Intervijas

Intervija ar LR ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV) – par notikumiem Nīderlandē, policijas rīcību pret protestētājiem, par kovida emocionālajām un morālajām blaknēm tepat Latvijā.

Saeima šī gada rudens sesijā – no 1. septembra līdz 27. decembrim – galīgajā lasījumā pieņēmusi 137 likumus: 12 jaunus likumus un 125 grozījumus likumos.

“Viena no lielākajām katastrofām būtu, ja Putins īstenotu agresiju pret Ukrainu, ieņemot visu teritoriju. Šajā procesā iesaistītos citas valstis, pārvēršot to par lielu Eiropas karu. Taču šis scenārijs nav īpaši reālistisks, jo tad Putina režīms sabruktu,” spriež politologs Andis Kudors, kurš patlaban atrodas ASV kā viespētnieks Eliota starptautisko attiecību skolā, kas ir daļa no Džordža Vašingtona universitātes. Andis Kudors patlaban raksta grāmatu par Krievijas ārpolitiku. Par to šodien mūsu saruna.

„Šobrīd ir iedzīts pamatīgs ķīlis reliģiskajās kopienās. Draudzes locekļi ir sadalīti divās daļās: vakcinētie, kuri drīkst piedalīties dievkalpojumos, un nevakcinētie, kuri nedrīkst. Viņiem ļauts tikai uz 15 minūtēm ienākt dievnamā, lai palūgtos. Tas ir ļoti nopietns reliģiskās brīvības ierobežojums. Tas ir solis, kas robežojas ar garīgu vardarbību,”* uzskata Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Par Ziemsvētkiem, par Baznīcas un valsts attiecībām, par kritiskajiem laikmeta punktiem – saruna ar Zbigņevu Stankeviču.

Saruna ar zvērinātu advokātu Aldi Alliku.

Attālinātais darbs un pieaugošie kiberdrošības apdraudējumi vairo pieprasījumu pēc kvalitatīviem IKT nozares pakalpojumiem. Piemēram, eParaksts vēl pirms diviem gadiem bija organizāciju vadītāju un komersantu rīks, bet nu arvien vairāk privātpersonas to izmantot gan saziņā, gan darījumu kārtošanā. 2023.gada februārī komersantiem, kas sniedz e-pakalpojumus un identificē personas būs jānodrošina šī iespēja arī ar eParaksta rīkiem - eParaksts EID kartē un eParaksts mobile.

Uz sarunu par pēdējo gadu problemātiku uzņēmējdarbībā “Neatkarīgā” aicināja uzņēmēju Daini Liepiņu.

Par situāciju uzņēmējdarbībā “Neatkarīgā” vaicā Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājam Jānim Endziņam.

“Skola ir vēstnesis, proti, mēs esam izpildītāji. Ja vecākiem kaut kas nepatīk, lūdzu, vērsieties ar vēstuli pie ministru prezidenta, pie Saeimas priekšsēdētājas. Lūdzu, netraucējiet man strādāt, jo es izpildu leģitīmi pielemto, un direktoram pārmest to, ka viņš piekrīt likumdošanai, ir vienkārši bezkaunība,” teic Siguldas valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns, analizēdams skolas un vecāku saskarsmi. Par to un par daudz ko citu – šodien intervija ar Rūdolfu Kalvānu.

Jāzeps Baško pēc vairāk nekā desmit gadu dzīvošanas Rietumos (pārsvarā Londonā) pērnruden atgriezās Latvijā ar misijas apziņu – veicināt konservatīvās domas attīstību un iepazīstināt latviešu sabiedrību ar pasaules konservatīvās domas izcilāko prātu sacerējumiem. Šim nolūkam viņš ir izveidojis grāmatu apgādu “Kodoka” (KOnservatīvās DOmas KArtotēka). Tieši šodien šajā apgādā iznāk sērijas “Konservatīvas domas bibliotēka” pirmā grāmata – Britu filozofa Rodžera Skrūtona  “Kā būt konservatīvam”.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns.

„Mana pirmā profesija ir medicīnas māsa, un, kad uzzināju, ka slimnīcās darbam ar kovidslimniekiem nepieciešami palīgspēki, es brīvprātīgi pieteicos strādāt Austrumu slimnīcas kovidnodaļā. Iegūtā pieredze ļauj secināt, ka liela daļa pacientu var ārstēties mājās, saņemot adekvātu terapiju. Bet viņi to nesaņem,” teic Latvijas skaistumkopšanas speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Sabīne Ulberte.

Saruna ar bijušo premjeru, tagad vienu no partijas “Latvija pirmajā vietā” līderiem Vili Krištopanu

“Ar trīsām sirdī gaidu Ļeņina dzimšanas dienu: nez kādus pārsteigumus sagādās sabiedriskais medijs šoreiz? Marksa un Engelsa lasījumi jau bija. Tagad, iespējams, būs “Vēstules Krupskajai”? Ko nesīs “redakcionālā izvēle” šoreiz, to nezinām,” ironizē Saeimas deputāts Edvīns Šnore (NA), tomēr teiktajā ir skarba nopietnība, domājot par to, ko patlaban dara un ko turpmāk darīs sabiedriskie mediji.

Ķīnas vēstnieka Liana Dzjaņcjuaņa atbildes uz Neatkarīgās jautājumiem

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs atbild uz Neatkarīgās jautājumiem par tiesas spriedumu kvalitāti un tiesnešu neatkarību, kā arī runā par pakalpojumu kvalitāti, ko tiesas saņem no Tieslietu ministrijas.

Saruna ar Saeimas deputātu Ivaru Zariņu (“Saskaņa”)

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs intervijā Neatkarīgajai skaidro, ka konfliktam ar tieslietu ministru Jāni Bordānu nav racionāla pamata. Tomēr tam ir arī pozitīvs aspekts – tas saliedē tiesnešus centienos panākt tiesu varas neatkarību no izpildvaras, mobilizē Tieslietu padomi aktivizēt darbu tiesnešu spriedumu kvalitātes celšanai un tiesas procesu vadīšanai.

Apstiprinot valsts budžetu nākamajam gadam, valdība un Saeima bezkaislīgi nolēma, ka onkoloģijas plāns var iztikt ar trešo daļu pieprasītā finansējuma. Lai arī onkoloģijas jomas medikamentu finansējumam eksperti un Veselības ministrija aicināja papildus piešķirt aptuveni 60 miljonus eiro, nākamgad mēs varam rēķināties vien ar 20 miljoniem eiro. Tas, protams, ir daudzkārt lielāks finansējums nekā atvēlēts šajā gadā, tomēr jārēķinās, ka daudzu slimību pacientiem kompensējamās zāles vēl būs jāgaida.

Saruna ar Rīgas domes deputātu Sandri Bergmani (“Saskaņa)

“Mūsu politiķiem, kuri pārstāv Latviju uz starptautiskās skatuves, nevajadzētu uzstāt, lai Latvijai uzliek vēl kaut kādus papildu pienākumus, jo mēs esam labās pozīcijās, ja vērtējam pēc jau esošajām “zaļā kursa” prasībām. Mums nav jāuzliek saistības, kas nav izpildāmas. Citādi sanāks kā tajā stāstā, kur zemnieks gribēja iemācīt savu zirgu neēst un nedzert, bet zirgs to neiemācījās un nomira,” teic ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), vērtēdams Eiropas kārtējās ārišķības “zaļā kursa” ieviešanā.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Saeimas deputāts, partijas “Republika” līdzpriekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis