Komentāri

Nedrīkst pieļaut, ka nākamā valdība ieslēdz atpakaļgaitu un pārskata līdz šim ieviestās reformas, – intervijā LR pauž koalīcijas sarunvedējs Krišjānis Kariņš, kuram – drīz jau būs mēnesis apkārt – nu galīgi nevedas ar tām sarunām. Katru dienu viņš nāk klajā ar vienu un to pašu paziņojumu, sak, „Progresīvajiem” jābūt valdībā. NA un AS ir pret šādu soli, atsakās runāt ar „Pro”, tie apvainojas, uzlej nerunātājiem samazgu spaini, tomēr turpina lūgties. Tā paiet gadi...

Gluži negaidīti politiskajā darba kārtībā izniris it kā šauri specifiskais transgenderisma un dzimummaiņas jautājums. Tieši izniris, jo šis darbības vārds vistrāpīgāk raksturo pēkšņo šā jautājuma aktualizāciju.

„Tiek meklētas pseidoideoloģiskās atšķirības,” – šādu domu LTV raidījumā „Kas notiek Latvijā?” pauda viens no „Progresīvo” spices vīriem Mārtiņš Kossovičs, šņukstēdams par to, ka Nacionālā apvienība (NA) un „Apvienotais saraksts” (AS) nevēlas koalīcijā ņemt ceturto partiju – „Progresīvos”, ko gan izmisīgi vēlas „Jaunā Vienotība”.

14. oktobrī bija skaists un svinīgs brīdis – virkne šīs zemes vareno uzņēmumu saņēma Korporatīvās pārvaldības balvu – "Altum", "Swedbank", "Latvenergo", "Rīgas ūdens". Balvu saņēma arī Rīgas dome, par ko galvaspilsētas iedzīvotājiem tagad var būt lepnums sirdī.

Kāds sašutis rīdzinieks raksta: “Uz ceļiem un ielām ir skaidri redzams, ka Ceļu satiksmes noteikumiem (CSN) ir rekomendējošs raksturs. Daudzos ir izveidojusies neaizskaramības sajūta, jo policijas uz ceļiem nav. Rīgā ir vietas, kur CSN tiek pārkāpti simtiem reižu dienā. Jācer, ka drīz Latvijā būs arī iekšlietu ministrs.”

Naudiņu politiķiem tomēr gribas. Tāds secinājums rodas, iepazīstoties ar Saeimā iekļuvušo un arī neiekļuvušo partiju viedokļiem par to, vai valstij jāfinansē šie politiskie veidojumi. Tikai viena partija skaidri rosināja atteikties no valsts finansējuma. Atgādināšu, ka, patiesību sakot, nav tādas „valsts naudas”, ir tikai nodokļu maksātāju nauda, tas ir, no mūsu kabatām izņemtā nauda, kas tiek izdalīta politiskajām partijām.

Sociālos tīklus trešdien uzspridzināja kādas Astras C ieraksts tviterī, komentējot režisora Viestura Kairiša jauno filmu “Janvāris”: “Mums būtu jābeidz barikādes romantizēt kā baigo varoņdarbu, kas izšķīra mūsu nākotni, īpaši jau nu šobrīd, uz Ukrainas fona.”

Šonedēļ ir turpinājušās jaunas valdības izveides sarunas, kurās pagaidām nav tikts pāri ļoti svarīgajam jautājumam, no cik politiskajiem spēkiem tā sastāvēs – no trim vai no četriem.

Šobrīd notiekošo grūti nosaukt citādi kā vien par atsevišķu bezatbildīgu politikāņu vēlmi nopietnu valdības veidošanas procesu aizbīdīt pēc iespējas tālākā nākotnē un tā vietā bezjēdzīgi vilkt gumiju.

Nacionālā aviokompānija “airBaltic” 2022. gada septembrī pārvadājusi 338 100 pasažieru jeb par 45% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. “airBaltic” 2022. gada septembrī veica 3420 lidojumu – par 15% vairāk nekā 2021. gada septembrī.

„Negribas lielīties... Tā ir viena no komunikācijas kļūdām. Mēs tā kā timurieši – pa nakti izdarījām... nu, tie, kas tajos okupācijas laikos dzīvoja, zina, tur tāds... pa nakti jaunieši dara labas lietas, bet tā, lai no rīta neviens neuzzinātu,” „konservatīvo” pagaidāmlīderis Jānis Bordāns, skaidrodams savas politkopas neveiksmi Saeimas iekarošanā, filigrāni savij kopā padomju laika grāmatas varoni – Timuru – ar savu nedziestoši spožo personību.

Jaunievēlētā Saeimas deputāte Jana Simanovska (“Progresīvie”) bērnu dzimumidentitātes un dzimummaiņas tēmai veltītajā LTV raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” bez mazākās skatīšanās pār plecu uz koalīcijas veidošanas sarunām stingri stāvēja savas partijas pozīcijās.

Šī nedēļa iesākās ar jaunu kara eskalācijas līmeni. Krievija atmetusi pēdējos civilizētas valsts atribūtus, visā kailumā atsegusies kā terorisma valsts.

Ārvalstu investīcijas Latvijai esot nepieciešamas kā skābeklis. Tas it kā nav pat apspriežams. Jo vairāk investīciju, jo vairāk attīstības, un ikviens ārzemju investors ir brīnišķīgs atradums. Investori no Rietumiem iemāca latviešiem augstāku darba ražīgumu, padara eiropeiskākas darba devēju un darba ņēmēju savstarpējās attiecības, paver Latvijas ražojumiem ceļu uz tirgiem, kurus viņi pārzina labāk, utt.

“Koalīcijas sarunas nekad nav vieglas,” saka Nacionālās apvienības (NA) līderis Raivis Dzintars. “Jaunā Vienotība” (JV) prognozē sarežģītas, bet ātras jaunas valdošās koalīcijas izveidošanas sarunas. Beigu galā laikam ir tā, ka koalīcijas izveidošana nupat ir nonākusi “pozitīvā strupceļā”.

Nedēļu pēc vēlēšanām, kad norimušas pirmās emocijas un nosēdušās duļķes, var mierīgāk izvērtēt šo vēlēšanu rezultātus kopumā. Kādi ir secinājumi?

Mēs neesam tiesīgi pieaicināt medijus, lai publiski parādītu to, ko cilvēki izdara ar dzīvniekiem, respektīvi, mēs nedrīkstam rādīt, mūsuprāt, vainīgos cilvēkus, – šāda doma izskan diskusijā „Mājdzīvnieki Rīgā 21. gadsimtā: spožums un posts”, ar ko tiek atklāts dzīvnieku aizsardzības tēmai veltītais mēnesis. Runa ir par nežēlību, vienaldzību, sadismu... Varbūt tieši par to vajadzēja vairāk runāt šajā diskusijā? Garie monologi par kovidpandēmijas radītajām blaknēm attiecībā uz dzīvnieku turēšanu – tie diez ko neiedvesmoja.

Tā vien izskatās, ka Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība” (JV)), kuru Valsts prezidents pilnvarojis vadīt sarunas ar potenciālajiem koalīcijas partneriem, ir sajutis savu milzīgo varenību, jo JV ir ieguvusi vislielāko mandātu skaitu 14. Saeimā.

Šodien Krievijā diktatora, kara noziedznieka Vladimira Putina 70 gadu jubileja. Atšķirībā no Staļina 70 gadu jubilejas 1949. gadā un Brežņeva 70 gadu jubilejas 1976. gadā, kuras tika atzīmētas ar valstisku vērienu un ārzemju draugu (citu sociālistisko valstu līderu) klātbūtni, Putina jubileja tiek atzīmēta klusi un neuzkrītoši.

14. Saeimas vēlēšanās varu ir pazaudējusi partija “Konservatīvie”, kas pēdējos četrus gadus kontrolēja satiksmes jomu un kuras satiksmes ministrs bija Tālis Linkaits.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība (NA)) ir diezgan labi strādājis. Ir bijuši mulsuma brīži, kad viņu skarbi kritizēja opozīcija, taču vēlāk lietas noskaidrojās un opozīcija savu sakodienu atlaida, izprotot reālās problēmas, ar kurām jāsaskaras zemkopības nozarei. Lai vai kā, nupat ir redzams pēkšņs mēģinājums nobīdīt zemkopības ministru no amata, lai gan viņa partija 14. Saeimas vēlēšanās ir ieguvusi apmēram to pašu ietekmi, ko iepriekšējās, 13. Saeimas vēlēšanās.

Vakar intervijā LTV “Rīta Panorāmā” premjers Krišjānis Kariņš strikti uzstāja, ka koalīcijā jāņem “Progresīvie”, bet ultimātu uzstādīšanā apvainoja citus: “No Nacionālās apvienības šobrīd drusku uz ultimatīvo virzienu velk, šis nav veids, kā var sadarboties.”