Politika

Vai valstī ir civilās aizsardzības plāns; kādēļ jāievieš obligātā veselības apdrošināšana un veselības apdrošināšanā jāpārņem Nīderlandes modelis; kādēļ valstī jāmaina vēlēšanu sistēma un jāveic kardinālas reformas valsts pārvaldē; kādēļ Einārs Repše neatgriezīsies politikā, bet atradīsies tai ļoti tuvu – par šiem un citiem jautājumiem TV intervijas turpinājums “Nra.lv sarunas” ar bijušo premjeru un aizsardzības ministru Eināru Repši.

Kamēr Rīgā, Saeimā, deputāti lauž spalvaskātus par Rēzeknes domes (ne)atlaišanu, tikmēr – kā apgalvo zinātāji, – Latgales lielpilsētas bijušais mērs Aleksandrs Bartaševičs (“Kopā Latvijai”) joprojām sēž savā kabinetā, kaut gan ir vairs tikai domes deputāts. Tostarp Saeimas juridiskais birojs apgalvo, ka rīkojumam atlaist Rēzeknes domi nav juridiskās argumentācijas, tālab ir ļoti liela varbūtība, ka Satversmes tiesa apstrīdēs atlaišanu, ja tāda notiks.

Televīzijas kameru un daudzo reportieru priekšā izvērstais skolotāju pikets noritēja pavisam ne tā, kā, šķiet, bija iecerējuši piketa organizētāji. Gribējās kā vienmēr priekšvēlēšanu gaisotnē daudzmaz organizēti izkliegt  gadu desmitus mokošo sāpi par netaisnībām skolotāju atalgojumā, noslodzē, sadzirdēt nozares ministres taisnošanos vai solījumus un mierīgi izklīst.

Gluži negaidīti par vienu no Eiroparlamenta priekšvēlēšanu kampaņas centrālajiem jautājumiem izvērties izteikti iekšpolitisks – valodu lietošanas jautājums. Pat ne kā partiju politiskā piedāvājuma priekšmets, bet gan kā priekšvēlēšanu procedūras elements. Runa ir par priekšvēlēšanu debašu nepieciešamību un leģitimitāti krievu valodā sabiedriskajā medijā.

Par to, kā valdība apdala pašvaldības, atstājot tām aizvien mazāku daļu no nodokļu ieņēmumiem, kā arī par iespējamo administratīvi teritoriālās reformas rezultātu koriģēšanu “nra.lv” saruna ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi Gintu Kaminski.

Pēc nepilna mēneša, 9. jūnijā, Eiroparlamenta vēlēšanas. Saruna ar LU profesoru, politologu Jāni Ikstenu par šīm vēlēšanām un to ietekmi uz politiskajiem procesiem gan Latvijā, gan Eiropā kopumā.

Līdz Eiroparlamenta vēlēšanām palikušas četras nedēļas. Varam jau runāt par finiša sprinta sākumu. Daudzviet parādījušās lielas vizuālās reklāmas, kurās partiju līderu tēli aicina izvēlēties viņu sarakstus. Vienlaikus izskan izteikumi, ka šīs vēlēšanas neko nenosakot un tām nav īpašas nozīmes cilvēku dzīvē. Vai tā ir?

Kas notiek ap valdošo partiju "Jaunā vienotība" – tā ir organizēta kampaņa pret partiju, vai tomēr zem notiekošā slēpjas konkrēti noziegumi; vai patiesi Krišjāņa Kariņa lidojumu lieta tiks izmeklēta ātri; vai ģenerālprokurora karjeru var apraut vārda dienā uzdāvināta dzēriena pudele, – par šiem un citiem jautājumiem TV intervija ciklā “Nra.lv sarunas” ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu.

Kas patiesībā notiek ap “Jauno vienotību” un pašā “Jaunajā vienotībā”, vai par izskanējušajiem apgalvojumiem par vēlēšanu rezultātu ietekmēšanu interesējas arī izmeklēšanas iestādes un kādas darbības šobrīd tiek veiktas patiesības noskaidrošanai – “Neatkarīgās” saruna ar partijas “Jaunā vienotība” ģenerālsekretāri Signi Jantoni.

“Esam pietuvojušies konstitucionālajai krīzei,” ir pārliecināts politologs Filips Rajevskis, vērtējot kārtējo skandālu, kas skāris “Jauno vienotību”. Partijas nu jau bijušais ģenerālsekretārs Artis Kampars esot mēģinājis mainīt Saeimas vēlēšanu rezultātus – tā raidījumā “Kas notiek Latvijā?” apgalvoja uzņēmuma SOAAR līdzīpašnieks Renārs Kadžulis.

Cik pamatota ir jezga ap konkursu uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu – ir vai nav ekonomikas ministram jāuzņemas politiskā atbildība par LIAA darba rezultātiem un kādēļ tāds satraukums par ekonomikas ministra Viktora Valaiņa lēmumu konkursu apturēt – “Neatkarīgās” saruna ar V. Valaini.

Par atrašanos Ukrainā frontes līnijā, par svaigu elpu Ogres muzejā, par to, kāpēc jālej vīns svešiem cilvēkiem uz galvas, par to, kāpēc Ogrē uzcēla jaunu skolu, kamēr citas tiek likvidētas, par to, ko daudzi gaida no Nacionālās apvienības, par Suvalku koridoru kā lamatām un par daudz ko citu: TV intervijas turpinājums ciklā “Nra.lv sarunas” ar Ogres novada pašvaldības vadītāju Egilu Helmani (NA).

Ārlietu ministres amata kandidāte Baiba Braže, taujāta par prioritātēm, izteicās, ka svarīga ir Latvijas drošība, Latvijas kā NATO spēcīgas dalībvalsts stiprināšana, nacionālās ekonomikas izaugsme un konkurētspējas paaugstināšana, Latvijas valstspiederīgo aizstāvība pasaulē. Viņa arī akcentēja, ka Latvija var darīt vairāk, lai nepieļautu Krievijas militāro spēju atjaunošanos un mangāna rūdas piegādāšanu Krievijai (vai tas tēmējas uz mangāna rūdas tranzītu, ko čakli veic Latvija?). Ko par Baibu Braži un viņas prioritātēm domā ārlietu speciālisti un politiskie novērotāji?

“Vienotība” solīja nosaukt jauno ārlietu ministru jau pirms nedēļas, jo 10. aprīlī amata pienākumus beidza pildīt iepriekšējais ministrs Krišjānis Kariņš. Runāja, ka šis amats tiks uzticēts Inesei Lībiņai-Egnerei, bet pienāca pirmdiena, un paziņots, ka jaunā ārlietu ministra vārds vēl netiks nosaukts. Šajā nedēļas nogalē viss atkārtojās no jauna. Tikai ministra vārds bija cits – pieredzējusī diplomāte Baiba Braže.

Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova šīs nedēļas vizīte Ķīnā un pagājušās nedēļas Francijas un Lielbritānijas ārlietu ministru Stefana Sežurnē un Deivida Kamerona kopējais paziņojums par jaunas “Entente” izveidošanu skaidrāk iezīmēja jaunās globālās konfrontācijas aprises, kur vienā pusē stāv eiropeiskā civilizācija ar tās demokrātiskajām vērtībām, bet otrā aziātiskā civilizācija ar tās hierarhisko pārvaldes modeli.

Ja Saeima trešajā lasījumā apstiprinās ģenerālprokurora Jura Stukāna ierosinātos grozījumus Krimināllikumā, jaunceļamais Liepājas cietums pustukšs nepaliks. Tas ātri pildīsies ar dažādu rangu amatpersonām un uzņēmējiem. Darbības, kas agrāk nebija sodāmas, tiks kriminalizētas.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstījusi grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz alkohola tirdzniecību atļaut no pirmdienas līdz sestdienai 10.00–20.00, bet svētdienās – no 10.00 līdz 18.00. Šie grozījumi vēl jāapstiprina Saeimā, un tur noteikti savu balsi cels grozījumu pretinieki.

Veicot ekspremjera Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumu speciālo revīziju, Valsts kontrole secinājusi, ka no valsts budžeta nelikumīgi izlietoti vismaz 221 566 eiro, bet vēl vismaz 323 688 eiro no Eiropas Padomes līdzekļiem izlietoti neekonomiski. Tomēr nebija iespējams konstatēt, kuras amatpersonas ir atbildīgas, pieņemot lēmumus par privāto lidaparātu izmantošanu premjerministra un delegāciju vajadzībām. To vērtēs tiesībsargājošās iestādes. Taču vispirms jāsaprot, kā politiķis Kariņš – kā teiktu klasiķi – “nodzīvojās līdz tādai dzīvei”.

Iekšpartijisku tirgošanos patlaban demonstrē ”Jaunā vienotība” (JV), mēģinot iztaustīties līdz nākamajam ārlietu ministra amata kandidātam. Te pavīd Zanda Kalniņa-Lukaševica, te parādās Inese Lībiņa-Egnere, te no debesīm nokrīt… Vizbulis Purvabeka-Purvamīkslis. Visi no Zatlera Reformu partijas, un visi kā viens – spoži darbinieki savās jomās, kuri paveikuši tik daudz, ka to nevar pat aptvert. Kā vērtēsim mūsu nākamo ārlietu ministru/ministri?

Pērn Valmieras domē ieradās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) cilvēki. Par to, ko viņi meklēja, un par daudz ko citu TV intervija “Nra.lv sarunas” ar Valmieras novada domes priekšsēdētāju Jāni Baiku.

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas pats Kariņš, kurš gandrīz piecus gadus bija vadījis Latvijas valdību un vēl nesen pretendēja uz augstākajiem ES amatiem.

Šodien paredzēta premjeres Evikas Siliņas tikšanās ar ārlietu ministru Krišjāni Kariņu. Abi spriedīs, ko tagad iesākt ar pagalam nelāgajiem kaitējumiem “Jaunās vienotības” tēlam. Varianti ir tikai divi – abiem aukstasinīgi jāsecina, ka vainīgie ir atrodami un tie ir ierēdņi un politiskie konkurenti, vai arī abiem jānonāk pie kopsaucēja, ka politiskā atbildība tomēr jāuzņemas pašiem. Ja tā, tad Kariņam labprātīgi jāpakāpjas malā no politiskās skatuves pirmajām rindām.