Intervijas

„Vai ostu likuma grozījumu bīdītāji ir veikuši kādus ekonomiskos aprēķinus – kādu labumu šie grozījumi sniegs pilsētniekiem un valstij kopumā? Kāds ir jūsu biznesa plāns? Atbilde bija: mums nav tāda plāna. Bet būšot labāk! Kam un kas būs labāk? Uz šiem jautājumiem varētu atbildēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs,” rūgti ironizē Saeimas deputāts Edgars Tavars (ZZS), analizēdams grozījumus likumā par ostām. Šodien saruna ar Edgaru Tavaru.

Būt vai nebūt latviešu valodai? Tāds pirms desmit gadiem – 18. februārī – bija jautājums, kad vajadzēja referendumā nobalsot par to, vai piešķirt krievu valodai otrās valsts valodas statusu. Ja tas tiktu piešķirts, skaidrs, ka latviešu valoda pamazām iznīktu. Par to šodien runājam ar Māri Slokenbergu, bijušo Rīgas Ekonomikas augstskolas prorektoru un biedrības „Par latviešu valodu” dibinātāju.

Saruna ar Saeimas deputātu Ivaru Zariņu (“Saskaņa”)

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild vēstnieks V. E. Ljans Dzjaņcjuaņs

Saruna ar Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētāju, 13. Saeimas deputātu Armandu Krauzi

Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, profesors Ringolds Balodis intervijā “Neatkarīgajai” uzsver, ka Satversmes simtgadē sabiedrībai vēlreiz jāatgādina par vājo parlamentāro varu un koalīcijai pakalpīgo Valsts prezidenta institūtu. Par to ne tikai jārunā, bet arī jāizskaidro tā iemesli. Ja turpinās samazināties vēlētāju aktivitāte, mūsu parlamentārismu un Satversmi gaida bēdīgs gals.

Lai arī 15. februārī Satversmei apritēs 100 gadu, tā garāko periodu spēkā bijusi vien kopš 1991. gada neatkarības “de facto” atjaunošanas. Par diskusijām ap un par Satversmi, kā tā tiek vai netiek ievērota; par varas svārstiem valstī intervija ar Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli, profesoru Ringoldu Balodi.

Ceturtdien Saeimā trešajā lasījumā tiks skatīts likums par labas gribas atlīdzinājumu ebreju kopienai, pret kuru, kā paredzams, balsos vien Nacionālā apvienība. Par holokausta biznesmeņiem, par deputātiem bez sirdsapziņas, par „pareizajiem” un „nepareizajiem” upuriem – saruna ar Saeimas deputātu Edvīnu Šnori (NA).

Pagājušais gads Baltijā vadošajam farmācijas uzņēmumam “Grindeks” bija zīmīgs ar 75 gadu pastāvēšanas jubileju, kas sakrita ar uzņēmuma vēsturiski lielāko apgrozījumu un peļņu. 2021. gadā sasniegts vēsturiski lielākais apgrozījums – 231,1 miljons eiro.

Onkoloģijas jomā aizvadītais gads Latvijā bijis pietiekami sarežģīts, jo kā visu medicīnas jomu, tā arī vēža ārstēšanu ietekmējusi pandēmija, tomēr vienlaikus pērn piešķirts lielākais papildu finansējums vēža ārstēšanai pēdējos gados, kā arī izstrādāts jauns politisks dokuments onkoloģijas jomā. Pasaules pretvēža dienā “Neatkarīgā” uz sarunu aicināja Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāju, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāju Aiju Geriņu-Bērziņu.

Saruna ar Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidentu Henriku Danusēviču

Par valdības trīs gadu laikā paveikto un vēl paveicamo “Neatkarīgā” uz sarunu aicina zemkopības ministru Kasparu Gerhardu (NA).

Politiķis un uzņēmējs Emīls Jakrins uzskata, ka Rīgā ir salauzta vecā pilsētas pārvaldes sistēma, kas iepriekš veiksmīgi strādājusi, bet jaunas ieviešanai nepietiek spēju. Trūkstot sapratnei par pilsētas apsaimniekošanu, sniega kārtai var atļauties pāri kaisīt smilti, pilsētas infrastruktūru ļauj kroplīgi un haotiski pārveidot.

“Gribu ticēt, ka latviešiem vēl ir svarīgi tādi čaļi, kuri, nebaidīdamies no apdraudējuma, aktīvi rīkojas, nevis dižojas pie dzīru galdiem – kad ir pusotra promilīte iekšā, tad ir viegli sist pie krūts un klaigāt, ka es, raugi, izdarīšu to un to! Bet tad pienāk paģiru rīts, un visi saprot, ka tā bija tikai dzēruma bravūra,” teic Gundars Kalve, zemnieks un Latvijas patriots, cilvēks, kuram nebija bail iznīcināt Jēkabpils lielgabalu, ko vairs neatradīs neviens un nekad.

Šā gada 24. janvārī bija plānota pirmā apelācijas instances tiesas sēde t.s. Lemberga krimināllietā. Tiesneses slimības dēļ tā tika pārcelta uz 1. februāri. Pirms plānotās tiesas sēdes “Neatkarīgā” Aivaram Lembergam nosūtīja vairākus jautājumus, uz kuriem saņēmām atbildes.

Saruna ar partijas “Par cilvēcīgu Latviju” biedru, bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku Normundu Vilnīti

“Kad televīzijā beidzu uzrunu tautai, izgāju no studijas un... ieraudzīju: no Zemgales puses tuvojas milzīga tanku kolonna. Pēc pāris sekundēm sapratu: tie nav tanki, tā ir lauksaimnieku smagā tehnika, kas pāris stundu laikā ir savākusies, koncentrējusies un milzīgā straumē nāk Rīgā iekšā... Tā nobloķēja pieejas Vecrīgai, Zaķusalas TV ēkai, Ministru kabinetam... Tai bija izšķiroša nozīme,” atceras Dainis Īvāns mūsu sarunā par Barikādēm un Brīvību.

Latvija joprojām ražo lētu elektroenerģiju, pateicoties Daugavas hidroelektrostaciju kaskādei, bet, neraugoties uz to, elektrības rēķini iedzīvotājiem aug straujāk nekā degvielas cenas. Tie izauguši līdz cenu līmenim ar tā dēvētās zaļās elektroenerģijas ģenerēto no saules un vēja. Lai arī zaļā enerģija kļuvusi konkurētspējīga, mēs joprojām maksājam par obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Par šīm un citām nejēdzībām mūsu valstī un to, pie kā tās var novest, saruna ar bijušo premjera Aigara Kalvīša padomnieku, lidostas “Rīga” drošības departamenta direktoru, tagad akciju sabiedrības “Gaso” gāzapgādes drošības departamenta vadītāju Raimondu Lazdiņu.

Saeimas opozīcijā strādājošās partijas jau kopš aizvadītā gada septembra centušās panākt, lai Saeima, grozot likumu, samazinātu PVN likmi energoresursiem. Koalīcija līdz šim šos priekšlikumus vienbalsīgi noraidījusi. Vakar Jaunā konservatīvā partija un Nacionālā apvienība ar identisku priekšlikumu nāca klajā koalīciju veidojošo partiju sanāksmē.

„Bet es gan palikšu tepat. Cik nu varēju, tik darīju. Tā šī dzīvīte būs pagājusi... Vismaz godarakstu un ordeņu man ir daudz – varu visu žaketi nospraust,” pašironiski smejas Raimonds Pauls neilgi pirms 86. dzimšanas dienas. Mums gan ir vienalga, cik to ordeņu uz viņa žaketes, jo daudz svarīgāka ir apziņa, ka dzīvojam vienā laikā ar ģeniālo latvieti Raimondu Paulu, ka runājam ar viņu un klausāmies viņa neizzūdošo mūziku. Daudz laimes dzimšanas dienā, Maestro!

Agnese Irbe ir filoloģijas zinātņu doktore, intelektuālas ievirzes tīmekļa žurnāla “TELOS” galvenā redaktore. “TELOS” ir polemiski izglītojošs tīmekļa žurnāls, kas apvieno Latvijas konservatīvos domātājus, kuriem līdz šim nav bijis savas vietnes un savas vienojošās telpas.

Agnese Irbe ir filoloģijas zinātņu doktore, intelektuālas ievirzes tīmekļa žurnāla “TELOS” galvenā redaktore. “TELOS” ir polemiski izglītojošs tīmekļa žurnāls, kas apvieno Latvijas konservatīvos domātājus, kuriem līdz šim nav bijis savas vietnes un savas vienojošās telpas.