Latvijā ik gadu palielinās cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem skaits. 2020. gadā Latvijā kopumā bija 27 870 cilvēku ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, kuriem bija noteikta invaliditāte. Salīdzinot ar citām iedzīvotāju grupām, tieši šiem cilvēkiem ir vismazākās iespējas iegūt algotu darbu.
Valsts kontrole, aktualizējot pēdējos gados veikto revīziju rezultātus labklājības nozarē, secinājusi, ka vismaz divas trešdaļas ieteikumu un priekšlikumu nav ņemti vērā un ieviesti dzīvē. Viens no būtiskākajiem priekšlikumiem, kura ieviešana nekādi nevirzās uz priekšu, ir izdienas pensiju politikas pārskatīšana.
Prokremliskā partija “Latvijas Krievu savienība”, kurai Valsts drošības dienests jau izteicis brīdinājumu, turpina uzkūdīt krievu sabiedrību masu provokācijai 9. maijā un pēc Kremļa parauga izplata klajus melus par vispārzināmiem faktiem. Viens no informatīvajiem uzbrukumiem vērsts arī pret “Neatkarīgo”, jo aktīvi sekojam šīs partijas klaji pretvalstiskajām darbībām.
Krievija šodien spiesta pārdot savu jēlnaftu lētāk, nekā pārdeva kara pirmajā dienā 24. februārī. Krievijas naftas cena skaitliski izsaka Krievijas zaudējumus karā ar Ukrainu.
Dienā, kad “Neatkarīgā” publicēja rakstu par jurista Alda Pīlāga uzvaru Eiropas Cilvēktiesību tiesā prāvā pret Latviju, viņš tika aizturēts soda izpildei un šobrīd, iespējams, atrodas Rīgas Centrālcietumā. Ja vien advokātam nav izdevies viņu atkal izpestīt. Šī “mentu karu” epizode ilgst kopš 2008. gada un, domājams, vēl kādu laiku turpināsies, jo Eiropas Cilvēktiesību tiesa skatīs vēl divas Pīlāga prasības pret Latvijas valsti.
Katru gadu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests dodas uz vairākiem simtiem izsaukumu, kas saistīti ar sirdsdarbības apstāšanos sabiedriskās vietās. Dati liecina, ka 92 procentos šo gadījumu pacientam konstatēta nāve un to konstatējusi ārstu brigāde, ierodoties izsaukuma vietā.
Uzņēmums “Latvijas gāze” saviem uzticamajiem klientiem un partneriem paziņojis, ka analizē iespējas pāriet uz norēķiniem Krievijas rubļos, kā to no 1. aprīļa noteikusi Krievijas Federācija. Tikmēr Eiropas valstu valdības turpina meklēt risinājumus, lai pēc iespējas ātrāk atteiktos no Krievijas gāzes kurināšanas, un to dara arī Latvija – pašlaik ASV notiek sarunas par sašķidrinātās gāzes piegādēm Latvijai un ilgtermiņa risinājumam – arī mazo modulāro kodolreaktoru izveidi.
Atteikšanās no importa ļāvusi Krievijai noteikt savam rublim tādu vērtību pret ASV dolāru, kāda tā bija brīdī, kad Krievija uzbruka Ukrainai. Krievijas “patrioti” pieprasa no valdības atjaunot tādu rubļa kursu pret dolāru, kāds tas bija Padomju Savienībā.
Lai arī vakcinācija pret Covid-19 praktiski ir apstājusies, Zāļu valsts aģentūra turpina izvērtēt ziņojumus par iespējamām blakusparādībām pēc vakcīnas. Līdz šim eksperti izvērtējuši jau 30 Covid-19 vakcīnu blakusparādību ziņojumus, kuros sniegta informācija par letāliem gadījumiem pēc vakcīnas saņemšanas.
Jurists Alvis Pīlāgs, kurš specializējas konsultāciju sniegšanā Krievijas pilsoņiem Latvijā, tostarp sadarbojoties ar Krievijas Federācijas vēstniecību, uzvarējis Latvijas valsti Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Viņa prasība daļēji apmierināta pēc tiesāšanās 14 gadu garumā, un vēl divas prasības esot skatīšanā.
Saeima šonedēļ apturēs termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kā arī piešķirs izpildvarai tiesības anulēt jau izsniegtās uzturēšanās atļaujas.
Veselības rādītāji Latvijā salīdzinājumā ar Eiropas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un citām Eiropas valstīm ir dramatiskā līmenī, un to ietekmē Latvijas iedzīvotāju kritiskā veselības pratība. Latvijas Jauno ārstu asociācija uzskata, ka situācija steidzami jālabo.
Latvijā pērn reģistrēti 32 800 noziedzīgu nodarījumu, to vidū 60 slepkavību, 88 izvarošanas, 257 laupīšanas, 1 persona novesta līdz pašnāvībai un citi noziegumi, liecina Centrālās statistikas pārvades (CSP) apkopotā informācija.
Balsojumi Saeimā un pirms tam veiktie priekšdarbi, lai virzītu Civilās savienības likumprojektu, atmasko tā autorus un virzītājus – partiju “Konservatīvie” – kā savu vēlētāju un Latvijas kristīgo baznīcu krāpējus, komentējot pagājušās ceturtdienas notikumus Saeimā, sarunā ar “Neatkarīgo” vērtēja bijušais Saeimas deputāts, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, Tiesību zinātņu institūta valdes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes profesors, Dr. iur. Ringolds Balodis.
Karš Ukrainā kaut kad beigsies vai arī pārtaps iesaldētā konfliktā, un tad ne tikai Ukrainai, bet arī visai pārējai pasaules sabiedrībai būs svarīgi atbildēt uz šo jautājumu: vai karš de facto ir arī karš de jure, lai Krievija neizvairītos no pilnas atbildības par iebrukumu, noziegumiem pret cilvēci un pastrādātajiem kara noziegumiem. Visa Krievijas Federācija kopumā un katrs tās pilsonis.
Valsts operatīvā medicīniskā komisija atcēlusi ārkārtas situāciju medicīnā, jo saslimstība ar Covid-19 turpina samazināties un arvien mazāk Covid-19 pacientu nonāk slimnīcās.
Par Krievijas atomieroču lietošanu maijā vai jūnijā brīdina astrologs, kurš 2022. gada gaidīšanai veltītā TV raidījumā sacījis tā: “Man ir klienti Mariupolē, es viņiem iesaku pavasarī no pilsētas aizbraukt, ja vien ir tāda iespēja.” Līdz šim Krievijas armija tieši Mariupoles sagraušanai un tās iedzīvotāju nogalināšanai iztērējusi tik daudz parasto sprāgstvielu, ka ilgākā laikā sasniegusi tādu pašu efektu, kādu uzreiz dotu taktisko kodolieroču lietošana.
Covid-19 saslimstībai samazinoties, no 1. aprīļa tiek atcelti līdzšinējie epidemioloģiskās drošības pasākumi. Tomēr ārstniecības iestādēs, ieslodzījuma vietās un sociālās aprūpes centros, kur ir īpaši augsts inficēšanās risks, maskas jāturpina lietot.
Latvijas uzņēmēju noskaņojums jeb uzņēmējdarbības konfidences rādītājs, ko ik mēnesi mēra Centrālā statistikas pārvalde (CSP), iezīmē drūmu ainu – 2022. gada martā šis rādītājs samazinājies gan būvniecībā, gan apstrādes rūpniecībā un arī pakalpojumu sektorā. Vienīgā nozare, kura martā jutās optimistiski noskaņota, bija mazumtirdzniecība, jo īpaši – degvielas tirgotāji.
Prokremliskā partija “Latvijas Krievu savienība” ar jaunu prasību pret Latvijas valsti vērsusies Apvienoto Nāciju Organizācijā – šajā reizē Cilvēktiesību komitejā, pieprasot atņemt Latvijas krievu bērniem tiesības iegūt izglītību valsts valodā. Eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas vadītās politiskās organizācijas kara laika aktivitātes nepārprotami liecina, ka no Maskavas saņemts rīkojums šūpot situāciju Latvijā.
