Lai justos labi, eneģijas pilni un dzīvespriecīgi, svarīgs ir labs miegs. Ja nebūsiet pietiekami labi izgulējušies, tas var atstāt iespaidu ne tika uz garastāvokli, bet arī veselību. Noskaidrojiet, kas notiks ar jūsu organismu, ja regulāri piedzīvosiet miega badu jeb hronisku miega trūkumu.
Hronisks miega trūkums var būt bīstams. Tas var izraisīt "mikromiegu". Tas nozīmē to, ka pēkšņi, neatkarīgi no vietas un laika, varat aizmigt. Šāda situācija var izvērsties patiesi bīstama, ja, piemēram, nejauši pēkšņi aizmiegat pie automašīnas stūres. "Mikromiega" iestāšanos ir grūti pamanīt un apzināties. Tas notiek pavisam nejauši un ātri.
Miega trūkums organismā palīdz vairāk izstrādāties kortizolam. Kortizols ir steroīdu hormons, kas negatīvi ietekmē kolegēna izstrādi, tādējādi arī ādas stāvokli. Kolagēns palīdz uzturēt ādu "jauneklīgāku". Cilvēkiem, kuri slikti vai maz guļ, ādas stāvoklis pasliktinās.
Profesors Deivids Digens min, ka miega trūkums var izraisīt dažādas negatīvas emocionālās sekas. Kā zināms, tad, kad esam neizgulējušies, mēs esam vieglāk aizkaitināmi un kaprīzi. Bet izrādās, ka miega trūkums var samazināt mūsu spēju izjust pozitīvas emocijas.
Ilgstošs miega bads var likt mūsu prātam strādāt pavisam neierasti, tostarp var parādītes halucinācijas. Psihotiski traucējumi var attīstīties brīžos, kad ilgstoši esam nomodā. Piemēram, var šķist, ka acu priekšā pēkšņi parādās kādi priekšmeti, kas tur patiesībā nav.
Ir grūti izpētīt miega trūkuma ilgtermiņa ietekmi uz cilvēka smadzenēm, taču miega trūkumu var saistīt arī ar šizofrēniju un demenci. Veselīgs un kvalitatīvs miegs ir ļoti svarīgs, lai smadzenes darbotos labi.
Pētījums, ko veica Čikāgas universitātes ārsti, apstiprināja, ka pastāv saikne starp palielinātu apetīti un miega trūkumu. Ārsti atklāja, ka miega trūkuma apstākļos cilvēki apēd daudz vairāk neveselīgas pārtikas, nekā ja ir izgulējušies. Ja naktī esam pietiekami labi un ilgi gulējuši, tad ir daudz vieglāk kontrolēt izsalkumu un tieksmi pēc neveselīgas pārtikas.
*Raksti Lifehacks.lv ir paredzēti tikai informatīviem un izglītības mērķiem, tie neaizstāj profesionālu medicīnisko padomu, diagnostiku vai ārstēšanu. Vienmēr konsultējieties ar ārstu, ja jums rodas jautājumi par veselības stāvokli.
