Viktors Avotiņš / Autori

Jānis Urbanovičs aicināja politiķus kādu laiku paklusēt par vēsturi. Manuprāt, politiķi vēl nav iemācījušies par to runāt. Jo «gan latvieši, gan krievi šodien izmanto Latvijas vēsturi nevis lai saprastu un neatkārtotu kļūdas, bet gan lai spodrinātu savas spalvas» (V. Matīsa, Diena, 19.06.2009.).

Nevienai partijai nesanāks tik liels deputātu metiens, lai tā varētu diktēt vairākuma uzvedību 11. Saeimā. Lai izveidotu vairākuma koalīciju, šķiet, nepietiks arī ar divām partijām. Tāpēc principi, ar kuriem atsevišķas partijas tagad iesmaržo un iezīmē savu medību zonu, pēc vēlēšanām vairs nebūs principi.

Manuprāt, 10. Saeima tika atlaista par nespēju uzturēt valstī parlamentāro demokrātiju pēc būtības, par secīgas attīstības politikas trūkumu tautsaimniecībā, kā arī par ārējo faktoru, nevis tautas interešu dominēšanu suverēnas parlamentārās varas lēmumos.

Deviņdesmitajos gados Vitālijs Teivāns bija viens no Latvijas partiju ievērotākajiem politkonstruktoriem. Pamatā viņš darbojies kā ekonomists, ekonomikas novērotājs.

Garlaicīgi. Partijas tiecas pievērst mediju uzmanību nevis savai gudrībai, bet rindu kārtībai sarakstos. Tās jau visai aktīvi metas gandēt konkurentu reputāciju un apgalvo par sevi labas lietas, ko nevar pamatot.

Skaidrs, ka 94% balsojums par Saeimas atlaišanu neliecina ne par sabiedrības saliedētību, nedz arī par tās augsto politisko apziņu. Taču – skaidrs arī tas, ka cilvēki nebalsoja par Saeimas atlaišanu tāpēc vien, ka Zatlers tos pasvilpa. Referenduma iznākums liecina par samērā vienbalsīgām tautas dusmām uz varu. Šīs dusmas var izrādīties valstij gan svētīgas, gan pilnīgi neauglīgas.

Pirms 16 gadiem, 1995. gada 23. septembrī, Latvijā notika konference Vara un inteliģence. Tajā runu teica Māris Grīnblats: «Ko likt šī daudzus neapmierinošā stāvokļa vietā? (..) Mazliet vienkāršojot, varētu teikt, ka politika un ekonomika jāveido tā, lai kultūra varētu attīstīties pēc tās iekšējiem likumiem, nevis nonākt politikas pakļautībā un pārvērsties par ideoloģiju vai arī nokļūt ekonomikas kalpībā un iegūt preces statusu. Ja šāda saprātīga kultūrpolitika tiktu veidota, tad atgriezeniskais produkts būtu kulturāls, inteliģents politiķis un kulturāls inteliģents uzņēmējs. Tā mums šodien pietrūkst visvairāk, nevis inteliģences – kā kārtas – politikā vai politiķu pozitīvas attieksmes pret inteliģences jebkurām prasībām.»

Filosofs Igors ŠUVAJEVS sarunājas ar Neatkarīgo par intelektuāļiem un politisko.

Filosofs Igors ŠUVAJEVS sarunājas ar Neatkarīgo par intelektuāļiem un politisko.

Ziemeļvidzemes virsmežniecības virsmežzine Astra BOĶE, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mežu fakultātes dekāns Dagnis DUBROVSKIS un Dienvidkurzemes virsmežniecības virsmežzinis Jānis IESALNIEKS sarunājas ar Neatkarīgo par Latvijas mežu ilgtspēju.

Ja kādas (ne likumdevējas) varas pārstāvis rosina lemšanu par deputāta imunitāti nodot, piemēram, Augstākās tiesas ziņā, tad viņa attieksmi, manuprāt, nosaka vai nu korporatīvi apsvērumi, vai nekompetence.

Administratīvā rajona tiesa noraidījusi Voldemāra Burģa pieteikumu, ar kuru viņš apstrīdēja 23. jūlijā paredzētā referenduma tiesiskumu faktiski pēc viena punkta – ja referendums izgāzīsies, tautai nebūs lemts priecāties par prezidenta Valda Zatlera atlaišanu noteiktā kārtībā. Manuprāt, nav jābūt juristam, lai redzētu, ka tiesai nebija nekāda pamata pieņemt pieteikumu, kuru radījusi neprasme lasīt un situatīvi apjēgt to, kas rakstīts tekstos, kuri reglamentē šo gadījumu.

Bijušā Neatkarīgās Rīta Avīzes galvenā redaktora Jura Laksova piemiņai.

Ja pašcieņa nomesta zemē, tad vislabākais esot izlikties, ka tā nav tava. Tomēr pirmais darbs ceļā uz jaunu būs pacelt to. Pirmais darbs būs darbs ar sevi. Vai, kā saka Zigmunds Skujiņš, ar savu muļķību.

Mani radi nebija ne tik bailīgi, ne tik liekulīgi, lai padsmit gados es būtu nezinītis kārtējā oficiālā vēstures kursa ietvaros. Es zināju savu ļoti dažādo radu dažādos likteņus, un šo likteņu dažādības iemesls lielā mērā bija laikmeta apstākļu uztiepts. Tāpat jaunībā gadījās satikt vēl desmitiem citu cilvēku, kuri nebija ne tik bailīgi, ne tik liekulīgi, lai atstāstītu savu dzīvi kā kārtējās oficiālās vēstures kursu.

Tikai ārzemnieki spēj mūs novērtēt. Jo mūs pašus tas, kā mēs izskatāmies, nodarbina daudz vairāk par to, kas mēs esam. Ja ne zviedru režisoru, dāņu profesoru un skandināvu banku, mēs dzīvotu savā nodabā, un sakopties – tas mums liktos lieka greznība.

Ir nožēlojami, ka pēc Valda Zatlera paziņojuma gaidāmais referendums par desmitās Saeimas atlaišanu arvien vairāk izvēršas tikai par pilsoņu pašcieņas, bet nemaz – par politisku pārmaiņu problēmu.

Vienīgās vēlēšanas Latvijas jaunākajā vēsturē, kuras notika, lai mainītu varu, bija LPSR/LR Augstākās padomes vēlēšanas. Visas pārējās vēlēšanas pēc tam notikušas, lai varu noturētu. Izņēmums acīmredzot nebūs arī 11. Saeimas vēlēšanas.

Juridisko zinātņu doktors, Latvijas Universitātes profesors Juris BOJĀRS intervijā Neatkarīgajai stāsta par varu.

Var uzskatīt, ka sabiedrība ir atteikusies lemt gan par krievu skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā, gan par pabalstiem. Abos gadījumos tā ir attiecīgo referendumu rosinātāju izgāšanās. Nevis uzvara.

Tikai 10% cilvēku izjūt Mēness aptumsuma ietekmi. Toties politiskā aptumsuma ietekmi izjūt un izplata krietni vairāk cilvēku. Un nez vai līdz Saeimas ārkārtas vēlēšanām politiskais aptumsums pāries. Nez vai pilsoņi pietiekamā skaitā gribēs tikt no tā vaļā. Tomēr es ieteiktu pilsoņiem beidzot gatavoties vēlēšanām, nevis kārtējai partiju intrigai.

Acīmredzot Saeimas partijas vienojušās tikt galā ar «KNAB problēmu», uzmetot biroja priekšnieku. Tātad – Saeimas partijas nolēmušas izlikties, ka KNAB problēma nav vis institucionāla, biroja kā tāda un politikas problēma, bet tikai personāla (atsevišķu kadru, viena kadra) problēma.