Par to, kāpēc šī valdība ir iestigusi un kāpēc premjerei Siliņai ir nesekmīgs vērtējums, par to, kāpēc ministri valdības sēžu laikā “sēž” telefonos un kāpēc Briškens ir ideāls ministrs – un vēl par daudz ko citu intervijā ar politologu Filipu Rajevski.
Šonedēļ apritēja gads, kopš apstiprināta Evikas Siliņas valdība. Kā parasti tādās reizēs tiek izvērtēts gada laikā paveiktais un izteiktas nākotnes prognozes.
Pašvaldību vēlēšanām gatavošanās sākusies tādējādi, ka par nodomu atgriezties Rīgas politikā paziņojis Ainārs Šlesers, kas licis sarosīties visiem domē jau sēdošajiem. Tomēr vēl interesantāks par pašu faktu varētu būt iemesls, kāpēc viņam jāpārtrauc samērā komfortablais darbs Saeimas opozīcijā un jātērē lieli resursi varas atgūšanai galvaspilsētā.
Nacionālā apvienība (NA) lēmusi izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam, jo viņš nespējot vadīt nozari, pieņemt lēmumus un tos izskaidrot sabiedrībai. Pirms tam arī partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) Saeimas deputāti aicināja vākt parakstus Briškena demisijas pieprasījumam.
Valdošajai koalīcijai no gaisa ir nokritusi gluži neticama laime – Krievijas drons, kurš atlidojis no Baltkrievijas un iegāzies kokos netālu no Gaigalavas. Visos centrālajos televīzijas kanālos šī ziņa pirmajā vietā, un re, no dienaskārtības ir pazudušas netīkamās “airBaltic”, “Rail Baltica”, skolotāju algu, budžeta deficīta un pensiju garantiju tēmas.
Par to, vai virs ministra Briškena galvas savelkas melni mākoņi, par to, vai mums “jāpavelkas” uz ambīcijām par lielāko aviokompāniju Ziemeļeiropā, par to, kā padomju un valžu locekļi pāriet no vienas treknas siles uz nākamo, par Latvijas tiesiskuma atavismiem un par to, kāpēc igauņi par mums smejas, kā arī par daudz ko citu – “Neatkarīgās” saruna ar sociologu Aigaru Freimani.
Trešdien jau šķita, ka satiksmes ministra Kaspara Briškena dienas ministra krēslā ir skaitītas. Premjerministre Evika Siliņa un Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc abu tikšanās publiski atzina Briškenu par galveno vainīgo “airBaltic” krīzes komunikācijā.
Ejot gar garāžu, pusnaktī varot dzirdēt, kā rūsa ēd automašīnas apakšu; tāpat šobrīd, ejot gar partiju birojiem, var dzirdēt tādu kā čabēšanu. Politiskās aprindas sāk gudrot, kā pareizāk organizēt pašvaldību vēlēšanas. Tās gan ir vēl tālu – notiks ne vēlāk kā nākamā gada 7. jūnijā –, taču stress jau sāk kļūt dzirdams. Sākusies manevrēšana, ostīšanās, kam ar ko taisīt koalīcijas, notiek intensīva svaigu asiņu meklēšana partiju sarakstu ailēm. Patiesi viedi par šīm lietām domāt laikus.
Latvijas aviokompānijas “airBaltic” pamatkapitāla samazināšana par 571 miljonu eiro izraisījusi milzīgu sabiedrības neizpratni. Kā tad tā? Valsts bija kompānijā ieguldījusi šo naudu, bet tagad šis ieguldījums ar vieglu rokas kustību norakstīts. Neaizmirsīsim, valsts, tie esam mēs – nodokļu maksātāji. Tā vietā, lai sagaidītu “airBaltic” peļņu un ieguldījumu kaut daļēju atgūšanu, nauda izkūpināta skurstenī (lidmašīnu turbodzinējos un kompānijas vadītāju algās).
Svētdien notikušo zemju vēlēšanu rezultāti Saksijā un Tīringenē nebija pārsteidzoši. Tie pilnībā atbilda jau iepriekš prognozētajiem. Līdz šim nebijušus panākumus ieguva abu spārnu “populisti” (partijas ar netradicionālo politisko orientāciju) – “Alternative für Deutschland” (AfD), Sāras Vāgenknehtas savienība (SVS) un “Die Linke” (Kreisie).
Lai arī bijušā premjerministra un ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa politiskā karjera formāli noslēdzās vakar ar Saeimas deputāta mandāta nolikšanu, viņš bija ja ne politisks līķis, tad smags invalīds jau kopš Eiroparlamenta vēlēšanām šā gada 8. jūnijā.
Jau tas vien, ka premjerministre Evika Siliņa piekrita iet uz tiešraides interviju LTV raidījumā “Kas notiek Latvijā?”, jāvērtē kā drosmīgs solis, jo viņas priekšgājējs Krišjānis Kariņš uz to tā arī nesadūšojās. Viņš tam izrādījās par gļēvu.
Latvijas Bankas prezidenta algu 161 947,21 eiro 2023. gadā (13 495,60 mēnesī) saņēmušais Mārtiņš Kazāks uz valdības sēdi, kurā izskatīja valsts budžeta pamatnostādnes nākamajam un turpmākajiem trijiem gadiem, neuzskatīja par vajadzīgu ierasties. Ministru kabinetu viņš uzrunāja attālināti.
Nemainīgi skaists un aizraujošs ir mūsu valdības darba teātris. Vakar sākās epizode ar nosaukumu “Valsts budžets”. Lai negarlaikotu aktīvākos sekotājus, pieķersimies, mūsuprāt, atraktīvākajiem kadriem (Ministru kabineta sēdi varēja vērot tiešraidē) un zīmīgākajiem vārdiem, jo – beigu beigās – “pirmā patiesi kreisi centriskā valdība”, kā to pērn nodēvēja progresistu deputāts Andris Šuvajevs, proletāriski un taisnīgi pievērsās tautas pamatvajadzībām. Jāteic gan, ar dažiem ieklupieniem.
Apjausma, ka agri vai vēlu valsts budžetā veidosies neaizpildāms caurums, bija jau sen. Vēl iepriekšējās Krišjāņa Kariņa valdības laikā Finanšu ministrijas paspārnē tika izveidota Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa, kuras uzdevums bija reformēt nodokļu sistēmu atbilstoši mūsdienu ekonomikas un OECD prasībām.
Šodien valdībā sāk skatīt 2025. gada valsts budžetu. Pagaidām tikai tiks “iztaustīti” ministriju pieprasījumi, ekonomiskās attīstības prognozes un izslavētā “fiskālā telpa”. Kopējā bilde iezīmējas biedējoša. Naudu vajag visiem un visam, prognozes ir sliktākas, nekā agrāk plānots, bet fiskālā telpa – negatīva.
Par ko īsti ir tiesīgs lemt Eiropas Parlaments (EP); kāda būs EP reakcija uz Ukrainas ofensīvu Krievijas teritorijā; kāda ir eiroparlamentāriešu attieksme pret Ungārijas premjeru Orbānu; pie kā ”prasījās” Krištopans un kur Staķis varētu būt “noderīgs” – par to un par daudz ko citu “Neatkarīgās” intervija ar EP viceprezidentu Robertu Zīli (NA).
Evikas Siliņas valdība tuvojas sava pirmā gada darbības izvērtējumam. Viena no šīs valdības iezīmēm ir tās šķietamā dzelzsbetona stabilitāte. Pat šīs valdības ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa lidojumu skandāls vai nedienas ar “Rail Baltica” būtiski neiedragāja Siliņas valdības kopējo reitingu un koalīcijas iekšējo stabilitāti.
Lielākā daļa no Saeimas deputātiem uztver darbu parlamentā kā savu vienīgo, tomēr ir atsevišķi indivīdi, kas saņem papildu naudu no publiskā un pat privātā sektora. Viņu darbības ne reizi nav tikušas saskaņotas un tām nav izsniegtas atļaujas, izriet no Saeimas Juridiskā biroja atbildes.
Vai koalīcija saplēsīsies un ierēdņiem atkal paaugstinās algas? Vai Edgars Rinkēvičs kļuvis par tautas prezidentu? Vai Krievija pārvērtusies par orku valsti? Vai mūsu sabiedrība ir atvērta kolaborācijai? Par to un daudz ko citu – “Neatkarīgās” intervija ar politologu Filipu Rajevski.
Par to, kā veidojas nākamā gada budžets, par to, vajag vai nevajag celt nodokļus, kam jābūt prioritātei budžeta izdevumos, un citām aktualitātēm “nra.lv” saruna ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāju Jāni Reiru (“Jaunā vienotība”).
Saruna ar Latvijas vēstnieku NATO Māri Riekstiņu par NATO Vašingtonas jubilejas samita rezultātiem, secinājumiem, par Putina pasaules kārtības izmainīšanas plāniem, Rietumu ilūzijām, acu atvēršanos un NATO stratēģisko plānu, kā izbeigt karu Ukrainā.
