Zenta Sokolova / Autori

Kamēr līdz plašākai auditorijai nonāca vēstījums, ka nevajag aizrauties ar pārtikas sāli – nātrija hlorīdu, tas ieguva krietni pārspīlētas formas: kulinārijas forumos internetā recepšu autori lepojas, ka sāli nelietojot, dzirdami aicinājumi aizvākt sālstrauciņus no galdiem mājās un restorānos vai aizstāt sāli ar pipariem, ķiplokiem, sīpoliem un citiem garšaugiem. Izveidojusies gandrīz vai sāls fobija, daļa cilvēku uzlūko to kā ienaidnieku, un dažs pat domā, vai neatteikties no piena produktiem, kuru sastāvā ir kādi dabas doti sāls miligrami.

Ir labi saprotama vēlme sašķirot savus paradumus veselīgos un neveselīgos un pie šī iedalījuma arī turēties, jo ikdienā nav laika daudz prātot, kāpēc jārīkojas tā vai citādi. Reizēm ir labi šos uzskatus kritiski pārlūkot, lai atsijātu novecojušos un iesīkstējušos, kā arī mainīgās modes diktētos viendienīšus.

Pipari vienmēr ir modē. Tā bija viena no pirmajām garšvielām, kas tika ievestas Eiropā. Senos laikos pipari bija ļoti dārgi un tika uzskatīti par daudz uzticamāku valūtu nekā zelts un sudrabs, cilvēki piparos maksāja nodokļus, nodevas, īri un pūra naudu. Mūsdienās Indijas piparu plantācijas ir nelielu uzņēmumu īpašumā, kas tiek nodoti mantojumā no paaudzes paaudzē – pipari tiek audzēti ar lielu mīlestību, rūpību un atbildību.

Ja cilvēks nolēmis ēst veselīgi un mēreni vai varbūt uzsācis tievēšanu, tad pikniks vai ballīte dārzā pie grila var kļūt par lielu pārbaudījumu. Kārdinoša ceptas gaļas smarža, dažādas mērces, siers, salāti ar majonēzi, nereti arī konditorejas izstrādājumi...

Runājot par slimību profilaksi, mediķi iedala riska faktorus divās galvenajās grupās – tādos, ko pats cilvēks var ierobežot vai novērst, un tādos, kurus novērst nav iespējams, tāpēc atliek vien tos apzināties un būt modriem. Atsaucoties uz dažādu pētījumu datiem, MSN informē par dažiem mazāk zināmiem faktoriem, kuri var veicināt sirds slimības.

Jo kūtrāk mēs izmantojam savu prātu un ieslīgstam rutīnā, jo mazākas izredzes saglabāt prāta asumu vecumdienās. Zināms, ka prātu uzturēt labā formā palīdz krustvārdu mīklu risināšana, jaunas informācijas iegaumēšana un jaunu darbību apguve, pat dzejoļu mācīšanās no galvas – gluži kā skolas laikos.

Stēvija, saukta arī par meduszāli, ir pazīstama kā dabisks saldinātājs, kas ir aptuveni 300 reižu saldāks par cukuru, bet satur maz kaloriju. Iespējams, ka stēviju varēs izmantot boreliozes jeb Laimas slimības ārstēšanā, ziņo FOX News.

Aptuveni viens no 12 cilvēkiem, lidojot lidmašīnā, cieš no asām sāpēm vienā galvas pusē.

Ar re­dzes pa­lī­dzī­bu cil­vēks sa­ņem vis­vai­rāk in­for­mā­ci­jas par ap­kār­tē­jo vi­di, ta­ču ta­jā pa­šā lai­kā re­dze ir arī pats traus­lā­kais ār­ējās pa­sau­les ana­li­za­tors. Acīm ir bū­tis­ka ie­tek­me prak­tis­ki uz vi­sām dzī­vī­bai sva­rī­gām struk­tū­rām gal­vas sma­dze­nēs, tur­klāt re­dzes at­tīs­tī­bā īpa­ši sva­rī­gi ir pirm­ie dzī­ves ga­di, kad acis un bēr­na or­ga­nisms ko­pu­mā ir vi­sai ju­tīgs gan pret iek­šē­jo, gan pret ār­ējo fak­to­ru ie­tek­mi.

Mātes piens ir vislabākais un veselīgākais mazuļa uzturs, tomēr, ja bērns tiek zīdīts ilgāk par 24 mēnešiem, tas var atstāt nelabvēlīgu iespaidu uz viņa zobu veselību turpmākajos gados, raksta US News& World report, atsaucoties uz Brazīlijas pediatru pētījumu, kas aptvēra 1129 piecus gadus vecus bērnus.

Burtiski tulkojot, mizofonija nozīmē «naids pret skaņām». Citiem vārdiem to dēvē arī par selektīvās skaņu sensitivitātes sindromu (SSSS). Gandrīz katram cilvēkam kāda no diendienā apkārt dzirdamajām skaņām var izraisīt nepatiku un likties kaitinoša, bet daži uz tām reaģē daudz izteiktāk nekā pārējie. Apkārtējie var uzskatīt šos cilvēkus par neaudzinātiem, nesavaldīgiem, rupjiem un pat agresīviem, bet aptuveni 20 pēdējo gadu laikā zinātne tomēr atzīst, ka problēma ir medicīniska, un pētnieki arvien nopietnāk pievēršas tās izpētei.

Amerikāņu ārsts Endrū Veils izgudrojis 478 metodi, kas palīdz cilvēkam iemigt, neizmantojot ne medikamentus, ne citus paņēmienus.

Līdz­te­kus zie­mas mie­gai­nī­bai, ru­dens sē­rī­gu­mam un pa­va­sa­ra no­gu­ru­mam past­āv arī va­sa­ras no­māk­tī­ba. Ja kāds, ne­rau­go­ties uz sil­to ga­da­lai­ku, at­va­ļi­nā­ju­mu, vi­ta­mī­nu pil­niem dār­ziem un ma­zā­kiem ko­mu­nā­la­jiem rē­ķi­niem, to­mēr jū­tas skumjš, kaut arī vi­ņu ne­kā­das acīm­re­dza­mas lik­stas nav pie­mek­lē­ju­šas, tad viņš šķiet ne­rik­tīgs līdz­cil­vē­kiem, ku­ri līk­smi bau­da va­sa­ru, un arī pats sev. Ja no­māk­tī­ba ie­ilgst, pro­tams, jā­mek­lē ār­sta pa­doms, bet var­būt tai ir pa­vi­sam vien­kāršs iz­skaid­ro­jums.

Pe­ri­odis­ki sāp gal­va, bet ārsts nav at­ra­dis ne­kā­du ve­se­lī­bas pro­blē­mu, kas to va­rē­tu vei­ci­nāt? Iz­skaid­ro­jums gal­vas­sā­pēm var būt tik vien­kāršs, ka par to pat ne­ie­do­mā­ja­mies.

Vis­la­bāk da­žā­dus dār­ze­ņus ir ēst svai­gus – tāds ir val­do­šais vis­pār­pie­ņem­tais uz­skats. Pa­reizs, ta­ču ar da­žiem iz­ņē­mu­miem. Ar­vien rū­pī­gāk pē­tot pro­duk­tus un to sa­ga­ta­vo­ša­nas vei­dus, uz­tu­ra spe­ci­ā­lis­ti no­skaid­ro­ju­ši, ka at­se­viš­ķi dār­ze­ņi dod mū­su or­ga­nis­mam vai­rāk la­bu­ma, ja tie ir ter­mis­ki ap­strā­dā­ti, tur­klāt kat­ram ir sa­vi spe­ci­fis­ki ga­ta­vo­ša­nas pa­ņē­mie­ni.

Daži cilvēki, uzturoties brīvā dabā, ir burtiski odu apsēsti, kamēr citus nejaukie kukaiņi traucē mazāk.

Balti, līdzeni zobi ir svarīgs mūsu vizuālā tēla elements, kas, izrādās, apkārtējiem cilvēkiem pat neapzināti rada iespaidu, ka mēs esam jauni, veselīgi un visnotaļ veiksmīgi. Tēla veidošanā piedalās daba, zobārsts, higiēnists un arī mēs paši ar saviem ikdienas paradumiem. Skaistāku smaidu panāk ar zobu tīrīšanu un pareizu mutes dobuma kopšanu, kas ir pamatu pamats, bet arī ir daži citi vienkārši veidi, kā diendienā rūpēties, lai zobi ilgāk saglabātos skaisti un veseli.

Ir tik daudz dažādu ēdamlietu, kuras ieteicams ēst regulāri, turklāt laiku pa laikam apritē ienāk jauni, agrāk neiepazīti veselīgi produkti vai tiek atklātas jaunas vērtīgas īpašības tiem pašiem vecajiem, labi zināmajiem. Gadās arī tā, ka par ēdienkartes karali kļūst agrāk nepopulārs produkts, kurš, izrādās, efektīvi palīdz mazināt mūsdienu dzīvesveida nevēlamās sekas. Pirmais solis ir sākt ēst šādus produktus, bet nākamais – iemācīties tos gatavot tā, lai organisms gūtu labumu no katra kumosiņa un maksimāli uzņemtu visus tos vitamīnus, minerālvielas un citas uzturvielas, ko sola katrs produkts.

Ārā aiz loga karstuma periodi mijas ar vēsāku laiku, un nav viegli paredzēt kārtējās klimata kaprīzes. Savukārt mājoklis, jo sevišķi daudzstāvu apbūvē pilsētā, sakarst un arī atdziest lēnāk. Ja reiz karstums izkļuvis cauri sienām, tad tas saglabājas, pat ja laukā uz pāris dienām kļūst vēsāks, un mājoklis saviem iemītniekiem nesniedz gaidīto atelpu. Pat tad, kad nolīst pamatīgs lietus un temperatūra istabā par kādu grādu nokrītas, var sekot nākamie karstuma uzplūdi.

Ne vien­mēr va­ja­dzī­gas zā­les, lai no­vēr­stu da­žā­das ik­die­niš­ķas ve­se­lī­bas lik­stas, kas at­ga­dī­ju­šās ko­pu­mā ve­se­liem cil­vē­kiem.

Kā rāda prakse, vasara ir viens no tiem periodiem, kad cilvēki saprot, ka viņu forma nav ideāla, un nolemj savu ķermeni uzlabot. Sporta zīmola 4F pārstāve, fitnesa trenere Sendija Gabriela Oficiere apgalvo, ka ne tikai iesācēji, bet arī pieredzējuši sporta zāles apmeklētāji pieļauj vienas un tās pašas kļūdas, kuras ne tikai nedod vēlamo rezultātu, bet arī var radīt nopietnas traumas vai citu kaitējumu veselībai, piemēram, sirds slimības.

Neraugoties uz vēso vasaru, netrūkst cilvēku, kuri staigā sandalēs, kas sastāv vienīgi no plakanas zoles un divām šaurām siksniņām, kas savienotas starp kājas īkšķi un otro pirkstu. Angliskais šo apavu nosaukums ir flip-flops, latviešu valodā eksperti iesaka dēvēt tos par flipsandalēm, bet sarunvalodā ļaudis saka arī «jēzenes».