. Bet, protams, katra nākamā ir evolucionējusi no iepriekšējās. Uzkrājot to pieredzi, kas tām šķitusi ievērības cienīga.

Šis nav raksts par pagarinātu mācību gadu. Šis ir raksts par diskusiju. Iespējams, valdības deklarācijas ir pieņemts rakstīt bla-bla-bla līmenī un tā tas jādara. Taču nevienu skolām pievērstu ideju nedrīkst izlikt publiskai apspriešanai bez pietiekama profesionāla (teorētiska) pamatojuma.

Manuprāt, 11. decembrī notika labi organizētas lauka mācības ar masu psihozes ieroču (panika) izmantošanu. Jo laiks no piektdienas līdz svētdienai man šķiet pilnīgi pietiekams, lai vara gan preventīvi novērstu paniku, gan gudri kanalizētu baumas.

Mūsu finanšu ministrs ir drosmīgs puisis. Viņš teica, ka uz Ziemassvētkiem, 22. decembrī, Latvija atgūs finansiālo un ekonomisko neatkarību (apollo.lv, 6.12.2011.).