Davosā (Šveices Alpos) sācies ikgadējais pasaules ekonomikas forums – WEF. Kad tā dibinātājs un galvenais organizētājs Klauss Švābs 2021. gadā par foruma galveno tēmu pasludināja “Lielo Restartu” (Big Reset), tā tas kļuva par visu pasaules konspirologu biedu, bubuli, ar ko baidīt bērnus, līdzās Bilderbergas klubam, Rotšildiem un citiem zvēriem.
Polijas dzelzceļa pārvadātājs PKP pēc staciju modernizācijas programmas realizācijas plāno pasažieriem atvērt aptuveni 30 dzelzceļa stacijas. Īstenojot dzelzceļa staciju investīciju programmu 2016.–2023. gadam, Polijas valsts dzelzceļa sabiedrība ir padarījusi pasažieriem pieejamas 112 dzelzceļa stacijas. Šo programmu plānots turpināt.
“NATO gatavojas iespējamajam Krievijas uzbrukumam alianses austrumu flangam, pamatojoties uz slepenu dokumentu, kas nonācis tā rīcībā, vēsta vācu tabloīds “Bild”,” mūs informē ziņu aģentūra LETA. Interesanti, kā gan “slepenais dokuments” nonācis dzelteno ziņu žurnālistu rīcībā?
Vācu tabloīds “Bild”, pamatojoties it kā uz slepenu Vācijas aizsardzības ministrijas dokumentu, kas nonācis tā rīcībā, apraksta iespējamo Krievijas uzbrukumu Baltijas valstīm, likvidējot tā dēvēto Suvalku koridoru, kas atdala Baltkrieviju no Krievijas eksklāva (Kaļiņingradas apgabala).
Sestdien notika prezidenta un parlamenta vēlēšanas Taivānā. Par šīm vēlēšanām varētu arī nerakstīt, ja vien Taivāna šobrīd neskaitītos nākamā vieta, kur varētu uzliesmot pagaidām vēl gruzdošais pasaules karš, par kura nenovēršamību runā arvien biežāk.
Naktī no ceturtdienas uz piektdienu ASV sadarbībā ar Lielbritāniju veica raķešu triecienus hutiešu kontrolētajiem apgabaliem Jemenā, iznīcinot kaujinieku militāros objektus. Gaisa triecieni turpinājās arī nākamajās dienās. Militārās aktivitātes atbalsta vairākas citas valstis – Austrālija, Bahreina, Kanāda un Nīderlande. ASV prezidents Džo Baidens nevilcināsies dot pavēli par tālāku militāru rīcību, ja tā būs nepieciešama. Arī britu premjers Riši Sunaks paziņoja, ka triecieni bija nepieciešami un ir samērīgi, jo hutieši turpināja uzbrukumus Sarkanajā jūrā.
Vāciju pārņēmis lauksaimnieku protestu vilnis. Vācijas zemkopji iebilst pret valdības plānoto lauksaimniecības sektora subsīdiju samazinājumu, tajā skaitā kompensācijām degvielai. Valdība dažus plānotos samazinājumus ir atcēlusi, tomēr lauksaimnieku sašutumu tas nav mazinājis. Lauksaimnieku apvienība ar dažādām akcijām, radot būtiskus apgrūtinājumus uz ātrgaitas autoceļiem un svarīgiem satiksmes mezgliem, vēlas panākt, lai kanclera Olafa Šolca valdība pilnībā atsakās no plānotajiem samazinājumiem, ziņo Vācijas mediji.
Vācija, tēlaini sakot, ir ES motors vai sirds. Par šo savu vietu – būt galvenajai kontinentā – tā jau gadu simtiem cīnās ar Franciju, jo pēdējā savukārt tieši sevi redz Eiropas centrā. Neatkarīgi no šīs sāncensības skaidrs, ka politiskais izkārtojums Vācijā ir ārkārtīgi svarīgs ne tikai Eiropai, bet arī visai pasaulei, arī mums.
Igaunijas valdība plāno piešķirt aptuveni 40 miljonus eiro no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem Tallinai, lai atbalstītu jaunu tramvaju līniju būvniecību un attīstību galvaspilsētā. 36 miljoni eiro paredzēti arī veloceliņu izbūvei Tallinā, Tartu un Pērnavā. Tāpat Igaunijas galvaspilsētā tiek domāts, kā tramvaju iekļaut topošajā "Rail Baltica" infrastruktūrā.
Apvienotajā Karalistē līzinga kompānija "Eversholt Rail" un inženieru uzņēmums "Transport Design International" (TDI) parakstījuši līgumu par trīs vieglo sliežu transportlīdzekļu, kas darbojas tikai ar akumulatoru, prototipu ražošanu. Šie transportlīdzekļi tiek dēvēti arī par sliežu autobusiem. Ražošanā plānots ieguldīt 8,25 miljonus mārciņu (apmēram 10,3 miljonus eiro). Arī Latvija plāno iegādāties šādus bateriju elektrovilcienus.
Kas notiek Baltkrievijā, kur pirms trim gadiem izvērsās masveida protesti? Varbūt ir parādījies kāds cerības stariņš demokrātijas virzienā vai gluži otrādi – situācija kļūst arvien drūmāka? “Kontekst.lv” atskats uz pērnā gada galvenajiem notikumiem kaimiņvalstī, kuri neapšaubāmi ietekmēs arī jauno gadu.
Krievijas iebrukums Ukrainā un Kremļa agresīvā retorika Rietumu un kaimiņvalstu virzienā ir likusi pārskatīt agrākos iluzoros priekšstatus un aktīvi bruņoties. Ar to nodarbojas Polija, tā pati tēma ir aktuāla Skandināvijas un Baltijas valstīs.
Mans tēvs piedzima 1913. gadā un 1940. gadā beidza Latvijas Universitāti. Otro pasaules karu un tā sākumu viņš pieredzēja Rīgā jau pieauguša cilvēka statusā. Bērnībā (esmu dzimis 1963. gadā) es viņu daudz izprašņāju par šo laiku, un viņš arī labprāt par to stāstīja. Viens no maniem jautājumiem bija: vai tad cilvēki tolaik nesaprata, ka tuvojas neizbēgams karš? Uz ko viņš atbildēja: it kā jau saprata. Visi it kā redzēja, ka uz to iet, bet tajā pašā laikā bija pārliecināti, ka viņus tas neskars un karš paies secen.
Kādēļ Maskavā labi pelnošam, situētam zinātniekam jāpārceļas dzīvot uz Tallinu; kādu iemeslu dēļ zinātnieks dodas uz mītiņiem pie Krievijas vēstniecības, lai protestētu pret iebrukumu Ukrainā; ko Eiropā dara Krieviju pametušie krievi; kas notiek ar politieslodzītajiem Krievijā; ko maskavietim nozīmē ķirbju “latte” – zinātnieks fiziķis Mihails Tamms intervijā portālam “kontekst.lv”.
Pēc Seima vēlēšanām Polijā patlaban pie varas ir “Pilsoniskās koalīcijas” līderis Donalds Tusks, kurš iestājas par “iekļaujošas” sabiedrības modeli, proti, viņš un viņa partija pārstāv kreisi liberālo orientāciju – kaut ko līdzīgu mūsu “Progresīvajiem”. Opozīcijā palikusī nacionālkonservatīvā partija “Likums un taisnīgums” var vien vērot, kā Polijas Seima priekšsēdētājs iekļaujoši bildējas kopā ar migrantu baru… Kas notiek Polijā – valstī, ko pazinām kā konservatīvisma bastionu?
Sākoties jaunajam gadam, Berlīnē lielu nekārtību nebija, taču notika uzbrukumi glābšanas darbiniekiem. Sarīkojot uguņošanu, gāja bojā trīs cilvēki, ziņo telekanāls ZDF. Vecgada vakarā esot īslaicīgi aizturēti 390 cilvēki, pārsvarā par ieroču un sprāgstvielu likuma pārkāpumiem. Astoņi policisti cietuši un savus pienākumus nav varējuši turpināt pildīt. Bet kopumā jaunā gada sagaidīšana esot notikusi mierīgāk nekā pirms gada.
Visa gada garumā noritot Polijas un dažu citu valstu cīņai pret Ukrainas graudiem, nosakot tiem aizliegumus, ierobežojumus un tad tos tikpat konvulsīvi atceļot, jāsecina – šīs problēmas Polija ir izraisījusi sev pati, pieprasot veikt Ukrainas lauksaimniecības produkcijai nevajadzīgu, lieku sertifikāciju Eiropas Savienībā.
Nākamgad 24. februārī apritēs jau divi gadi, kopš Krievija ir sākusi pilna mēroga, neizprovocētu iebrukumu Ukrainā, nogalinot civiliedzīvotājus, iznīcinot infrastruktūru, veicot tādus kara noziegumus kā bērnu nolaupīšana un aizvešana uz Krieviju “pāraudzināšanai”. Ukraina atzīstami pretojas un nupat ir iznīcinājusi karakuģi “Novočerkask” krievu okupētās Krimas Feodosijas ostā.
Ziņas par krītošajiem eksporta apjomiem, apsīkstot starptautiskajai tirdzniecībai, ir kļuvušas par ikdienu. Pagaidām pasaules notikumi vairumam Latvijas iedzīvotāju var asociēties vien ar dažu statistikas rādītāju pasliktināšanos.
Luksusa klases vilciens, kura pilnais nosaukums ir Venēcijas "Simplon-Orient-Express, A Belmond Train Eiropa", 2024. gada jūnijā sāks kursēt no Parīzes uz Portofino pilsētu Itālijas Rivjērā divas dienas nedēļā. Šī vilciena biļetes ir vienā virzienā, un, kā nokļūt atpakaļ, ceļotājiem nāksies izlemt pašiem.
Dzelzceļa ceļojumu cienītāji sajūsmā: atjaunotais nakts vilciena maršruts starp Parīzi un Berlīni palīdzēs cilvēkiem izjust ceļojuma prieku, Parīzes–Berlīnes "Nightjet" vilciena atdzimšana ir milzīgs stimuls dzelzceļa satiksmei visā kontinentālajā Eiropā.
"Allegro" vilcienu sastāvi, kuri līdz 2022. gada martam regulāri kursēja starp Helsinkiem un Sanktpēterburgu, sākot no 2025. gada, tiks izmantoti Somijas iekšzemes dzelzceļa satiksmē, pavēstījis Somijas dzelzceļa uzņēmums VR.
