Komentāri

Konkurences padomes (KP) lēmumu teksti atklāj, ka šai valsts uzraugošajai un arī represējošai institūcijai ir iespējams pielabināties un panākt sev labvēlīgus lēmumus – atliek vien noskaidrot, kādā veidā tas ir izdarāms – secina “Neatkarīgā”, izanalizējot trīs KP pieņemtos lēmumus.

Valsts kontrole publicējusi savu jaunāko revīzijas ziņojumu uz 82 lappusēm: “Sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamība dotētajos maršrutos”.

Pēc tam, kad uzbrukumā Irānas galvaspilsētā Teherānā 30. jūlijā tika nogalināts palestīniešu teroristiskās organizācijas “Hamās” politiskais līderis Ismails Hanija, bieži varēja dzirdēt bažas par situācijas destabilizēšanos Tuvajos Austrumos. Haniju iznīcināja triecienā Teherānā, kur viņš bija ieradies uz Irānas jaunā prezidenta Masuda Pezeškiāna inaugurāciju. Kaut gan vairums konflikta vērotāju ir pārliecināti, ka triecienu veica Izraēla, tā nesteidzas to komentēt. Politologam un vēsturniekam Kārlim Daukštam par notiekošo ir konkrēti secinājumi.

Dzelzceļa “Rail Baltica” projekts pamazām kļūst par Latvijas politiskās dzīves karstāko kartupeli. Tas gan bija ne tikai sagaidāms. Tas bija nenovēršams, jo projekts jau no paša sākuma balstījās nevis uz stabila, racionāla pamata, bet gan uz emocionālās bāzes: uz acis priecējošas animācijas, sirdi sildošiem stāstiem par Eiropu, uz mūžīgo vēlmi, lai būtu kā “ārzemēs”.

Eiropas Komisija (EK) ziemā rosināja noteikt, ka ekskluzīvas tiesības čipēt un reģistrēt suņus un kaķus būs tikai praktizējošiem veterinārārstiem. Tas Latvijā automātiski nozīmēja (un joprojām nozīmē) rēķina uzmilzumu līdz pat 70–80 eiro – teorētiski paredzēto 30 eiro vietā. Jo vizīte pie veterinārārsta maksā tik, cik cenrādī rakstīts. Plus vēl arī profilaktiskās potes, ja tās nav veiktas līdz čipēšanas vizītei. Somijā pret šo naudas kāšanu iestājās sabiedrība – par to tiek rakstīts interneta vietnē “yle.fi”.

Pagājušajā nedēļā notika vēsturiska ieslodzīto apmaiņa. Desmit Kremļa slepkavas, spiegus, hakerus un diversantus, kuri sēdēja Rietumu valstu cietumos, apmainīja pret 16 ASV, Vācijas un Krievijas pilsoņiem. Ārzemniekus Krievijas režīms bija sagrābis kā ķīlniekus un uz pilnībā vai daļēji safabricētu apsūdzību pamata turēja cietumos. Krievijas pilsoņi bija vairāk vai mazāk pazīstami cīnītāji pret Putina varu.

KNAB šonedēļ publicējis stratēģiskās analīzes ziņojumu par “Valsts budžeta finansējumu saņemošo politisko organizāciju gada pārskatiem”. Šajā ziņojumā izvērtēts, kā politiskās partijas tērējušas saņemto naudu. Īpaši laikā, kad, kā norāda KNAB, vairākkārt pieauga šo partiju valsts budžeta finansējums – “Vienotībai” desmit reizes. Nacionālajai apvienībai, Zaļo un zemnieku savienībai, kā arī “Attīstībai/Par!” – astoņas reizes.

Viktora Orbāna Ungārijas valdība, izaicinot gļēvulīgo Eiropas Savienību, lēmusi atļaut brīvi ieceļot valstī Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Kārtējo  reizi Orbāns pārbauda robežas, cik tālu viņš var iet Eiropas Savienības kopējā ārpolitikas kursa sabotēšanā. Tikmēr ES valstu vadītāji neizlēmīgi plāta rokas. Cik ilgi  turpināsies Orbāna patvaļa?

Ir izsludināts konkurss uz apvienotā sabiedriskā medija valdi piecu cilvēku sastāvā. Konkursā jāpiesakās līdz šā gada 23. augustam. Tieši līdz tam pašam datumam jāpiesakās arī uz cita “Vienotības” varas stūrakmens – Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) – vadītāja amatu. Par to citu reizi. Šoreiz par sabiedriskā medija valdes izvēlēšanu.

Šajās dienās sociālajos tīklos izplatījās divi ieraksti, kuri, lai gan izrādījās daļēji nepatiesi, precīzi atspoguļo šodienas Rietumu (tātad arī mūsu) kultūras problēmas. Runa ir par Liverpūles piepilsētas Sautportas bērnu slepkavu un sieviešu boksa turnīru Parīzes olimpiskajās spēlēs.

Latvijas Banka (LB) saistībā ar finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību izmanto dažādas informācijas ieguves metodes, lai vērtētu patiesā labuma guvēja un saistīto personu ietekmi – publisko reģistru datubāzes ir tikai viens no informācijas avotiem – atbildē “Neatkarīgajai” norāda LB.

Parīzes olimpisko spēļu atklāšana sacēlusi plašu diskusiju sociālajos tīklos par publisko izrāžu pieļaujamības robežām. Vieniem šī atklāšanas ceremonija šķita krāšņākā, oriģinālākā un interesantākā visā olimpiskās kustības vēsturē, bet citiem kā perversitātes un nenormālības triumfa parāde.

Līdz ar patiesā labuma guvēja deleģēšanas iespējām sankciju apiešanai vārti plaši vaļā vērti: tur, kur norādīts, ka patiesais labuma guvējs ir “uz pilnvarojuma līguma pamata”, bet nav pieejama informācija par visiem dalībniekiem, kas šādu pilnvaru izsnieguši, pastāv sankciju apiešanas riski – atbildē “Neatkarīgajai” atzīst Finanšu izlūkošanas dienests (FID).

Iedzīvotāju maciņiem pēc aptiekas apmeklējuma jākļūst smaidīgākiem jau no 2025. gada 1. janvāra, bet tas var notikt, ja darbā pie jaunā zāļu uzcenojuma modeļa Veselības ministrija (VM) un Konkurences padome (KP) turpinās strādāt kopsolī; līdz šim modeļa izstrādē ministrija balstījusies uz KP atzinumiem un rekomendācijām un cer uz tikpat produktīvu sadarbību arī zāļu cenu modeļa īstenošanā, – atbildē “Neatkarīgajai” norāda veselības ministrs Hosams Abu Meri (“Jaunā vienotība”).

Lai gan šie skarbie vārdi vairāk piestāvētu kādai karstai politiskai diskusijai, kur skaļi epiteti netiek žēloti, vai kādam kaismīgākam viedokļrakstam, tie ir ņemti no pavisam oficiāla Saeimas paziņojuma, kas turklāt tika apstiprināts ar absolūtu balsu vairākumu atklātā Saeimas sēdē.

Krievijā propagandisti tik ļoti sapriecājās par iepriekš droši prognozējamo Džo Baidena izstāšanos no priekšvēlēšanu kampaņas, ka neko labāku neattapa kā notikušo pamatot ar prokremliskā mūziķa, skatuves vārdā “Šaman”, koncertu pie ASV vēstniecības ēkas Maskavā. Tā, protams, var ironizēt, bet Krievijā ironijai ir dziļi zemteksti.

Simona Grundule, Tukuma dzīvnieku patversmes saimniece, reiz teica, ka uz baznīcu viņa neies, jo tur būtu jāstrīdas ar mācītāju. Kāds saka: tici Dievam, lūdz viņu, un viss nokārtosies. “Cik gadus jālūdz, lai pārstātu ciest slimi cilvēki, bērni, dzīvnieki? Mana baznīca ir šeit, un es esmu pateicīga Dievam, ka esmu sevi šeit atradusi,” viņa paturpināja. Ir grūti, taču Simona ir saimniece un mamma desmitiem pamestu un aizmirstu dzīvnieciņu.

Svētdienas pievakarē pēc Latvijas laika ASV prezidents Džo Baidens sociālajā vietnē “X” (tviterī) publicēja paziņojumu, kurā teikts – “es izstājos no vēlēšanu cīņas”. Šo viņa paziņojumu gaidīja jau sen, un daudzi to uztvēra ar neslēptu prieku un atvieglojumu.

“Patiesā labuma guvējs uz pilnvarojuma līguma pamata” – ar šādu ierakstu Uzņēmumu reģistrā (UR) var izgaisināt pārmetumus konkurences apdraudēšanā un uz krietnu brīdi publikas acīm paslēpt vispatiesāko labuma guvēju – to, kurš patiesajam labuma guvējam paraksta pilnvarojuma līgumu. Farmācijas milžu AS “AB City”, AS “Olpha” un SIA “Latvijas aptieka” īpašuma saiknes rāda, ka pietiek atrast respektablu uzņēmēju, piemēram, Gunti Beleviču un piereģistrēt viņu UR ar iepriekš minēto vārdu salikumu.

Igaunijas valdošā koalīcija, kuru veido Reformu partija, Sociāldemokrātiskā partija un partija “Igaunija 200”, pagājušās nedēļas nogalē publiskoja savu nodokļu reformas projektu, kas no Latvijas skatu punkta ir gandrīz vai šokējošs. Paredzēts, ka no 2025. gada jūlija pievienotās vērtības nodoklis (PVN) tiks paaugstināts par diviem procentpunktiem līdz 24%, bet no 2026. gada janvāra par diviem procentpunktiem līdz 24% tiks palielināts arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN).

Latvijā kopš nullto gadu otrās puses ir izkristalizējusies izteikta valdošā politiskā šķira, kuru iemieso “Vienotība” tās plašākajā izpratnē. Vecrīgas kafejnīcu “valdību stādītāji” var zīmēt visdažādākās kombinācijas, bet realitātē nevienu valdību bez “Vienotības” izveidot nevar. Kā tai izdevies uzbūvēt tik dzelžainu, savu komfortablo vietu uz politiskās skatuves nodrošinošu konstrukciju?

Mēs nebijām tikušies gadiem. Jānis pēc aktīvās politikas posma dzīvoja diezgan savrupi, dienas dalot ar meitu Madaru un sievu Baibu. Kad uzzināju traģisko vēsti par Jāņa bojāeju, sirdī iedzēla senas atmiņas kā dadža pogaļas, un es nodomāju: kādam ir jābūt izmisumam, lai izvēlētos nāvi, nevis iespējamu izeju no šķietamas bezizejas?... Jānis, kuru ieraudzīju atvadu brīdī, atbildi nesniedza. Jānis Straume, savulaik kaismīgs un principiāls politiķis, vienlaikus – mazliet sentimentāls, sevī vērsts vienpatis ar latvieša dvēseli.