Komentāri

Pēc ziņas, ka četriem ļoti jau nu šaubīgas raudzes 13. Saeimas deputātiem piešķirta Egila Levita vārdā nosauktā medaļa, galvenais jautājums bija – kāpēc valsts prezidents atļāvies tā apkaunot savu vārdu? Kas viņu uz to pamudinājis?

Tie, kuri pašreizējo Latvijas valdības vadītāju Krišjāni Kariņu pazīst jau sen, būs ievērojuši, ka pēdējās nedēļās viņš ir stipri mainījies.

Jaunas valdības veidošanas sarunas nupat ir iegājušas pāris strupceļos un dažās finiša taisnēs. Tās ir izrādījušās smagākas, nekā varēja šķist uzreiz pēc vēlēšanām, kad jaunas valdošās koalīcijas aprises uzreiz kļuva it kā saprotamas. Nav tomēr miera zem olīvkokiem...

Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”), kuru Valsts prezidents pilnvarojis veikt sarunas par jauna Ministru kabineta izveidošanu, bija apņēmības pilns panākt, lai pagājušajā nedēļā JV, “Apvienotais saraksts” (AS) un Nacionālā apvienība (NA) parakstītu sadarbības memorandu, kas ļautu šonedēļ strauji virzīties tālāk – vienoties par koalīcijas līgumu, sarakstīt valdības deklarāciju, sadalīt atbildības jomas starp partijām un iecelt ministrus.

Anonsējot Krievijas diktatora Vladimira Putina gaidāmo runu “Valdaja kluba” sanāksmē, viņa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs solīja, ka tā būšot programmatiska. To lasīšot un pārlasīšot vēl un vēl, to mācīs bērniem skolās, un to pa vārdam analizēs vēsturnieki. Vai tā tas būs?

Viens no psiholoģijas pamatprincipiem ir – ja gribi kādam pateikt kaut ko kritisku, tad vispirms jāpasaka daži atzinīgi vārdi.

Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) ilgi un dikti uzstāja, ka jāveido četru politisko spēku koalīcija, kurā būs arī “Progresīvie”, taču no tā nekas nav iznācis. Ar “Progresīvo” klātbūtni valdībā Kariņš laikam justos komfortablāk (varenāk), jo ar viņiem maz potenciālu domstarpību. Turpretī sadarbība ar Nacionālo apvienību (NA) un “Apvienoto sarakstu” (AS) nesolās vienmēr būt absolūti saulaina – būs brīži, kad var atgadīties nesaprašanās un būs jāmeklē kompromisi.

„Tagad es jums pateikšu, kas notiks tālāk. Sarūsējusi fašistu kaska uz bērza krusta – tas ir viss, ko viņi pelnījuši,” tīmeklī gaudo kāda Jeļena Osipova, sērojot par kārtējā padomju okupekļa – šoreiz Liepājā – nojaukšanu. Kaska un krusts ir novēlēti „naciķiem”, kuri mīda visādu osipovu „istoričeskuju pamjaķ” (vēsturisko atmiņu – krievu val.). Nav gan dzirdēts, ka par šiem draudiem policija būtu sākusi resorisko pārbaudi – kā gadījumā ar anesteziologa dr. Roberta Fūrmaņa ironisko piezīmi par to, ka viņš vēlas būt suns.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šodien, 27. oktobrī, tiksies ar Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāju Robertu Metsolu, kura ierodas Latvijā pēc Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (NA) uzaicinājuma, atzīmējot Saeimas simtgadi. Plānots pārrunāt Eiropas Savienības (ES) atbalsta turpināšanu Ukrainai, Krievijas saukšanu pie atbildības par pastrādātajiem kara noziegumiem pret Ukrainu, kā arī turpmākās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju. Tāpat plānots pārrunāt enerģijas cenu samazināšanas iespējas ES līmenī.

„Tas būtu apmēram tāpat, ja Anglijas karalis teiktu, ka viņš grib vienā valdībā konservatīvos un leiboristus. Bet starp viņiem ir mazāk pretrunu nekā starp NA un „Progresīvajiem”,” ironiski teic Aleksandrs Kiršteins (NA), vērtēdams pēcvēlēšanu sarunvedēja Krišjāņa Kariņa (JV) pirmdienas piedāvājumu: koalīciju veidot no trim spēkiem, uzdāvinot vienu ministra krēslu „progresistiem”.

Beidzot, beidzot! Aleluja! Beidzot valdības veidošanas sarunās ir izkristalizējusies nākamā koalīcija, kas sastāvēs no “Jaunās Vienotības” (JV), “Apvienotā saraksta” (AS) un Nacionālās apvienības (NA).

Priecīga ziņa no vējainās pilsētas Liepājas! Liepājas universitātes kolektīvs 11. oktobrī ticies ar Liepājas universitātes padomi!

Ir saprotamas milzīgās dusmas un rūgtā vilšanās, kāda ir piemeklējusi tos politisko spēku līderus, kuriem neizdevās pārvarēt 14. Saeimas 5% barjeru. Jo četras 13. Saeimā vislielāko mandātu skaitu ieguvušās listes 14. Saeimā nav spējušas iekļūt 14. Saeimā – KPV.LV, JKP (“Konservatīvie”), “Saskaņa” un “Attīstībai/Par!”.

Ilgi gaidītais un līdz pat pēdējam brīdim oficiāli neizsludinātais Ķīnas komunistiskās partijas 20. kongress noslēdzās bez pārsteigumiem. Si Dziņpins tika atzīts par Ķīnas vadītāju līdz mūža galam.

„14. Saeimas vēlēšanās aptuveni 28% no vēlētājiem nobalsoja par tām partijām, kuras parlamentā neiekļuva, jo nav pārvarējušas noteikto 5% barjeru,” apgalvo kāds Sergejs Grevcevs, kurš iesniedzis iniciatīvu portālā „manabalss.lv” – par to, lai pazeminātu procentu barjeru, ko nepieciešams pārkāpt, lai politisko spēku ievēlētu Saeimā. Pēc Grevceva domām, barjerai jābūt 3%.

„Tā ir nacisma vispretīgākā forma – krievu nacisms,” nesen tīmeklī izteicās kāds Krievijas politikas vērotājs. Viņš salīdzināja to ar vācu nacismu, kas esot bijis ar savu estētiku – ļaunuma estētiku. Tā esot izpaudusies ne tikai skaistās uniformās, bet pat skaidrojumos, kāpēc, piemēram, jānogalina skaisti.

Runas, ka Krievijas karaspēks un okupācijas pārvalde atstājot Hersonu, raisa minējumus – kas aiz tā visa slēpjas, jo informācijas par reālu, plaša mēroga Ukrainas armijas ofensīvu tikpat kā nav.

„Vai tā ir taisnība, ka pie jums atver bumbu patvertnes?” „Jā.” „Viss ir tik slikti?” „Jā.” Šādu saraksti man atsūtīja kāds paziņa, kuram Maskavā dzīvo draugs. Līdz 18. oktobrim Maskavas varas iestādes iedzīvotājiem lika atbrīvot zem namiem esošos pagrabus un autostāvvietas. Tur paredzēts izvietot guļvietas, sildītājus un pirmās palīdzības aptieciņas. Pagaidām iekļūšana šajās „patvertnēs” gan būšot aizliegta – līdz īpašam rīkojumam. Tāds lēmums pieņemts Maskavas mērijā.

Šāds jautājums izvirzījās sociālajos tīklos pēc “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja vadītāja Nila Muižnieka uzstāšanās LTV raidījumā “Šodienas jautājums”, kur viņš uz citu jautājumu – vai var ticēt “Amnesty International” ziņojumam par Latvijas robežsargu pārkāpumiem uz Latvijas – Baltkrievijas robežas – atbildēja apstiprinoši.

Kreisi liberāli (sorosiski) tendētajam politiskās šķiras spārnam 14. Saeimas rezultāti ir izrādījušies katastrofālāki, nekā pirmajā brīdī varēja domāt. Tāpēc arī šī spītīgā nevēlēšanās veidot labēji centrisku valdību no trijiem politiskajiem spēkiem.

Ir svarīgi, lai valdība nebūtu stagnējoša un lai šauras ekonomiskās intereses neieņemtu lomu politikas veidošanā, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Levitu žurnālistiem šonedēļ sacīja Valsts prezidenta Egila Levita pilnvarotais sarunām par jaunas valdības veidošanu Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība” (JV)).

Šonedēļ turpinājās sarunas par nākamās valdošās koalīcijas un Ministru kabineta izveidošanu. Pirmdien Rīgas pilī tikās bijusī laikraksta “Diena” galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte un bijušais laikraksta “Diena” direktors Arvils Ašeradens. Sarunās piedalījās arī Levits, Kariņš, Evika Siliņa un citi interesenti...