Galvenie ieguvēji no samazināta pievienotās vērtības nodokļa zālēm būtu sociāli mazaizsargātās iedzīvotāju grupas, piemēram, seniori, apliecina Veselības ministrijā, kas sagatavojusi ziņojumu par zāļu pieejamību un priekšlikumu samazināt nodokli medikamentiem. Gada laikā pievienotās vērtības nodoklī pacienti samaksā valstij vairāk nekā piecdesmit miljonus eiro.
Iespējams, tā patiešām ir sakritība, ka šāds jaunums tiek izziņots Ministru prezidenta atvaļinājuma laikā, iespējams, sakritība arī tā, ka jaunums izziņots uzreiz pēc NATO lielās sanāksmes Madridē, un Latvija nav saņēmusi Vašingtonas aizrādījumus par visa kā nemitīgu pieprasīšanu, bet nespēju piepildīt ar cilvēkiem savas jau tā miniatūrās armijas rindas un rezerves. Armijas rekrutēšanas politikā pieteikta militārajās aprindās jau sen gaidīta revolūcija.
Krievijas Federācijas īstenotajā pieminekļu karā pret Latviju iesaistītie aģenti sākuši apkopot un publicēt to Latvijas politiķu vārdus, kuri pieņēmuši lēmumus nojaukt padomju okupācijas režīmam un Sarkanajai armijai veltītos pieminekļus.
Veselības ministrijas izstrādātā onkoplāna realizācijai katru gadu papildus nepieciešami vismaz simt miljoni eiro, no tiem vislielākais finansējums ir vajadzīgs kompensējamo medikamentu apmaksai.
Nacistiskais režīms, kuru slavinošus pieminekļus uzdots demontēt, likumā ietverts tikai tādēļ, ka sveštautieši latviešus joprojām mēdz apsaukāt par nacisma slavinātājiem. Patiesībā Latvijā nav atrodams neviens pats piemineklis Hitleram, viņa darbiniekiem vai kādam nacistiskajam režīmam nozīmīgam notikumam.
Ir pamats popularizēt Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieces Lindas Ozolas domu graudu, ka Latvijas valdības lēmumi nemudinot bēgļus no Ukrainas domāt par “nostāšanos uz kājām”, kā iespējams apzīmēt stabila darba vai vispār darba meklēšanu Latvijā.
Astoņus gadus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā NATO beidzot oficiāli nosaukusi Krieviju par to, kas tā patiesībā ir – alianses lielāko apdraudējumu. Dalībvalstu aizsardzības plāni tiks pārrakstīti atbilstoši jaunajai NATO stratēģiskajai koncepcijai, un tas notiks daudz īsākā laikā nekā vajadzēja, lai nonāktu pie fundamentālās atziņas, ka Krievija no alianses sabiedrotā kļuvusi par ienaidnieku.
Sociālās nozares pasākumiem nākamajā gadā papildus nepieciešami vairāk nekā 150 miljoni eiro, norāda labklājības ministrs Gatis Eglītis.
Finansiāli “smagākā” prioritāte ir bāzes pensiju ieviešana no nākamā gada. Tam budžetā nepieciešami vairāk nekā 50 miljoni eiro. Bāzes pensija plānota kā regulārs ikmēneša maksājums, kas no valsts pamatbudžeta līdzekļiem tiktu izmaksāts papildus valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām aprēķinātajai vecuma pensijai. Vai šādai prioritātei valsts budžetā atradīsies nauda – tas pašlaik ir ļoti sarežģīts jautājums, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju un nepieciešamību jau šogad atvēlēt papildu finansējumu dažādiem atbalsta pasākumiem, kuri noteikti būs jāturpina arī nākamajā gadā.
Sešus gadus ilgstošajām cīņām par izmaiņām Latvijas mežu apsaimniekošanas kārtībā pielikts punkts, kompromisu starp vides aizsardzības organizācijām un nozari tā arī nesasniedzot. Un kompromiss faktiski arī nebija iespējams, jo viena puse koku ciršanu pašu par sevi uzskata par teju noziedzīgu darbību, bet otra – par vienu no Latvijas tautsaimniecības svarīgākajiem pīlāriem, un tā tas būs arī turpmāk.
Krišjāņa Kariņa valdība sasniegs divus mērķus ar vienu un to pašu naudu. Vienlaicīgi tiks palielināts valsts iedzīvotāju un jo īpaši darbspējīgo skaits uz Ukraina bēgļu rēķina un palīdzēts vietējiem iedzīvotājiem pārlaist ziemu ar naudu, ko valsts maksāšot par ukraiņu izmitināšanu.
Atsevišķu valdību veidojošo partiju politiķu iesnieguma dēļ Saeimā ceturtdien nenotika īpaši pensiju likuma grozījumiem sasauktā plenārsēde. Opozīcijas politiķi bažījas, vai, atliekot pensiju likuma grozījumus uz vēlāku laiku, netiks nokavēta iespēja laikus sagatavoties pensiju indeksācijai.
NATO Latvijā izvietos dzelžus. Tas ir labi. Taču tie, kas ar šiem dzelžiem māk apieties, tikai X stundai pienākot un attiecīgus politiskus lēmumus saņemot, tiks izsūtīti no savām mītnes zemēm uz apdraudētajiem reģioniem. Piemēram, Baltijas valstīm. Absurda būtu situācija, ja latvietim nāktos stāvēt pie sarežģītas bruņutehnikas pilnām noliktavām kā aunam pie jauniem vārtiem.
Aprīlī savu īpašnieku atrada pirmais elektroauto, kura iegādi subsidēja valsts. Šai programmai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atradusi 10 miljonus eiro, kas ļautu līdzfinansēt aptuveni 2000 auto iegādi. Pagaidām programma lielu popularitāti nav ieguvusi, bet Eiropas Savienības dalībvalstis jau vienojušās, ka ne pārāk tālā nākotnē jaunu varēs iegādāties tikai elektroauto. Politiķi uzskata, ka šāds lēmums nozīmē strauju Latvijas autoparka novecošanos.
Rīt Madridē noslēgsies NATO dalībvalstu līderu samits, kurā jāpieņem vairāki Latvijai un citām alianses ar Krieviju robežu dalošām valstīm. Labākais iespējamais lēmums Latvijai būtu apliecinājums tam, ka Latvijā izveido pastāvīgu alianses kara bāzi, taču politiķi arī uzsver, ka jebkurš NATO lēmums mūsu drošību pastiprinās.
Ar 6,7 reizes lielāku apkalpoto pasažieru skaitu šā gada piecos mēnešos pret pagājuša gada pieciem mēnešiem lidosta “Rīga” vēl nav atgriezusies pie tāda darba apjoma un ienākumiem, ar kādiem beidzās pirmskovida laikmets pasaules un lidostas vēsturē.
Arī pašai Spānijai, šodien un rīt Madridē uzņemot NATO valstu līderus, bija svarīgi nodot vēsti, ka tā pilnībā atbalsta alianses nodomu būtiski pastiprināt bloka austrumu flanga aizsardzību. Tāpēc Lielvārdes militārajā bāzē ir izvietota Spānijai piederošā zeme–gaiss zenītraķešu NASAMS baterija. Tagad jāseko kopīgam NATO dalībvalstu lēmumam par pāreju no salīdzinoši miermīlīgās atturēšanas stratēģijas uz aktīvu aizsardzības stratēģiju. Agresoru nedrīkst ielaist arī NATO buferzonā, kas esam mēs.
Gatavojoties Latvijas okupācijas centrālā simbola demontāžai, jāpatur prātā visi riski, kas saistīti ar visiem Krievijas agresijas artefaktiem, un pienācīgi jāaizsargā Latvijas nacionālie simboli. Vissvarīgākais no tiem ir Brīvības piemineklis.
Lai gan meteorologi un mediķi neiesaka karstajā laikā, kāds pašlaik pārņēmis Latviju, uzturēties tiešos saules staros, katrs piektais iedzīvotājs apzināti izvēlas šajā laikā atrasties saulē, liecina Veselības monitoringa dati.
Vai iespējams atgriezties vecajos labajos ulmaņlaikos, kad Latvijā dzelzceļu būvēja, nevis iznīcināja, kā tas pavisam dažādu iemeslu dēļ notika gan kara, gan padomju, gan tagadējos laikos? Šajā gadījumā runa ir par vietējo dzelzceļa satiksmi, nevis tranzītpārvadājumiem, kuriem vajadzīgās dzelzceļa līnijas tika novilktas jau cara laikos.
Saistībā ar augsto gaisa temperatūru visā Latvijā vismaz uz tuvākajām divām dienām LVĢM centrs ir izplatījis sarkano brīdinājumu, kas definēts kā ļoti bīstami apstākļi cilvēka veselībai un dzīvībai. Par pareizu rīcību karstajā laikā tiek daudz runāts, taču vēl arvien cilvēku neapdomība noved pie traģiskām sekām.
Latvijā ir sākusies zemeņu sezona. Lai izaudzētais nonāktu pie pircējiem, audzētāji meklē palīgus ogu lasīšanā, solot iespēju stundā nopelnīt pat astoņus eiro. Tomēr gribētāju darīt šo darbu lielākoties nav tik daudz, kā vēlētos saimnieki.
Pēdējos pāris gados valsts ir iegāzusi medicīnā tik daudz kovidnaudas, ka pirmajā acu uzmetienā pilnīgi neticams šķiet Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības pirmsjāņu paziņojums par streiku rīkošanu šoruden. Otrajā acu uzmetienā viss kļūs skaidrs, ka milzīgais naudas daudzums apgrūtinājis tās sadalīšanu daudz maz taisnīgi.
