Ja tev ir viena vai pāris pumpas uz ģīmja, tad tās var būt arī dzimumzīmītes vai skaistumkārpas. Bet, ja tev viss ģīmis vienos izsitumos, tad tā ir slimība.
Rakstīt par fotoradariem ir tas pats, kas rakstīt par nulles deklarācijām. Rakstīt par nulles deklarācijām ir tas pats, kas rakstīt par fotoradariem. Abu publiski paziņotais nolūks neatbilst faktiskajam izpildījumam.
Gribas, lai no Satversmes aizsardzības biroja un tam līdzīgām iestādēm nāk nevis orgānu noslēpumainais vēsums, bet nebeidzama valsts drošības sajūta. Iespējams, SAB savas darbības pārskatus to publiski redzamajā daļā uzskata par formalitāti, kuras pamatā no gada gadā diezgan likt nemainīgu, šādu organizāciju specifikai raksturīgu klišeju kopumu.
Koalīcijas padome savā stulbumā atbalstījusi ideju, ka referendumi turpmāk jārīko tikai uz to atbalstītāju rēķina. Tas varētu būt iemesls referendumam par koalīcijas varasspēju. Jo ir jābūt varen aizmiglotām actiņām, lai arī tiešās demokrātijas pasākumus padarītu par izredzēto, nelielu grupu pasākumiem.
Kārtējā Nacionālās attīstības plāna versija kārtējo reizi liecina, ka Latvijas politiskajai elitei nav nekādas gribas piesaistīt menedžerus un intelektuāļus, kas spētu konstruēt valsts politikas un tās attīstības praksi kaut cik plašāku, dziļāku un tālāku par viena gada budžeta sadales ietvariem.
Lai cik arī katra pašnāvība nebūtu unikāla, ir aplam to kultivēt kā nacionālu vērtību. Gluži otrādi, jo lielāks pašnāvību skaits, jo vairāk jādomā par indivīda konfliktu ar vidi kā sociālu problēmu, jādomā par to, ka šīs vides, sabiedrības vērtību un mērķu ietekme uz cilvēku nav efektīva.
Protams, arī 16. marta un 9. maija uztveres pretrunas nav šķērslis, lai saprastu, ka vēsturi nevar izmainīt, bet nākotni var iespaidot. Tā dēļ nav jācenšas pārvarēt dažādā vēstures notikumu uztvere.
Pagājis mēnesis kopš 18. februāra referenduma. Varas aprindas un mediji to kopumā arvien cenšas uzturēt un nepieļaut izmaiņas tajos publiskās uztveres stereotipos, kuri gādājuši labu pārtikšanu ij etniski iezīmētām partijām, ij uz integrējošu kopienu atsvešināšanos orientētiem medijiem.
Politoloģijas doktors, LU Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieks Andrejs Berdņikovs un filozofijas doktors, profesors, LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds vērtē 18. februāra referendumu.
Protams, Latvijai vajadzīgs ikviens cilvēks. Bet sevišķi Latvijai ir vajadzīgi tie, kuri spēj un vēlas iesaistīties valsts būvē. Un jo plašākā mērogā, jo labāk. Un jo jaunāki, jo labāk. Un jo lielākiem darbiem tie piesakās, jo labāk.
Tātad otrajā martā 25 ES dalībvalstis parakstīs Eiropas fiskālās disciplīnas līgumu (Budžeta paktu), kas būs jāratificē šo valstu parlamentiem. Līgums stāsies spēkā, ja to ratificēs 12 eirozonas valstis.
Kārtējo reizi it kā aptveroša ideja (visos bērnudārzos vienu valodu) parādās bez profesionāla pamatojuma un atsauces uz atbilstošu izpēti. Tātad vienīgais, ko te komentēt, pagaidām ir politiķu čalas, savas iedomas un dažu pedagogu atziņas.
Lasīju pagājušā gadsimta sākumā Tartu (tolaik Jurjeva) universitātē aizstāvētu doktora disertāciju salīdzinošajā rasu (nāciju) psihiatrijā. Faktiski tas bija tā laika Baltijas tautu psihisko īpatnību un pazīmju pētījums.
Viens no referenduma organizatoriem, ekonomikas doktors, Eiropas pētījumu institūta prezidents Aleksandrs Gapoņenko intervijā Neatkarīgajai stāsta par iespējamo situācijas virzību pēc referenduma.
Valsts prezidents un Saeimas spīkere nupat skaistā duetā apliecināja gatavību cīnīties pret mazākuma diktātu. Tā kā mazākums, pret kura diktātu tiks vērsta prezidenta un spīkeres cīņa, kuru izskaudīs grozījumi Satversmē, netika konkretizēts, tad acīmredzot šī cīņa jāsaprot visplašākajā nozīmē. Un tas ir jauki.
Man patika kāds komentārs pie politiķu sacītā par referenduma iznākumu 19. februārī. Tur bija teikts apmēram tā. Tauta jūs kārtējo reizi izvilka no pakaļas. Vairs varam tā nedarīt. Sāciet strādāt.
Pārdomājot referendumu, katram būs savas atklāsmes. Manējās diezgan pilnīgi pauda viena krievu meitene, kura filmas GenerationP apspriešanā teica, ka «šodien cilvēks cilvēkam brends». Filmas režisors Viktors Ginzburgs tur piebilda, ka «šodien cilvēks cilvēkam – vau (vai wow!)».
Gan Latvijas tiesībsargs, gan Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks uzskata, ka apstākļi Latvijas cietumos ir slikti. Kā tad tā? Jau vismaz desmit gadus Latvijas cietumiem vajadzētu būt civilizētiem Eiropas cietumiem. Jo Latvijas cietumu sistēmas reformēšana sākās 1994. gadā, un to bija iecerēts pabeigt 2000. gadā.
Izskatās, ka politiskā vara situācijā, kad «saasinās draudi sabiedrības sašķeltībai», reālpolitikas piedāvājuma vietā arvien grasās iztikt ar pašai sev izrakstītām indulgencēm.
Padzirdējis, ka Edmunds (Sprūdžs) vēlas dot zaļo gaismu vietējiem referendumiem, atcerējos Egilu (Skalagrimsonu) un viņa dzimtenes altingus kā tiešās demokrātijas paraugu.